Polija ir ļoti svarīgs Baltijas reģionālās drošības garants, un sadrumstalotība šajā reģionā, kuram vajadzētu būt vienotam drošības politikas un citos jautājumos, nav vēlama, komentējot Polijas konfliktējošās attiecības ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, sacīja Latvijas Ārpolitikas Institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Demokrātijas mazināšanās Ungārijā un Polijā dara piesardzīgu un var ietekmēt mūs visus, tajā skaitā Baltijas valstis, uzsvēra Sprūds. Viņa vērtējumā, situācija šajās valstīs ir sarežģīta, un kopējā tendence nav optimismu rosinoša.
«Ungārijā un Polijā šobrīd tiek īstenots pārvaldīšanas modelis ar stingrāku roku, ar politiku caur konfliktu, ar opozīcijas manevru iespēju ierobežošanu un sabiedrības grupu pretnostatījumu, tomēr tā nav tikai šo valstu problēma, jo arī ASV vai Krievijā politika caur konfliktu kļūst arvien aktuālāka,» teica Sprūds.
Lai gan institūta direktors domā, ka problēmas ar medijiem, tiesu sistēmu un varas centralizēšanu pastāv arī daudzās citās valstīs, viņš ir pārliecināts, ka Latvijas un Baltijas interesēs ir ES pilnvērtīgi integrēta Polija, kurā nebūtu daudz nesaskaņu un tā nemeklētu ārējos ienaidniekus.
Kā ziņots, 4.aprīlī publicētajā ASV nevalstiskās organizācijas «Freedom House» ikgadējā ziņojumā «Nations in Transit» secināts, ka Polijā un Ungārijā vērojams «iespaidīgs demokrātijas sabrukumus», lai gan vēl nesen abas valstis kalpoja par piemēru demokrātiskām pārmaiņā pēc komunistiskā režīma varas sabrukuma Austrumeiropā.
