Šodien notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē vairāki pašvaldību pārstāvji asi kritizēja Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) piedāvāto projektu par 29 sadarbības teritoriju ieviešanu, sakot, ka sadarbība starp pašvaldībām notiek jau šobrīd, tādēļ neredz pamatojumu šādai teritoriju izveidei un uzsver, ka teritorijas sadalītas nepamatoti, bez dziļākas izpētes un loģikas.
«Šis ir murgs, kurā nav loģikas, jo tā nav plānota attīstība, un šis ziņojums ir uztaisīts ziņojuma pēc. Neesam vēl pat dzirdējuši 2009.gadā sākto teritoriālo reformu ieguvumus un izmaksas,» kritiski par informatīvā ziņojuma «Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi» projektu izteicās Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hārdijs Vents.
Tikmēr Kandavas novada domes priekšsēdētājs Alfrēds Ķieģelis ir pārliecināts, ka sadarbība starp pašvaldībām notiek tā, kā nepieciešams, nevis tā, kā to sazīmē, bet Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe piedāvājuma kontekstā neredz reģionālu politiku un saskata mēģinājumu ietekmēt pašvaldību neatkarību.
Kritisks ir arī Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kurš pauda neizpratni par to, kāpēc ir jāveido jauna sistēma, ja darbojas jau esošā. «Ja redzam, ka valstī pakalpojumi tiek sniegti un visu līmeņu pašvaldības savā starpā sadarbojas, kāpēc kāds tagad vēlas, lai viss tiktu sākts no nulles un jāsadarbojas kādā citā teritorijas iedalījumā?» domā Kaminskis.
Atbildot uz pašvaldību pārstāvju bažām Valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš norādīja, ka šis plāns nav pamatā vēlmei veikt reformu, bet gan veicināt sadarbību nelaužot līdzšinējos sadarbības mehānismus starp pašvaldībām un sniegt valsts pārvaldes institūcijām skaidru vēstījumu par to, kādā teritorijā strādāt.
«Ieviešot 29 sadarbības teritorijas, mēs runājam par teritoriju, kurā veicinām visu iespējamo sadarbību savā starpā, tas ir savstarpēju pašvaldību, savstarpēju valsts iestāžu un pašvaldības sadarbību ar valsti,» teica Draudiņš.
Tikmēr VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis norādīja, ka ar piedāvāto sadarbības teritoriju palīdzību būtu iespējams sakārtot skolu, veselības un izglītības tīklu un šim teritoriju sadalījumam jābūt saistošam ne tikai no valsts pārvaldes institūciju, bet arī pašvaldību puses.
«Tiks strādāts, lai šajās 29 teritorijās tiktu iekļauta arī valsts pārvalde, jo iedzīvotājiem skaidri jāzina, kur var saņemt konkrētu pakalpojumu, lai nebūtu jābraukā apkārt. Vai valsts iestāde tur atrastos fiziski, vai kā citādi, tas būs jāskata pēc katras iestādes atsevišķi,» teica Eglītis.
Kā ziņots, plānots izveidot 29 sadarbības teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem, kuru ietvarā pašvaldības var brīvprātīgi apvienoties vai sadarboties. VARAM izstrādāja sadarbības teritoriju izveides projektu un 2016.gada otrajā pusē sāka konsultācijas ar iesaistītām institūcijām un pašvaldībām.
Ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma projekts pašlaik ir nodots saskaņošanai iesaistītajām pusēm. Tajā sniegts detalizēts līdz šim paveiktā izvērtējums, kā arī identificēti turpmākie rīcības virzieni sadarbības teritoriju izveidei. Plānots, ka informatīvais ziņojums tuvākajā laikā tiks skatīts valdības sēdē.
VARAM plāno līdz šī gada 1.septembrim sagatavot priekšlikumus likumprojektam par sadarbības teritorijām un valsts tiešās pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci tajās, kā arī izvērtēt Reģionālās attīstības likuma nosacījumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu teritoriālo struktūru organizēšanu atbilstoši plānošanas reģionu teritorijām un nepieciešamības gadījumā sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumā.
