Sadalīta nauda latviešu kino. Lielākie ieguvēji - Gauja, Kairišs un Ābele

Filmas režisors Viesturs Kairišs piedalās preses konferencē par Viestura Kairiša filmu "Melānijas hronika" kinoteātrī "Splendid Palace"

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Atrisinājusies gada lielākā intriga filmu nozarē. Noslēdzies Nacionālā Kino centra (NKC) izsludinātais 2017. gada filmu ražošanas konkurss, kurā valsts atbalstu kopumā saņēmušas 22 filmas. Lielākais finasējums piešķirts trim spēlfilmām – Andra Gaujas «Nekas mūs neapturēs», Viestura Kairiša «Pilsēta pie upes» un Jāņa Ābeles «Jelgava '94».

280 000 eiro piešķirti režisora Gaujas filmas «Nekas mūs neapturēs» ražošanas uzsākšanai. Filma iecerēta kā attiecību trilleris, kura centrā ir ekscentriskais mūzikas producents Ralfs (lomā Regnārs Vaivars). Viņš pārliecina savu sievu, meitu un mīļāko sadzīvot visām kopā, jo negrib zaudēt nevienu no viņām, taču šis eksperiments strauji pārvēršas nežēlīgā cīņā, kur katrs cīnās par savām interesēm. Beidzot Ralfs saprot, ka tā īsti mīl tikai vienu cilvēku – savu meitu.

Filmas scenārija autors un režisors Andris Gauja, operators Aleksandrs Grebņevs, mākslinieks Jurģis Krāsons, producenti Andris Gauja un Ilze Krūmiņliepa, studija «Riverbed».

Filmai «Jelgava '94» ražošanas uzsākšanai piešķiri 259 339 eiro. Filma veidota pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem.

Filmas scenārija autors ir Matīss Gricmanis, režisors Jānis Ābele, operators Aigars Sērmūkšs, mākslinieks Aivars Žukovskis, producente Antra Cilinska, Jura Podnieka studija.

Viestura Kairiša filmai «Pilsēta pie upes» piešķirti 259 339 eiro ražošanas uzsākšanai. Filma veidota pēc Gunara Janovska romāna motīviem un ir stāsts par Latvijai dziļi sāpīgu un būtisku vēstures periodu – laika posmu no 20. gadsimta 30. gadu beigām līdz Otrā pasaules kara izskaņai. Daiļkrāsotājs Ansis, saukts arī par Hansu, dzīvo kādā Latvijas provinces pilsētā un mīl gan ebreju meiteni Zislu, gan latvieti Naigu. Profesijas dēļ Ansis ir spiests piedalīties visu režīmu «noformēšanā», bet visgrūtāk ir palikt pašam, nenododot nevienu. Ar saviem it kā naivajiem lēmumiem viņš piedzīvo garīgu un eksistenciālu izaugsmi, un rīcības rezultāts ir varonīgs – neiespējamos apstākļos Ansis tomēr izdzīvo kā cilvēks.

Filmas režisors Viesturs Kairišs piedalās preses konferencē par Viestura Kairiša filmu "Melānijas hronika" kinoteātrī "Splendid Palace"

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Scenārija autors un režisors Viesturs Kairišs, operators Gints Bērziņš, māksliniece Ieva Jurjāne, producents Guntis Trekteris, studija «Ego Media».

Savukārt režisora Andreja Ēķa filmas «Nesmēķējiet gultā» ražošanas uzsākšanai piešķirti 50 000. Mīlas četrstūris, kurā iesaistās negodīgs VID darbinieks, ārštata aktrise, aizrautīgs dejotājs un mafijas krustmāte. Tas varētu būt nopietni, ja vien nebūtu tik smieklīgi.

Scenārija autore Rasa Bugavičute-Pēce, režisors Andrejs Ēķis, operators Imants Zaķītis, producents Kristians Alhimionoks, studija «Platforma Filma».

Animācijā atbalstīta trīs projektu ražošanas turpināšana, starp tiem divas pilnmetrāžas animācijas filmas, un četri jauni projekti, no tiem finansiāli ietilpīgākais – režisores Signes Baumanes «Mans laulību projekts», kuram savu atbalstu apliecinājusi arī plaša sabiedrība Latvijā un pasaulē, atbalstot topošo filmu kolektīvā finansējuma platformā «Kickstarter».

Konkursā atbalstīta arī astoņu dokumentālo filmu ražošanas turpināšana, ko veido režisori Inese Kļava, Ieva Ozoliņa, Antra Cilinska, Laila Pakalniņa, Dāvis Sīmanis, Ivars Zviedris, Romualds Pipars, kā arī divi jauni projekti, ko veido režisori Ivo Briedis un Kaspars Roga.

Kopumā NKC atbalstīto Atbalstīto projektu skaitā ir piecas spēlfilmas, septiņas animācijas filmas un desmit dokumentālās filmas. Filmu ražošanas projektu konkursa finansējums ir 1 744 214 eiro, no tā 620 484 eiro piešķirts jau uzsāktu projektu ražošanas turpināšanai un 1 123 730 eiro – jaunu projektu ražošanas uzsākšanai.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu