Sv, 14.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Bumba ar laika degli Sarkandaugavā

Evija Hauka
Bumba ar laika degli Sarkandaugavā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: TVNET

«Lumpeņi te nedzīvo,» saka Inga Udalova – viena no Patversmes ielas 30/2 nama Sarkandaugavā iemītniecēm, ieradusies uz iedzīvotāju tikšanos, kas, kā ierasts, norit nokaitētā gaisotnē. Neskaitāmas reizes saukta policija, pieteikumi tiesā, sabojātas automašīnas un dzīvokļa durvis, draudēšana ar Kaukāza mafiju, dūru vicināšana, sarunas advokātu klātbūtnē, klaigāšana, lamāšanās un paralēli dažādu mediju uzmanība – tāda ir pašreizējā kaimiņattiecību bilance 87 dzīvokļu namā.

Plaisas ēkā un starp tās iemītniekiem

Bieži vien iespējas uzlabot ēkas stāvokli liedz zemā iedzīvotāju maksātspēja un parādi, taču Patversmes ielā 30/2 šādu problēmu nav. Visi dzīvokļu īpašnieki ir maksātspējīgi – sociālā riska kontingents te nedzīvo. Turklāt vairāk nekā pusgadsimtu veco ēku apsaimnieko nevis svešinieki no malas, bet paši iedzīvotāji, kas 2010. gadā apvienojās biedrībā «Ozolaines nami», pārņemot apsaimniekošanu no Rīgas domes. Kopš 2012. gada «Ozolaines nami» Aivara Vindeļa vadībā īstenojuši remontdarbus 87 000 eiro apjomā – iztīrījuši pagrabus, ielikuši jaunus logus un durvis, nosiltinājuši bēniņus, sakārtojuši skursteņus, lieveņus un tā tālāk. Daļa nama iedzīvotāju ir sajūsmā par paveikto, citi saka: «Smieklīgi, butaforiski. Māja brūk kopā, bet viņi iznieko līdzekļus.»

Trīs gadus eskalētais konflikts mājas iemītniekus sašķēlis divās nesamierināmās frontēs,

lai gan visi vēlas vienu – savest kārtībā Staļina laikā celto, plaisāt sākušo ēku, bet skatījums uz to, kā ieguldīt līdzekļus un veikt apsaimniekošanu, kardināli atšķiras.

Foto: TVNET

Pēc tam, kad vairāki nama iedzīvotāji TVNET atsūtīja vēstuli, kurā teikts, ka māja ir tik katastrofālā stāvoklī un kuru katru brīdi var sabrukt, kļūstot par nākamo Maximu, TVNET ieradās aplūkot ēku. Puslokā izvietotā piecstāvu ēka, lai gan nedaudz noplukusi, majestātiskumu nav zaudējusi. No ārpuses neizskatās, ka tā grasītos sabrukt. Ejot car milzīgo arku, kas ved uz iekšpagalmu, atskan spēcīga atbalss. Mājas arhitektoniskais tēls atgādina par totalitāro impēriju varenību. Pagalmā pamazām pulcējas mājas iemītnieki. «Iztērēti 400 000 eiro, bet nekas reāls nav izdarīs. Krievijā mājas brūk, šitā arī sagāzīsies,» saka Vladimirs Gorškovs. Viņš esot celtnieks, tāpēc zinot, ko runājot. Pretējās kāpņu telpas durvīs parādās sieviete un krievu valodā sauc: «Tu ko runā? 50 gadus neviens neko nedarīja - šitie vienīgie, kas par māju rūpējas!» Gorškovs kliedz pretim:

«Tante Vaļa, viņi tev kredītu grib kaklā iekārt - tev to vajag?»

Vīrs aicina aplūkot šķirbas viņa dzīvokļa sienā. Tās ar katru gadu kļūstot aizvien platākas. «Spriedīs par kredīta ņemšanu, bet par to, ka māja var sagrūt, nerunās,» Gorškovs nikni atmet ar roku, rādot uz apsaimniekošanas biedrības paziņojumu par kārtējās sapulces darba kārtību. Plaisas ēkas sienās tiešām ir, tomēr vairāki gados vecāki iedzīvotāji apgalvo, ka tās esot parādījušās jau neilgi pēc mājas uzcelšanas, un nav īsti skaidrs, kāpēc rodas. Nav izslēgts, ka pie vainas ir tuvu esošais dzelzceļš. Turpretim Gorškovs ar domubiedriem uzskata, ka plaisas radušās tādēļ, ka daudzus gadus gar sienu tekošais ūdens izskalojis pamatus. Pēc viņu domām, apsaimniekotājs māju «nolaidis līdz kliņķim». Ēkas stāvoklis nebūtu tik slikts, ja apsaimniekošanas biedrība laikus būtu identificējusi un risinājusi problēmas, nevis «izniekojusi naudu» kosmētiskos uzlabojumos. Biedrības pārstāvji tam nepiekrīt. «Aprīlī tika apzinātas visas plaisas un saliktas kontroles markas, lai redzētu izmaiņas, jo, kamēr nav skaidri plaisu rašanās cēloņi, nav jēgas kaut ko uzsākt,» paskaidro biedrības valdes priekšsēdētājs Aivars Vindelis.

Ceļ trauksmi, pārņem varu

Vindelis saka, ka biedrībai spieķus ritenī liek vien daži cilvēki, bet konfliktu iesācējs ir mājas iemītnieks, uzņēmējs Renārs Kadžulis. Viņš esot ieinteresēts destabilizēt situāciju un pārņemt varu, ko reiz jau izdarīja. Viss sākās 2014. gadā, kad nekustamo īpašumu mājā iegādājās minētais Kadžulis. Viņa telpas atrodas divos līmeņos - pagrabstāvā un pirmajā stāvā. «Sākot remontu, saskāros ar daudziem šķēršļiem. Sākumā domāju, ka tie attiecas tikai uz mani, bet izrādījās, ka viss ir nopietnāk. Kāpēc sāku celt trauksmi? Kad manas telpas aplūkoja nozares eksperts, viņš iekliedzās:

«Šausmas! Steidzami jāstiprina pamati, ārsiena ir atdalījusies!»

Ir horizontālās plaisas, bet tās ir visbīstamākās,» stāsta Kadžulis.

Foto: TVNET

Konflikts, kas sākās ar apkures rēķiniem, kurus Kadžulis apstrīdēja, jo pagrabā apkures nemaz neesot, pieauga kā sniega bumba, veļoties no kalna. Kadžulis drīz vien starp mājas iemītniekiem atrada domubiedrus. Viss turpinājās ar to, ka

tika uzlauztas apsaimniekošanas biedrības telpas, kurās ielauzās vairāki vīri, kā drīz vien izrādījās – kaimiņi ar Kadžuli priekšgalā,

un uzrādīja dokumenta izdruku no Uzņēmumu reģistra, saskaņā ar kuru biedrības valde bija pilnībā nomainīta. Bijusī valde nepadevās, sarīkoja jaunu iedzīvotāju kopsapulci, kas nobalsoja par viņiem, un atgriezās iepriekšējā postenī.

Šķiet, ka Patversmes ielas 30/2 iemītnieki paši ir apmaldījušies strīdu labirintos, ar katru nākamo soli attālinoties no konstruktīva situācijas risinājuma. Iesniegumi dažādām iestādēm, atbildes, rakstiski paveikto darbu apliecinājumi, sūdzības – tas viss krājas milzīgā kaudzē. Šķiet, ka no strīdniekiem korekti cenšas izvairīties arī Rīgas pašvaldība, atsaucoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, Dzīvokļa īpašuma likumu un citiem normatīvajiem aktiem. «Kopš 1937. gada Civillikums nosaka, ka katram būves īpašniekam ir pienākums uzturēt savu īpašumu tādā stāvoklī, lai no tā nerastos kaitējums ne sev, ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem. Īpašuma piederība īpašniekam ir ne tikai privilēģija, bet arī pienākums uzturēt to atbilstoši,» norāda Rīgas pilsētas būvvaldē.

Šā gada februāra sākumā Būvniecības kontroles pārvalde rakstīja, ka «daļa konstrukciju un konstruktīvo elementu ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un nespēj pilnvērtīgi veikt tiem paredzētās funkcijas.» Vēstulē tiek pieļauts, ka daļu ēkas dzīvokļu izmantošana ir jāpārtrauc. Toties TVNET no Būvvaldes saņem precizēto informāciju, kura mazāk dramatizē situāciju. Sertificēts būvinženieris norādījis, ka tehniskās apskates laikā nav konstatētas būves nepilnības, kas pašlaik radītu nepieciešamību pārtraukt ēkas ekspluatāciju, tomēr tuvākajā nākotnē nepieciešams veikt bojāto elementu nomaiņu un remontu. Būvvalde norāda, ka informēs iedzīvotājus par nepieciešamību sakārtot ēku atbilstoši eksperta atzinumam.

Foto: TVNET

Daži ar dzelzs nerviem

«Bumba ar laika degli! Pa gabalu šķiet apmierinošā stāvoklī, bet vairāki faktori liecina, ka māja var sagrūt,» saka Kadžulis, rādot zīmējumus, kuros uzskatāmi attēlotas deformētās sienas. Viņš vaino apsaimniekotāju «nedarīšanā». «Es uzliku notekcaurules, kas aizvada ūdeni no pamatiem un maksāja dažus desmitus eiro.» Kadžulis apgalvo, ka «Ozolaines nami» informāciju par naudas izlietojumu slēpj, tāpēc nepiekrīt priekšlikumam veikt auditu, savukārt Vindelis saka, ka viss ir kā uz delnas – varot atskaitīties par katru iztērēto centu. «Esam palikuši tikai izturīgākie – uzņēmēji ar dzelzs nerviem, jo

ikviens normāls cilvēks, redzot visu šito, norobežojas,

lai gan mājā daudzi domā tāpat kā mēs,» saka Kadžulis. Kārlis Vanags tāpat kā pārējie «Ozolaines namu» atbalstītāji, ir apmierināts ar ēkas apsaimniekošanu. Viņš uzskata, ka «daži cilvēki» izplata nepatiesas ziņas, lai piesegtu reiderismu un tam sekojošās nelikumības. Antoņina Golubcova uz sapulci ieradusies, lai TVNET pastāstītu, cik labi saimnieko Vindelis. Sieviete saka, ka mājas 5. stāvā dzīvo jau 30 gadu. «Tās plaisas bija jau tolaik – vēl avīzē par to rakstīja. Daudzus gadus es ziemā dzīvoklī salu – temperatūra bija vien 11 grādu. Pirms diviem gadiem kādu dienu, atnākusi mājās, nevarēju saprast, kas noticis - termometra stabiņš rādīja 23 grādus.»

Pirmo reizi 30 gadu laikā dzīvoklī bija silti, un tikai pateicoties mūsu apsaimniekotājam, kas nosiltināja bēniņus.

Viņai piebalso Udalova: «Taupām, kur vien varam, – daudz ko darām par saviem līdzekļiem, pērkam ar atlaidēm. Mūsu mājā lumpeņi nedzīvo, drīzāk tādi... ar psiholoģiskām problēmām.»

«Tur jau ir tā muļķība – žēl laika un enerģijas, kas iztērēts strīdos. Es šo laiku būtu varējis pavadīt kopā ar ģimeni. Tikmēr māja jaunāka nepaliek,» noslēgumā saka Vindelis.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu