Slepkavība Lietuvā: ārsti atzīst, ka ieroča atļaujas iegūšanas procesā ir «caurumi»

Aizturētā aizdomās turētā Egidija Anupraiša garīgās veselības stāvokli nu vērtēs psihiatri, lai noteiktu, vai jaunietis ir pieskaitāms un vai viņam var izvirzīt apsūdzības, raksta Lietuvas medijs «15min.lt». Pagājušā gada oktobrī E. Anupraitis veica visas nepieciešamās medicīniskās pārbaudes, lai saņemtu atļauju iegādāties ieroci, – tas nozīmē, ka viņa garīgās veselības stāvoklis neradīja bažas ne jaunieša ģimenes ārstam, ne psihiatram.

Viļņas Centra poliklīnikas Darba medicīnas klīnikas vadītāja Aldona Jankavičiene atklāj, ka

pārbaudes procedūras šaujamieroča licences saņemšanai regulē Veselības ministrijas rīkojums, kuram ir jādarbojas gan valsts, gan privātajās klīnikās. Kā notiek patiesībā, ir grūti spriest, taču var būt visādi, saka A. Jankavičiene.

Saskaņā ar ārstes vārdiem, nepieciešamības gadījumā psihiatrs nosūta tālāk psiholoģisko novērtējumu izvērtēšanai. Tas netiek darīts tāpēc, ka pastāvētu kāda garīga saslimšana, bet gan tāpēc, ka ir, piemēram, «strīdīgas» rakstura īpašības – impulsīvām personībām ir atšķirīga uzvedība un domāšana. Ja rodas šaubas par to, vai personai būtu jāpiešķir ieroča nēsāšanas atļauja, galīgo lēmumu pieņem nevis viens psihiatrs, bet gan komisija.

«Dažreiz grūtos dzīves brīžos cilvēkiem ir nepieciešama psihiatriskā palīdzība, piemēram, tuva cilvēka nāves vai šķiršanās gadījumos. Cilvēks nav slims, taču bez profesionālas palīdzības viņam būs grūti šo smago dzīves periodu pārdzīvot. Tas automātiski neizslēdz ieroča nēsāšanas atļaujas iegūšanu, taču šādos gadījumos tiek veikts padziļināts personības novērtējums,» atklāj A. Jankavičiene.

Uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka agrāk iepriekšējus slimības uzliesmojumus varēja noslēpt, mediķe šādu varbūtību neizslēdz. Problēma ir fakts, ka Lietuvā nav kopīgas datu bāzes, kur psihiatrs varētu redzēt, vai cilvēkam nav atkarības vai iepriekšēja psihiatriskā ārstēšana.

Viļņas Centra poliklīnikas Psihiatrijas klīnikas vadītāja Marija Janulioniene apstiprina, ka bažu par pārbaužu laikā sniegtās informācijas patiesumu ir daudz.

«Mēs jau esam uzrakstījuši un izsūtījuši Veselības ministrijai ziņojumu par šo problēmu, proti, ka mums ir nepieciešama informācija par cilvēku laika posmā par pēdējiem 10 gadiem. Īpaši daudz pārpratumu ir gadījumos, kad cilvēks ir strādājis ārvalstīs – tādu informāciju ir grūti iegūt. Ja psihiatrs parakstās, tas nozīmē, ka viņš ir atbildīgs par savu pacientu. Vai viņam ir vai nav pietiekami daudz informācijas, tas nevienu neinteresē. Ja atļauj nēsāt ieroci, tad informācijai par psihisko veselību ir jābūt,» atklāj M. Janulioniene.

«Mēs esam ļoti apzinīgi un šādu sertifikātu nepārdodam, taču patiesībā ir iestādes, kur to var iegūt ļoti viegli.»

Vēl viena problēma ir raksturojuma vēstule. «Ja cilvēks pats sev ir darba devējs, tad kurš to rakstīs?» retoriski vaicā Psihiatrijas klīnikas vadītāja. Problēmas arīdzan esot ar atkarības centriem, proti, privātās klīnikas no tiem nesaņem nekādu informāciju. Turklāt persona var saņemt ārstēšanos arī anonīmi. Šī visa informācija ir nepieciešama un svarīga, lai izvērtētu, vai cilvēkam var piešķirt ieroča nēsāšanas atļauju.

Pēc psihiatra apmeklējuma seko vizīte pie ģimenes ārsta. Ja cilvēks nesirgst ar kādām hroniskām slimībām, tad ar to ir gana, taču šaubu gadījumā ģimenes ārsts nosūta tālāk uz izmeklēšanām pie citiem speciālistiem, piemēram, ja nopietni traucēta redze, dzirde, veikta ķirurģiska iejaukšanās vai cilvēkam ir nopietnas neiroloģiskās slimības.

«Tā varētu būt Parkinsona slimība, kad ļoti trīc rokas, Alcheimera slimība, epilepsija, kas izpaužas kā personības un kustību traucējumi, insulta sekas, bērnu cerebrālā trieka, smags cukura diabēts, kas var traucēt apziņu, un citas neiroloģiskas slimības, kas rada kustību traucējumus,» saka A. Jankavičiene.

Jau ziņojām, ka Lietuvas prokuratūrai bažas rada aizdomās par četru ģimenes locekļu nogalināšanu aizturētā 26 gadus vecā Egidija Anupraiša psihiskais stāvoklis. «Tiks veikta kompleksa pārbaude, lai noteiktu aizdomās turētā psihisko stāvokli,» žurnālistiem 28. martā sacīja Kauņas apgabala prokuratūras galvenais prokurors Darjus Valkevičs.