SAB sācis amatpersonām iespēju robežās atklāt iemeslus valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanai

Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Respektējot Satversmes tiesas (ST) spriedumu, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sācis amatpersonām iespēju robežās atklāt iemeslus pielaides valsts noslēpumam neizsniegšanai, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja SAB direktors Jānis Maizītis.

«SAB respektē tās ST sprieduma normas, kas nosaka, ka pēc 10.februāra ir jārealizē personu iepazīstināšana pēc iespējas ar iemesliem, pēc iespējas neatklājot SAB avotus un metodes. Faktiski šīs normas jau šodien tiek īstenotas, taču jāņem vērā, ka jebkura drošības iestāde aizsargās avotu, slepenos palīgus un metodes,» norādīja SAB direktors.

Kā ziņots, valdība izveidojusi darba grupu, kas pilnveidos tiesisko regulējumu saskaņā ar ST spriedumu, ka valsts noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei.

Raidījums «LNT Ziņas» iepriekš vēstīja, ka valdības izveidotā darba grupa saistībā ar regulējuma izmaiņām par pielaidēm valsts noslēpumam pirmajā sēdē nolēmusi rosināt, ka turpmāk pielaidi nevarēs atteikt uz mūžu.

Darba grupas vadītāja, Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina pauda, ka konkrēta vienošanās par termiņu, uz kādu atsaka pielaidi, vēl nav, taču tie varētu būt trīs līdz pieci gadi.

Kā ziņots, ST pēc bijušā lidostas «Rīga» Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa sūdzības atzina, ka likumā noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei.

Lazdiņš bija apstrīdējis likuma normu, kas nosaka, ka nolēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu persona var pārsūdzēt SAB direktoram, savukārt SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Uz augšu