«Sinfonietta Rīga» sadarbosies ar diriģentu Tomasu Zanderlingu un pianistu Niku van Blosu

Niks van Bloss

FOTO: Publicitātes foto

Turpinot sadarbību ar izcilākajiem Eiropas klasiskās mūzikas interpretiem, kamerorķestris «Sinfonietta Rīga» trīs koncertos Latvijā sadarbosies ar vācu kultūrtelpai piederīgo diriģentu Tomasu Zanderlingu un ekscentrisko britu klaviervirtuozu Niku van Blosu, informē kamerorķestra «Sinfonietta Rīga» sabiedrisko attiecību vadītājs Gints Ozoliņš.

29. martā Ventspilī, 30. martā Rīgā un 31. martā Rēzeknē koncertos tiks piedāvāts Ludviga van Bēthovena Pirmais un Piektais klavierkoncerts, kā arī Volfganga Amadeja Mocarta dzirkstoši līksmā uvertīra operai «Figaro kāzas».

Bēthovena «Pirmais klavierkoncerts», kas ir komponista pēc skaita trešais klavierkoncerta žanrā tapušais darbs, radies vēl spilgtā haidniskās un mocartiskās domāšanas un laikmeta izteiksmes iespaidā. Savulaik par vienu no spožākajiem klavierspēles virtuoziem uzskatītais Bēthovens, savu patiešām pirmo klavierkoncertu Mibemolmažorā sarakstījis jau 1784. gadā, tolaik vien 14 gadu vecumā. Tomēr līdz mūsu dienām saglabājusies vien šī koncerta klavieru solo partija. Daudzkārt pārstrādāts ir arī Bēthovena otrais mēģinājums klavieru koncertžanrā, kas vēlāk tieši kā Otrais klavierkoncerts publicēts 1801. gadā.

Savukārt «Pirmais klavierkoncerts Domažorā», kas tapis pēc «Otrā klavierkoncerta» uzsākšanas, hronoloģiski joprojām pieder pie Bēthovena agrīnā perioda sacerējumiem. Tas sarakstīts laika posmā no 1796. līdz 1797. gadam un savu pirmatskaņojumu piedzīvojis trīs gadus vēlāk, pašam autoram kā pianistam piedaloties koncerta atskaņojumā.

Iespējams tieši tāpēc, un gluži simboliski, maestro Tomasa Zanderlinga,»Sinfonietta Rīga» un pianista Nika van Blossa kopīgi veidotā koncertprogramma tiks ievadīta ar dzīvespriecīgo uvertīru no Volfganga Amadeja Mocarta operas «Figaro kāzas», iezīmējot spilgto klasicisma laikmeta priekšgājēja būtisko ietekmi uz Bēthovena muzikālo domāšanu. Turklāt nedrīkst arī aizmirst, ka tieši Mocarts ir koncertžanra pamatlicējs.

Savukārt «Piektais (Imperatora) klavierkoncerts», ko Bēthovens radījis jau savos radošā brieduma gados, jeb tā dēvētajā Heroisma periodā, tapis laika posmā no 1809. līdz 1811. gadam. Tas ir veltīts Bēthovena patronam un vienlaikus arī audzēknim, Austrijas erchercogam un Olmices arhibīskapam Rūdolfam. Klavierkoncerta pirmatskaņojums norisinājās Prinča Jozefa Lobkovica pilī Vīnē 1811. gada 13. janvārī, pie klavierēm sēžoties pašam mākslas mīlošajam arhibīskapam, bet klavierkoncerta pirmais publiskais atskaņojums jau plašākas publikas ovācijas saņēma tā paša gada novembrī slavenajā Leipcigas «Gewandhaus» koncertzālē. Savukārt «Imperatora» nosaukumu klavierkoncertam piedēvējis ievērojamais angļu pianists Johans Baptists Krāmers, kurš ir arī partitūras pirmpublicētājs Lielbritānijā.

Tomass Zanderlings mūsdienās ir nostiprinājis savu vārdu gan kā krievu repertuāra nozīmīgs interprets, un vienlaikus arī dižo vācu klasicisma un romantisma laikmeta komponistu - Mocarta, Bēthovena, Vāgnera un Brāmsa daiļrades smalks pārzinātājs. Zanderlings, kurš redzams pie ievērojamāko Eiropas orķestru un opernamu diriģenta pults, biežs viesis ir arī Krievijā un uz skatuves ir kāpis arī Rīgā. Zanderlings ir sadarbojies ar tādiem ievērojamiem kolektīviem kā BBC Skotu Simfonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Leipcigas «Gewandhaus» orķestri, Helsinku un Londonas filharmoniķiem, NDR Hamburgas simfonisko orķestri un Sanktpēterburgas Simfonisko orķestri, kā arī stājies pie tādu Eiropas opernamu kā Vīnes Valsts operas, Berlīnes Vācu un Bavārijas Valsts operas, Maskavas Lielā un Sankpēterburgas Marijas teātra, Nicas operas un citu opernamu diriģenta pults.

Tomass Zanderlings

FOTO: Publicitātes foto

Britu pianists Niks van Bloss, kurš klavierspēles apguvei pievērsies samērā vēlu, vien 11 gadu vecumā, ilgus gadus koncertzāļu publikai palicis nezināms. Savu muzikālo izglītību van Bloss uzsācis Vestminsteres zēnu korī, bet Karaliskajā mūzikas koledžā iestājies 15 gadu vecumā. Jau samērā drīz jaunais pianists sāka plūkt uzvaras laurus promenentos pianisma konkursos, kā arī uzsāka pārliecinošu profesionāla pianista karjeru. Tomēr 26 gadu vecumā van Bloss skatuvi uz piecpadsmit gadiem pameta. Pēc ilgā un sarežģītā atrautības perioda Niks van Bloss 2008. gadā pievērsās skaņu ierakstu veidošanai, ieskaņojot monumentālo Johana Sebastiāna Baha «Goldberga variāciju» ciklu. Viņa atgriešanās uz skatuves norisinājās gadu vēlāk - 2009. gadā Londonas Kadigena zālē, kopā ar Anglijas kamerorķestri atskaņojot Baha skaņdarbus un Bēthovena «Imperatora» koncertu. Tolaik britu presē koncerts guva nedalītu kritikas sajūsmu un tika raksturots kā patiess pianisma meistarības un gribas triumfs. Kopš šī vēsturiskās atgriešanās, van Bloss aktīvi koncertē daudzviet pasaulē – ASV, Japānā, Zviedrijā, Vācijā un Austrijā, bet viņa ieraksti, kuros pianists pievērsies tādu lielo pagātnes komponistu kā Bēthovena, Šūmaņa un Šopēna daiļrades lappusēm guvis plašu publikas atzinību.

Niks van Bloss

FOTO: Publicitātes foto

Uz augšu