Frankenšteina pārtika – spēle ar mūsu dzīvību

FOTO: Reuters/ScanPix

«Jūsu zeme ir tīra, tajā ir liels potenciāls audzēt tīru, bioloģisku pārtiku, vienlaikus pasaules tirgū radot augstāku pieprasījumu pēc labiem, kvalitatīviem produktiem,» Latviju uzslavē ASV patērētāju tiesību aizstāvis Džefrijs Smits – viens no cilvēkiem, pateicoties kuram vārdu salikums ĢMO (ģenētiski modificētie organismi) pasaulē iemantojis negatīvu popularitāti. Lai gan gēnu līmenī transformētas pārtikas Latvijā nav daudz un tā tiek marķēta, no «Frankenšteina» organismu ietekmes riskiem pilnībā pasargāti neesam. Zema imunitāte, alerģija, vēzis, depresija – tās ir tikai dažas no kaitēm, ko izraisa ĢMO.

Tu esi tas, ko ēd

Amerikāņu vides aktīvists Džefrijs Smits, tikko atgriezies no intervijas LTV raidījumam «Vides fakti», sirsnīgi spiež manu roku un bilst, ka tā esot auksta. Tiekamies Latvijas Zemes draugu birojā Āgenskalnā - Eižena Laubes 1911. gadā celtā namā ar majestātisku tornīti, smalkiem kokgriezumiem un veciem logu stikliem, caur kuriem pasaule izskatās, kā lūkojoties caur pudeles dibenu.

Būdams Atbildīgas tehnoloģijas institūta dibinātājs un izpilddirektors, Smits jau vairāk nekā 20 gadus informē sabiedrību par visu veidu riskiem, kas saistīti ar ģenētiski modificēto pārtiku un tās audzēšanu. Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad pirmie ģenētiski modificētos organismus saturošie produkti nonāca veikalu plauktos, viņš pēta un dokumentē, kā biotehnoloģijas uzņēmumi ietekmē likumdevējus un pārtikas drošības iestādes. 2012.gadā Smita dokumentālajai filmai «Ģenētiskā rulete – spēle ar mūsu dzīvību» piešķīra Gada filmas (Solari Report) un Gada pārmaiņas nesošās filmas (Aware Guide) titulus. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas par industrijas un valdības meliem.

Lai gan pirmos ģenētiski modificētos organismus gēnu inženierijas pionieri radīja jau 20. gs. 70. gados, modificētie augi pirmo reizi uzdīga ASV 1996. gada pavasarī. Pēc vairāk nekā 30 gadiem ASV joprojām ir lielākais ĢMA (ģenētiski modificēto augu) audzētājs, kur modificētās kultūras aizņem ap 60 miljonus ha. Ar plašiem «Frankenšteina augu» sējumiem seko Brazīlija un Argentīna.

Šobrīd pasaulē visplašāk tiek audzētas četras ĢM kultūras: kukurūza, sojas pupiņas, kokvilna un eļļas rapsis.

Mazākā apjomā audzē kartupeļus, ķirbjus, tomātus, papaijas un cigoriņus.

Džefrijs Smits

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

«No visas Amerikā audzētās kukurūzas 94% ir ģenētiski modificēta (ĢM). Tas pats attiecas uz sojas pupiņām un kokvilnu,» iesāk Smits. Pie viņa mājām, kas atrodas gan Kalifornijā, gan Aiovā, aug ģenētiski modificēta soja un kukurūza. Tāpēc Smits labi zina: gēnu inženierijas radītie jaunie organismi uzvedas savādi. Kā pēdējā desmitgadē cilvēces ēdienkartē parādījusies pārtika mūs ietekmēs nākotnē, neviens droši nezina. Piemēram, nomizots ĢM kartupelis vai ābols pēc brīža nesāk brūnēt, kas raksturīgs dabiskiem augļiem.

Modificētie augļi un dārzeņi nekļūst veci – tie saglabā tādu kā mirušu mūžīgo jaunību.

Turklāt daudzi cilvēki saka, ka jūt arī garšas atšķirību starp dabisku un ģenētiski mainītu dārzeni. Tieši tāpēc aizvien vairāk amerikāņu meklē no modifikācijām brīvu pārtiku. Tas nav viegli, jo viena no lielākajām problēmām ir tā, ka Amerikā ģenētiski modificētā pārtika netiek marķēta, respektīvi, klīstot gar pārtikas plauktiem parastā lielveikalā, pircējs ir bezspēcīgs izdarīt apzinātu izvēli attiecībā uz savu veselību, jo tiek ierauts globālajā patēriņa virpulī, kura centrā ir peļņa. Amerikā tirdzniecībā šobrīd ir pieejami deviņi galvenie ĢMO produkti: kukurūza, kartupeļi, papaijas, soja, kokvilna, rapsis, lucerna, ķirbji un cukurbietes. Tomēr garšas atšķirības nav vienīgais faktors, kas liek domāt par alternatīvu izvēli, – būtiskākais, ka, mainot ēdienkarti uz ĢMO brīvu pārtiku, cilvēki sāk justies labāk. Tas vien nozīmē, ka teiciens «tu esi tas, ko ēd» ir patiess. Amerikā aizvien lielāku popularitāti iegūst ārstu ieteiktā ĢMO brīvā diēta.

Sojas pupiņu ražas novākšana ASV

FOTO: TASS/Scanpix

Aizraušanās ar nezāļu indēšanu

Dažādas sāpes, alerģijas, ādas problēmas, depresija, tās ir tikai dažas no slimībām, kas cieši saistītas ar ĢMO lietošanu uzturā. Amerikāņu vides aktīvists stāsta, ka sadarbībā ar ģimenes ārstiem un viņu pacientiem izdevies noskaidrot, ka, pilnībā atsakoties no ĢM pārtikas, cilvēku veselība uzlabojas ne vien pašsajūtas līmenī, bet arī pēc objektīviem kritērijiem. To uzrāda medicīniskie izmeklējumi un analīzes. Lieta tāda, ka ĢMO ietekmē visus orgānus un sistēmas, tomēr galvenokārt cilvēki sūdzas par problēmām ar gremošanu un kuņģi, alerģijām, imunitātes pasliktināšanos. «Līdzko cilvēki pārtrauc lietot ĢMO, simptomi pazūd. Novērots, ka dzīvniekus un cilvēkus ĢMO brīva diēta ietekmē līdzīgi.» Viss, par ko runā Smits, balstās pētījumos un dokumentētos pētījumos. «Ir dati, kas uzrāda slimību pieaugumu pēdējo 20 gadu laikā. Tajā pašā laikā, aptaujājot 32 000 cilvēku, kuri atteikušies no ĢMO lietošanas, izrādījās, ka vairāk nekā pusei izzuduši gremošanas traucējumi.»

Tomēr visvairāk cilvēki baidās, ka ĢMO varētu izraisīt onkoloģiskās slimības. Lai gan tieša sakarība starp ĢMO un vēzi nav novērota, ir zināms, ka ļaundabīgie audzēji korelē ar ne vien Amerikā, bet arī Latvijā populārā nezāļu apkarošanas līdzekļa raundapa lietošanu. Savukārt raundapa rašanās vēsture sasaucas ar ĢM lauksaimniecības kultūrām. Lai nekas – arī nezāles - netraucētu ģenētiski modificēto kultūru ražību, vēsturiskais dažādu indīgu vielu ražotājs korporācija «Monsanto» 20. gs. 70. gados radīja herbicīdu ar tirdzniecības marku «Roundup». 2000. gadā, pēc reģistrētā glifosāta patenta termiņa beigām analogus herbicīdus uz glifosāta bāzes sāka ražot arī citas kompānijas. Laika gaitā visus glifosātu saturošos preparātus tautas valodā sāka dēvēt par raundapu. Tomēr tā vietā, lai pilnībā iznīdētu nezāles, raundaps, var teikt, sadarbojas ar tām – nezāles ar katru nākamo paaudzi kļūst aizvien izturīgākas, un, lai tās nobeigtu, vajadzīgs aizvien lielāks raundapa daudzums. Turklāt raundaps uzsūcas arī modificētajos augos, piemēram, sojā. Jāteic, ka ar glifosāta preparātiem niekojas ne vien lielie lauksaimnieki, bet arī pašmāju mazdārziņu apsaimniekotāji.

Tā nu ar nelāgo nezāļu indi tiek apsmidzinātas, gan pienenes līdzās taciņai, kas ved uz bērnudārzu, gan graudaugu lauki, gan burkānu dobes Bolderājas mazdārziņos.

Pasaules veselības organizācija apstiprina, ka glifosāts ir saistīts ar tādām onkoloģiskajām kaitēm kā leikēmija, aknu un vairogdziedzera vēzis. Ir skaidrs, ka Latvijā nezāļu indes joprojām netiek izmantotas pietiekami atbildīgi. To apliecina pētījumi, kuru laikā glifosāta pēdas tika atrastas pilsētā dzīvojošu cilvēku urīnā, kam ar lauksaimniecību nav nekāda sakara.

Rapsis

FOTO: AP/ScanPix

Peļņa un vēlreiz peļņa!

Lai gan Smits nav sazvērestības teoriju atbalstītājs, viņš sakāries ar to, ka industrijas pētījumu dati tiek slēpti, un tas notiek tāpēc, ka lielajām Amerikas korporācijām ir ietekme valdības līmenī. Piemēram, 1901. gadā dibinātā kompānija «Monsanto» pagājušā gadsimta sākumā orientējās uz ķīmisku vielu ražošanu kara industrijas vajadzībām. Kad beidzās Otrais pasaules karš, kompānija pārorientējās uz lauksaimniecības industriju un pamazām nostiprināja savu ietekmi tirgū, uzpērkot mazās sēklu kompānijas. «Viņu politika ir orientēta uz to, ka noteiktam daudzumam sēklu jābūt ģenētiski modificētām. Mērķis ir modificēt visas sēklas, ievietojot tajās patenta gēnu, kas apliecinātu, ka tās pieder kompānijai. Realitātē tas nozīmētu pilnīgu pārtikas tirgus kontroli. Jāņem vērā, ka pārtiku audzē visu laiku un tā garantē pastāvīgus, milzīgus ienākumus.» Šobrīd «Monsanto» pieder 35% pasaules sēklu tirgus. Nav noslēpums, ka lielākie uzņēmumi, kas izstrādā un izplata ģenētiski modificētus kultūraugus, vienlaikus ir vadošie lauksaimniecības ķimikāliju ražotāji: BASF, «Bayer», «Syngenta».

Viena no izplatītākajām teorijām apgalvo, ka ĢMO pārtikas industrija ir tēmēta uz pasaulē pieaugošā cilvēku skaita samazināšanu, jo eksistē ģenētiski modificēti organismi, kas izraisa neauglību. Lai gan par šādu nodomu informācijas nav, tomēr ir zināms, ka ĢMO negatīvi ietekmē gan dzīvnieku, gan cilvēku reproduktīvo sistēmu. Piemēram,

žurkas, par kurām saka, ka tās spēj pārdzīvot atomkaru, ģenētiski modificētu organismu ietekmes rezultātā sāk nīkuļot un iet bojā.

Mēs vēl nezinām, kāda ir ĢMO patiesā ietekme uz mums un vidi, jo ģenētisko modifikāciju izmantošanas vēsture ir samērā neilga. Kas tieši ar mums notiek ĢMO ietekmē, uzzināsim tikai pēc vairākiem gadu desmitiem. «Tehnoloģija nav pārbaudāma – ir vajadzīgs paaudžu skatījums,» saka ĢMO ietekmes eksperts. «Mēs nezinām, kas notiks vidē, kāda būs mijiedarbība ar dabu, ja ģenētiski mainītie augi izplatīsies. Sēklām izplatoties, mutanti dabā paliks mūžīgi – tās būs jaunas sugas, kas nav evolucionējušas kopā ar pārējo dabu. Tās būs pilnīgi kaut kas jauns!»

FOTO: Reuters/Scanpix

Tā gluži nav, ka dabas draugi cīnītos ar vējdzirnavām, – panākumi ir un dažās jomās ievērojami. Starptautiski pazīstami pārtikas ražotāji pakāpeniski atsakās no ĢMO izmantošanas pārtikā. Apzinoties sabiedrības noskaņojumu un pieprasījumu, kompānijas rada no ĢMO pilnīgi tīrus produktus. Ražotāji lepojas ar šiem zīmoliem un aktīvi tos reklamē. Piemēram, mums labi zināmās pārtikas ražošanas kompānijas «Danone» un «Nestle» ir spērušas soli tīras pārtikas virzienā.

ĢMO projekts ir izgāzies!

Lai gan Latvija var lepoties ar to, ka pie mums ģenētiski modificētas kultūras netiek audzētas, veikalos šo to no Frankenšteina pārtikas nopirkt var. Tomēr, ņemot vērā, ka pie mums visi ĢMO saturošie produkti ir atbilstoši marķēti, atliek vien apbruņoties ar lupu, pārliecību un uzmanīgi izlasīt produkta sastāvu. Latvijā atļauts tirgot pārtiku, kas sastāv vai ir ražota no ĢM sojas, rapša, kukurūzas, kokvilnas un cukurbietēm. Modificētai pārtikai jābūt novietotai savrup no citiem produktiem. Tomēr situācija arī pie mums nav tik idilliska, ka nebūtu par ko raizēties. Daudzviet Eiropā ĢM barība joprojām tek dota dzīvniekiem. Lai gan pētnieki vairākkārt ir norādījuši uz riskiem, viņu sacītais izskan kā saucēja balss tuksnesī, jo atbildīgās institūcijas viņos neieklausās, sakot, ka dzīvnieku organismā apēstais tiek pilnībā pārstrādāts, tāpēc pienā, olās vai gaļā ĢM nenokļūst. Un tomēr... ar maisījumiem, kuros ir ĢMO, barotu mājlopu gaļa un piens atšķiras. «Šī tēma zinātnieku vidū ir «karstais kartupelis», jo piemēram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde apgalvo, ka pēc ĢM kultūraugu ēšanas transgēnu augu DNS nav atrasti dzīvnieku audos, kamēr divi citi pētījumi ir skaidri parādījuši, ka ĢM augu DNS fragmenti ir atrasti cūku un aitu audos."

99% no komerciālajiem ĢM kultūraugiem ir modificēti, lai tie būtu izturīgi pret herbicīdiem vai lai tie paši izdalītu toksīnu pret noteiktiem kukaiņiem, nevis lai tie būtu auglīgāki vai uzturvielām bagātāki. Šokējošs ir Smita stāsts par ĢM kukurūzu, kas brīdī, kad kukainis iekožas vālītē, izdala indi. Izrādās, ka

modificētās kukurūzas inde kukaiņa zarnu šūnās izplešas un insekts aiziet bojā. Identiskus, sīkus caurumiņus zinātnieki ir atraduši arī cilvēku zarnās.

Inde atrodama arī kokvilnas sējumos.

«Ģenētiski modificētās pārtikas projekts ir izgāzies! Solījumi, ka ar ĢM pārtika mazinās badu pasaulē, nav piepildījušies, jo badu izraisa pārtikas trūkums, bet viens no tā galvenajiem iemesliem ir lielo ražotāju radītais monopols gan sēklu tirgū, gan pārtikas audzēšanā, gan tās izplatīšanā. Lielie uzņēmumi, kas audzē komerciālos ĢM kultūraugus, nožņaudz vietējos pārtikas ražotājus. Arī solījums, ka ĢM augu izplatība mazinās pesticīdu un herbicīdu lietošanu, nav piepildījies. Notiek tieši otrādi – lai apkarotu nezāles, vajag aizvien vairāk indes. Cerības nav attaisnojušās, bet ĢMO industriju nevar apstādināt, jo tajā ieguldītas milzu naudas summas, inerce ir pārāk liela. Vienīgais, ko varam darīt, ir atteikties no ģenētiski modificētas pārtikas, tādējādi samazinot pieprasījumu,» sarunas nobeiguma saka Smits.

Uz augšu