Otrs fenomens, kas novērojams pēdējā laika teroristiskajos uzbrukumos, ir «vientuļie vilki», proti, uzbrucēji, kuri darbojas vieni paši vai nelielās grupās bez kādām specifiskām instrukcijām vai formālas piesaistes kādai organizācijai, bet ar politisku motivāciju.
«Bloomberg» raksta, ka «vientuļo vilku» uzbrukumi gan ir salīdzinoši reti – 1,8% no visiem teroruzbrukumiem ASV un 14 citās industrializētajās valstīs laika posmā no 1968. līdz 2010. gadam. Tomēr ASV un Eiropas Savienības amatpersonas apgalvo, ka neatkarīgo džihādistu uzbrukumu risks aug.
Sociologi un kriminologi apgalvo, ka «vientuļajiem vilkiem» ir gan personīgs, gan politisks aizvainojums. Daudzos gadījumos viņiem ir garīgās nestabilitātes pazīmes, kas var palīdzēt izskaidrot viņu «pavilkšanos» uz ekstrēmismu un nespēju funkcionēt lielākā grupā.
Kādā Amerikas Psiholoģijas asociācijas pētījumā atklāts, ka «vientuļajiem vilkiem» ir par 13,5 reižu lielāka garīgo slimību iespēja nekā teroristiem, kuri darbojas kādas organizācijas ietvaros. Savukārt fakts, ka šie solo uzbrucēji nepieder nevienai organizācijai, kurā var «iefiltrēties» un novērot, padara viņus grūtāk apkarojamus. Turklāt «vientuļo vilku» uzbrukumi iedvesmo citus «vientuļos vilkus» šādus uzbrukumus atkārtot pēc līdzīga scenārija.
Terorisma pētnieks Bendžamins Kouls savā grāmatā «Terorisma mainīgā seja» («The Changing Face of Terrorism») raksta, ka «terorisma galvenā raksturīgā pazīme ir fakts, ka teroristiskie grupējumi nemitīgi ieviesīs jauninājumus, lai satriektu specifisku mērķu aizsardzību.» Šādi mērķi ir, piemēram, valdības ēkas, jo
teroristu nolūks ir «iedragāt valsts pamatus» un «demonstrēt valsts nespēju aizsargāt tās līderus un stratēģiskās būves».