Alternatīva integrācijas politikas koordinācijai neapmierina ne deputātus, ne KM

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Ne Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju, ne arī pašu Kultūras ministriju (KM) neapmierina tās izstrādātā alternatīva integrācijas politikas koordinācijas modelim.

Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) sēdes sākumā atgādināja, ka jau iepriekš vairākkārt konstatēts, ka nepieciešams noteikt kādu, kas vadītu un pārvaldītu integrācijas un saliedētības politiku Latvijā. Līdz šim KM bija izstrādājusi koncepciju strukturālajām pārmaiņām, piedāvājot vairākus pārvaldības modeļus, taču valdība noteica, ka neesot nepieciešamības esošo sistēmu fundamentāli jaukt, tāpēc apsverama vien esošās sistēmas pilnveidošana. Līdz ar to KM bija uzdots izstrādāt alternatīvo modeli.

KM pārstāvji sēdē skaidroja, ka patlaban sabiedrības integrācijas pārvaldības modelī KM koordinē rīcības plāna izstrādi sadarbībā ar citām institūcijām, bet uzraudzības padome akceptē izmaiņas.

Reaģējot uz nepieciešamību izstrādāt vēl vienu pārvaldības modeļa variantu, KM piedāvā, ka visu integrāciju pārvaldītu viena padome - Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu (NIPSIPP) īstenošanas uzraudzības padome, kas sadarbotos ar nozaru ministrijām, KM un Sabiedrības integrācijas fondu (SIF).

Ar šādu modeli tiktu saglabāta SIF neatkarība, taču, kā norādīja KM pārstāvji, padome būtu ļoti noslogota, turklāt sadrumstalotība, uz ko iepriekš tika vērsta uzmanība, joprojām saglabātos. KM pārstāvji lūdza Saeimas komisiju iestāties par to, lai šāds variants netiktu akceptēts.

Latkovskis piekrita, ka «ar sakostiem zobiem» izstrādāts modelis nebūs labs.

«Neredzu atbalstu jaunajam modelim. Jā, rezolūcija bija, un tā bija jāizpilda. Bet nekas nevar labs sanākt, to darot sakostiem zobiem. Mūsu komisijas vēstule bija, ka konceptuāli atbalsta «3b» variantu, kur ir jauna struktūrvienība, to veidojot uz esošajiem līdzekļiem,» sacīja Latkovskis.

KM pārstāvji norādīja, ka ar rezolūciju tika lūgts no koordinācijas modeļa izņemt Ministru prezidentu. Saeimas komisijas deputāti norādīja, ka jebkurā gadījumā jomas politikas jautājumi būtu jāsaskaņo ar Ministru kabinetu, līdz ar to valdības vadītāja iesaiste būtu nepieciešama.

Komisija konceptuāli atbalstīja vienu no iepriekš piedāvātajiem modeļiem, kur pārvaldības modeļa augšgalā atrastos premjers, kuram būtu pakļauta jaunizveidota struktūra, kas savukārt sadarbotos ar NIPSIPP padomi, ministrijām un SIF.

Deputātiem bažas radīja tas, ka jaunas struktūras izveide prasītu papildu resursus. Pēc diskusijām komisijas deputāti nosprieda, ka faktiski minētās jaunās struktūras funkcijas atbilst Pārresoru koordinācijas centra funkcijām, līdz ar to pārvaldības modelī varētu iekļaut to.

Lai risinātu radušos problēmjautājumu, komisija lēma uz tās sēdi tuvākajā laikā aicināt Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu