Plāno sašaurināt pašvaldību tiesības iesaistīties komercdarbībā

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Ekonomikas ministrija (EM) izskatīšanai Ministru kabineta komitejā ir iesniegusi grozījumus Konkurences likumā, kas paredz atļaut Konkurences padomei (KP) aktīvāk vērsties pret valsts un pašvaldību uzņēmumu konkurenci ierobežojošām darbībām.

EM skaidro, ka atsevišķas tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādes vai publisku personu kontrolēto kapitālsabiedrību darbības vai lēmumi var kropļot konkurenci un piespiest citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai arī kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū.

Ministrijā uzsver, ka no konkurences tiesību viedokļa nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisko personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. EM gan atzīst, ka var būt izņēmumu gadījumi, kad šādu rīcību attaisno sabiedrības intereses un tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces.

Tāpēc EM piedāvā likumā ietvert rīcības iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci, paredzot tiesības KP pēc lietas izpētes un pārrunu veikšanas pieņemt lēmumu, kas uzliks personai pienākumu veikt darbības, lai konkurences kavēšanu novērstu. Likuma grozījumi attieksies uz publisko personu tiešā un netiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, t.i. gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībām kā arī valsts un pašvaldību iestādēm.

Minētais regulējums ļaus KP vērsties pret, piemēram, situāciju, kad pašvaldības uzņēmums ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu, tādējādi to nepamatoti diskriminējot un nodrošinot savam piedāvātajam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus.

Tāpat jaunais regulējums ļaus KP caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) vērsties pret diskriminējošu pašvaldības nodevu noteikšanu un novērst situācijas, kurā kapitālsabiedrība iesaistās, piemēram, ūdens skaitītāju uzstādīšanas vai dzērienu tirdzniecības tirgū, papildus radot ierobežojumus pārējiem tirgus dalībniekiem vai priekšrocības savam uzņēmumam, kas var izpausties arī kā šķērssubsidēšana vai infrastruktūras izmantošana. EM piebilst, ka negatīvs efekts attiecībā uz citu tirgus dalībnieku darbību konkrētajā tirgū var tikt panākts arī caur laikrakstā, kas atrodas publiskas personas kontrolē, publicētajiem rakstiem.

Minētais regulējums ļaus KP vērsties arī pret, piemēram, situāciju, kad pašvaldības kapitālsabiedrība ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu, tādējādi to nepamatoti diskriminējot un nodrošinot savam piedāvātajam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus vai kad kapitālsabiedrība, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi iesaistās, ūdens skaitītāju uzstādīšanas tirgū, papildus radot ierobežojumus pārējiem tirgus dalībniekiem vai priekšrocības savam uzņēmumam. Tāpat regulējums ļaus KP vērsties pret tirgus dalībniekus diskriminējošiem materiāliem pašvaldību laikrakstos vai caur VARAM vērsties pret diskriminējošu pašvaldības nodevu noteikšanu.

Būtībā jaunais regulējums ietekmēs iespējas publiskām personām dibināt kapitālsabiedrības vai iegūt līdzdalību esošās kapitālsabiedrībās gadījumos, kad kapitālsabiedrības dibināšana vai līdzdalības tajā iegūšana pati par sevi kavēs konkurenci. Ja kapitālsabiedrības dibināšana vai līdzdalības iegūšana tajā pati par sevi konkurenci nekavē, KP varēs vērsties tikai pret atsevišķām kapitālsabiedrības darbībām, kā rezultātā tiktu kavēta konkurence.

Pret minētajiem likuma grozījumiem iestājas Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kuras ieskatā tiks būtiski sašaurinātas pašvaldību tiesības iesaistīties komercdarbībā. Asociācijā arī piebilst, ka nav tāda pētījuma, kas norādītu uz problēmjautājumiem publiskajā sektorā komercdarbībā kopumā, ka arī sniegtu visaptverošus secinājumus un uz tiem balstītus priekšlikumus iespējamiem risinājumiem.

LETA jau rakstīja, ka, neraugoties uz Konkurences padomes un uzņēmēju organizāciju iebildumiem par to, ka valsts un pašvaldības uzņēmumiem nevajadzētu iesaistīties komercdarbībā, sevišķi tirgos, kur ir pietiekams dalībnieku skaits un konkurence attīstās, Rīgas dome 2012.gadā lēma dibināt uzņēmumu «Aqua Riga», sāks nodarboties ar dzeramā ūdens fasēšanu.

Uz augšu