Šantāža internetā uzņem apgriezienus

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr.com/ Din Muhammad Sumon

Krāpniecība internetā, kuras pamatā ir šantāža ar izvilinātiem pikanta rakstura materiāliem, kļūst aizvien izplatītāka, norāda Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv». Lai izvairītos no šantāžas, pirms jebkāda materiāla nosūtīšanas otram cilvēkam jāizsver visi riski, saka «Cert.lv» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Besere.

Prasa vēl un vēl

Pēc iepazīšanās virtuālajā vidē un erotiska rakstura sarakstes ar nepazīstamu personu, dažu mēnešu laikā nauda tikusi izspiesta no vairākiem vīriešiem. Internetā iepazītās daiļavas draudējušas izsūtīt cietušā sociālo tīklu draugiem un erotiska rakstura video un fotogrāfijas, ko uzņēmis pats cietušais. Piemēram, kāds sociālā tīkla «V Kontakte» (vk.com) lietotājs saņēmis draudu vēstuli, kurā teikts: ja netiks samaksāta izpirkuma maksa, tiks publicētas privātas fotogrāfijas. Izpirkums ticis samaksāts, bet bilžu publiskošanu tas nav kavējis. Drīz vien persona, kas izspieda naudu, pieprasīja papildu summu, lai pārtrauktu publicēt cietušo pazemojošos materiālus.

«Cert.lv» atgādina: nekad nemaksājiet šādiem izspiedējiem!

Savukārt citi vīrieši iepazinušies ar sievietēm, izmantojot Facebook iepazīšanās sadaļu. Dāmas aicinājušas vīriešus turpināt saraksti Skype vidē un ar videokameru uzņemt erotisku video. Pēc tam sievietes jaunajiem paziņām piedraudējušas publiskot uzņemtos video, ja netiks samaksāta summa no 500 līdz 1500 eiro. Tomēr, ja vīrietis summu samaksāja, tika pieprasīta lielāka. Jau rakstījām, ka nesen «Cert.lv» vērsies kāds vīrietis, kuram pieprasīts maksāt 500 Lielbritānijas mārciņas (579 eiro), lai sociālajos tīklos netiktu publicēts «Skype» video zvans, kurā viņš, sarunājoties ar kādu sievieti no Lielbritānijas, veic intīmas darbības.

Pazūd virtuālajās dzīlēs

«Krāpšanas princips daudzos gadījumos ir līdzīgs - upuris neapdomīgi uzticas sociālajā tīklā sastaptajai svešiniecei vai svešiniekam, kurš sākto sarunu virza šķietami romantiskā gultnē un beigās aicina dalīties ar pikanta rakstura materiāliem. Kad materiāls saņemts, sākas šantāža. Krāpnieki pieprasa samaksu vairāku simtu apmērā, un, ja upuris veic pieprasīto maksājumu, krāpnieki pieprasa maksāt atkārtoti, bet nu jau lielāku summu. Maksājuma veikšana negarantē, ka materiāli beigās netiks publicēti. Šādās situācijās jāvēršas ar iesniegumu policijā,» stāsta Besere.

Lai šantāža būtu efektīva, krāpniekiem jāzina, kuri ir tie cilvēki, kuru viedoklis par jums jums rūp.

"Tie parasti ir tie cilvēki, kuri atrodami jūsu sociālā tīkla draugu sarakstā. Lai mazinātu nepatīkamu situāciju risku, iesakām izmantot sociālo tīklu sniegtās privātuma iespējas un padarīt savu draugu sarakstu publiski nepieejamu (piemēram, Facebook to var iestatīt draugu saraksta atvērumā) un neļaut sevi atzīmēt (tagot) fotogrāfijās un citos materiālos.Sūtot vai publicējot attēlus un video, jāatceras, ka atpakaļ atgūt tos vairs nevarēs. Pat ja iespējams panākt, ka portāls vai sociālais tīkls oriģinālo publikāciju dzēš, pastāv liela iespēja, ka kāds šo mūsu materiālu ir lejuplādējis un saglabājis vai publicējis tālāk, mums nezinot. Šīs kopijas un to lietojumu izkontrolēt ir praktiski neiespējami.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu