«Vecmāmiņu skolas» skolnieces Fangana ciematā Indijā ir vecāka gadagājuma sievietes, kuras mācās lasīt.
Rozā «vecmāmiņu skola» Indijā, kur sievietes mācās lasīt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Man patīk iet skolā,» aģentūrai «Reuters» atklāj 60 gadus vecā Kamala Kešavtupange (Kamal Keshavtupange), kamēr viņa pie savas mājas - 120 km uz austrumiem no finanšu galvaspilsētas Mumbajas - mazgā drēbes.
Saskaņā ar jaunākajiem tautas skaitīšanas datiem Indijas lasītprasmes līmenis dekādē līdz 2011. gadam pieaudzis līdz 74%, taču sieviešu lasītprasme salīdzinājumā ar vīriešu lasītprasmi turpina kristies. Saskaņā ar 2011. gada datiem lasīt prot aptuveni 65% sieviešu. Savukārt vīriešu vidū lasītpratēju līmenis sasniedz 82%.
Izglītības eksperti un pētnieki kā iemeslu min «vecmodīgu» attieksmi pret sievietēm, tostarp, piemēram, priekšrokas došanu ģimenē puikām, nevis meitenēm, kā arī bērnu laulībām, kas ir galvenie iemesli zemajam sieviešu lasītprasmes līmenim.
Aajibaichi Shaala skolā pēcpusdienas stundas notiek sešas dienas nedēļā un ilgst divas stundas. Nodarbības tiek plānotas tā, lai sievietes varētu apdarīt savus mājas vai lauku darbus.
Viena no nedaudzajām prasībām skolas apmeklēšanai ir vecuma ierobežojums – skolniecēm jābūt vismaz 60 gadus vecām.
«Man sāp ceļi, tāpēc es nevaru ilgi nosēdēt uz grīdas. Tā ir vienīgā problēma. Taču es vienalga eju katru dienu,» saka Kešavtupange.
Tērpušās rozā sari, kas ir skolas formastērps, sievietes katru dienu pa putekļainajiem ciemata ceļiem dodas uz skolu.
«Vispirms es pabeidzu visus savus mājas darbus, bet pēc tam dodos uz skolu. Ir labi, ka mums ciematā ir tāda iespēja,» saka 70 gadus vecā Drupada Pandurangkedara (Drupada Pandurangkedar). Savukārt viņas astoņus gadus vecā mazmeita mācās valsts sākumskolā Fangana ciematā.
Sievietes nodarbību sāk ar lūgšanu, bet pēc tam mācās rakstīt uz tāfeles.
Skola izmanto mācību metodes, kas ir piemērotas cilvēkiem ar vāju redzi, proti, alfabēts ir uzkrāsots uz lielām flīzēm. Daudzus no mācībām nepieciešamajiem līdzekļiem skolnieces izgatavojušas pašas.
30 gadus vecā skolotāja Šītala Prakaša Mora (Sheetal Prakash More) apgalvo, ka vēlētos, lai arī citos ciematos sievietēm būtu šāda iespēja izglītoties.
«Visas pārējās skolotājas māca bērnus. Tikai man ir šī iespēja mācīt vecākas sievietes. Tā ir lieliska iespēja, un es esmu ļoti laimīga.»