RNP konkursā uzvarējusi viena kompānija, bet darbus par € 2,5 miljoniem veikusi cita

Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis

FOTO: Ieva Lūka / LETA

«Rīgas namu pārvaldnieka» (RNP) konkursā par cauruļvadu nomaiņu uzvarējusi viena kompānija, bet darbus par 2,5 miljoniem eiro veikusi cita, vēsta LTV raidījums «De facto».

Lai veiktu cauruļvadu nomaiņu vairākos simtos māju, RNP pirms pusotra gada izsludināja iepirkumu. Tajā tiesības veikt remontdarbus par 2,5 miljoniem eiro ieguva apvienība ar firmām «Infrakom» un «Akva būve». Līguma slēgšanai izveidoja pilnsabiedrību «Infra AB», taču jau trīs mēnešus pēc līguma noslēgšanas «Akva Būve» no pilnsabiedrības izstājās, jo tobrīd pasūtījumu nebija un «Akva būve» nevēlējās turēt strādniekus bez darba.

Firmu «Akva būve» pilnsabiedrībā nomainīja SIA «Adapteris», kas iepriekš bijis partneris gan «Infrakom», gan RNP. Tūlīt pēc tam arī sākusies cauruļu mainīšana. Straujā tempā aptuveni gada laikā izpildīta gandrīz visa pielīgtā summa - 2,3 no 2,5 miljoniem eiro. Remonti veikti 474 objektos.

Ar RNP dalībnieku nomaiņa pilnsabiedrībā nav saskaņota, un tāda neesot bijusi arī līguma prasība. Apsaimniekotājs to esot pamanījis tikai pērn, slēdzot jau nākamo līgumu ar «Infra AB» - šoreiz par avārijas darbu veikšanu pusmiljona vērtībā. RNP Juridiskās pārvaldes direktore Ilze Orlova-Jansone skaidrojusi: «Mums pašiem ir bijis arī līgums ar SIA «Adapteris» pirms tam, un arī paskatoties «Adaptera» pieredzi un finanšu apgrozījumu, mums neradās arī šaubas, ka viņi nevarētu izpildīt šo līgumu.»

Raidījums pieļauj, ka, nomainot pilnsabiedrības lielāko biedru, tomēr pieļauts pārkāpums - nav zināms, vai šāda apvienība formāli būtu spējusi izpildīt konkursa prasības. Iepirkumu uzraudzības birojā norāda, ka iemesls pārbaudei būtu bijis, taču ir pagājis vairāk nekā pusgads, kas ir noilguma termiņš administratīvās lietas sākšanai.

Turklāt pilnsabiedrība «Infra AB» nav reģistrēts būvkomersantu reģistrā. RNP un arī uzņēmuma pārstāvis domā, ka viņiem nav jāreģistrējas, jo katrs no sabiedrības biedriem jau ir reģistrēts. Ekonomikas ministrija ir pretējās domās un uzskata, ka līguma slēdzējam jābūt reģistrētam kā būvkomersantam. To apliecina arī dati BIS, kur reģistrēts daudz pilnsabiedrību, kuru biedri arī paši reģistrēti kā būvkomersanti.

Uz augšu