Bosnija pārsūdzēs lēmumu, kas attaisno Serbiju genocīdā

LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: MARKUS SCHREIBER / TT NYHETSBYRÅN

Bosnija lūgs ANO Starptautisko tiesu pārskatīt tās 2007.gada lēmumu, ar kuru Serbija tika attaisnota genocīdā Bosnijas pilsoņkara laikā, piektdien paziņoja Bosnijas musulmaņu līderis Bakirs Izetbegovičs.

Bosnijas kolektīvās prezidentūras musulmaņu locekļa Bakira Izetbegoviča paziņotais nodoms var izraisīt jaunu politisku krīzi Bosnijā, kas vēl arvien ir etniski sašķelta kopš pilsoņkara, kas notika no 1992. līdz 1995.gadam.

Prezidentūras serbu loceklis Mladens Ivaničs sacīja, ka šāds musulmaņu amatpersonu lēmums «apdraudētu mieru un stabilitāti Bosnijā».

Izetbegovičs paziņoja, ka lūgums par lēmuma pārskatīšanu tiks nosūtīts Hāgā bāzētajai Starptautiskajai tiesai nākamnedēļ – dažas dienas pirms 10 gadu termiņa beigām, kurā iespējams izteikt šādu lūgumu.

«Visiem ir vajadzīga patiesība, pat tiem, kuri tai pretojas; patiesība, kuru rakstīs starptautiskie tiesneši, pieredzējuši un objektīvi,» Izetbegovičs sacīja reportieriem pēc tikšanās ar apmēram 50 Bosnijas musulmaņu politiķiem, tieslietu ekspertiem un kara upuru apvienību pārstāvjiem.

Bosnijas serbu amatpersonas paziņoja, ka šāds lūgums nevar tikt izteikts bez kolektīvās prezidentūras visu triju locekļu vienprātīgas piekrišanas.

Izetbegovičs uzstāja, ka šāda vienprātība nav nepieciešama, un sacīja, ka lūgumu par lēmuma pārskatīšanu izteiks jurists, kuru prezidentūra iecēla 2002.gadā.

Bosnijas juridiskajai komandai ir «jauni argumenti», kādi tika sniegti Bosnijas serbu karalaika armijas vadītāja Ratko Mladiča prāvas laikā, teica Izetbegovičs.

Serbijas premjerministrs Aleksandars Vučičs raksturoja šo lēmumu kā «grūtu un sliktu» attiecībām starp abām valstīm.

«Par spīti visam es esmu pārliecināts, ka mums izdosies saglabāt mūsu nacionālās intereses,» sacīja Vučičs, kura teikto citēja laikraksta «Blic» interneta izdevums.

«Tomēr mēs turpināsim runāt ar Bosnijas amatpersonām, vēloties nodrošināt ilgstošu mieru Balkānos,» teica Vučičs.

Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks aicināja etnisko serbu politiķus «apstrīdēt leģitimitāti» iecerētajai prasībai par Starptautiskās tiesas lēmuma pārskatīšanu.

Sākotnējā lietā, kuru 1993.gadā uzsāka Bosnijas musulmaņu valdība, Sarajeva apsūdzēja Belgradu genocīda organizēšanā, īstenojot plašu «etnisko tīrīšanu» pilsoņkara laikā, kurā nogalināti vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Starptautiskā tiesa 2007.gada 26.februārī nolēma, ka pilsoņkara laikā bijis tikai viens genocīda akts – apmēram 8000 Bosnijas musulmaņu vīriešu un zēnu slaktiņš Srebrenicā, ko īstenoja Bosnijas serbu spēki, bet nav pietiekamu pierādījumu, ka Serbija būtu tieši atbildīga par to.

Starptautiskā tiesa tomēr konstatēja, ka Serbija, kas politiski un militāri atbalstīja Bosnijas serbus, ir pārkāpusi starptautiskās tiesības saistībā ar Srebrenicas slaktiņu.

Bosnijas serbu spēki ieņēma Srebrenicas pilsētu 1995.gada jūlijā kara beidzamajos mēnešos un tur sarīkoja slaktiņu, kas bija lielākā zvērība Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

Kopš pilsoņkara beigām Bosnija sastāv no divām pusneatkarīgām

teritorijām – Serbu Republikas un Musulmaņu un horvātu federācijas. Tās vieno vājas Bosnijas kopējās institūcijas, tai skaitā kolektīvā prezidentūra.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu