Divu valstu risinājums konfliktam starp Izraēlu un palestīniešiem ir vienīgais veids abu pušu cerību piepildīšanai, ANO Drošības padomei pavēstīja ANO īpašais koordinators «Tuvo Austrumu miera procesā» Nikolajs Mladenovs. Galvenais traucēklis ir Izraēlas atbalstītā ebreju apmetņu celtniecība okupētajās Palestīnas teritorijās, kas ir pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, tomēr tas nekad nav atturējis Izraēlu rīkoties pretlikumīgi.
«Divu valstu risinājums joprojām ir vienīgais veids, kā piepildīt abu tautu likumīgās cerības,» pavēstīja Mladenovs. «Dažiem var būt ir ilūzijas, ka konfliktu var «menedžēt» mūžīgi. Ka skaidras stratēģijas trūkumus miera sasniegšanai pati par sevi ir stratēģija.»
Viņš aicināja Izraēlas un palestīniešu līderus «rūpīgi apdomāt nākotni, kuru nevar būvēt uz nerimstoša konflikta, pieaugoša ekstrēmisma un okupācijas».
Kā ziņots, ASV Baltā nama administrācija otrdien paziņoja, ka vairs neuzstās uz divu valstu risinājumu konfliktam starp Izraēlu un palestīniešiem, un tas nozīmē vairākus gadu desmitus īstenotas politikas maiņu.
Dienu pirms Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu vizītes Baltajā namā augsta ranga Baltā nama amatpersona paziņoja, ka ASV vairs nemēģinās diktēt potenciālas miera vienošanās nosacījumus, bet atbalstīs to, par ko kopīgi vienosies abas puses.
«Divu valstu risinājums, kas neatnes mieru, nav mērķis, kuru kāds gribētu sasniegt,» sacīja amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
«Šis mērķis ir miers, kas būtu vai nu divu valstu risinājuma veidā, ja puses to vēlas, vai kaut kas cits, ja puses to vēlas,» teica amatpersona.
"Tas būs viņu ziņā, mēs negrasāmies diktēt to, kādiem jābūt miera nosacījumiem,» sacīja Baltā nama amatpersona.
Šādu pieeju Izraēlas un palestīniešu konfliktam kā bezatbildīgu pēc tam raksturoja augsta ranga Palestīnas atbrīvošanas organizācijas (PAO) amatpersona.
«Tam nav jēgas,» uzsvēra PAO izpildkomitejas locekle Hanana Ašravi.
«Tā nav atbildīga politika, un tas nekalpo miera labā,» viņa piebilda.
«Viņi nevar to vienkārši paziņot bez alternatīvu» nosaukšanas, pauda Ašravi.
Tramps jau ir izraudzījis savu znotu Džaredu Kušneru un juristu Džeisonu Grīnblatu viņa miera centienu vadīšanai. Tomēr vēl pastāv jautājumi par to, kā Tramps sasniegtu šo mērķi.
Divu valstu - Izraēlas un Palestīnas - risinājumu konflikta izbeigšanai ir atbalstījušas gan republikāņu, gan demokrātu vadītas ASV valdības. Šāds risinājums bija pamatā miera sarunām Oslo un Kempdeividā.
Tramps kopš stāšanās prezidenta amatā 20.janvārī ir centies parādīt, ka ASV ir nelokāms Izraēlas sabiedrotais pretstatā iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas politikai.
Netanjahu 2015.gadā tika atkārtoti ievēlēts par premjeru, solot, ka viņš nepieņems palestīniešu valsts izveidošanu. Šāds Netanjahu solījums ievērojami pasliktināja viņa attiecības ar Obamas vadīto Balto namu.
Obama bieži brīdināja, ka ebreju apmetņu celtniecība okupētajās palestīniešu teritorijās var padarīt neiespējamu divu valstu risinājumu, bet vienas valsts risinājums apdraudētu ebreju valsts nākotni.
Tramps ir atturējies kritizēt Netanjahu apmetņu politiku kā šķērsli mieram, tomēr Baltais nams 2.februārī paziņoja, ka jaunu ebreju apmetņu celtniecība vai esošo paplašināšana «varētu nenākt par labu» Tuvo Austrumu miera procesam.
