Valsts kancelejas izstrādātajā Trauksmes cēlēju aizsardzības likumā būtu jānosaka atbildība par apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu un anonimitātes pārkāpšanu, uzskata biedrība «Sabiedrība par atklātību - «Delna«» («Delna»).
«Delna»: Trauksmes cēlēju aizsardzības likumā jānosaka atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmdien, 6.februārī, Ministru kabineta komiteja izskatīs Valsts kancelejas sagatavoto Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu, kura pamatmērķis ir nodrošināt aizsardzību trauksmes cēlējiem un veicināt godprātīgu trauksmes celšanu par pārkāpumiem valsts institūcijās un darba tiesiskajās attiecības, veidojot vienotu, skaidru un aptverošu tiesisko regulējumu trauksmes celšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai.
Likumprojektā ir ietverts skaidrs definējums, kas ir trauksmes cēlējs un ko nozīmē trauksmes celšana; prasības sistemātiski veidot iekšējus trauksmes celšanas mehānismus; kā arī trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, piemēram, anonimitāte, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, nelabvēlīgo seku novēršana, vēršoties tiesā, pierādīšanas pienākums darba devējam, atbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam.
Valsts kanceleja skaidro, ka trauksmes celšana var būt par pārkāpumiem dažādās jomās. Likumā izdalītas vairākas jomas, kas ir raksturīgākās trauksmes celšanai, piemēram, korupcija, krāpšana vai līdzekļu izšķērdēšana, taču trauksmi var celt arī par jomu, kas likumā nav īpaši nosaukta. Viena no būtiskākajām trauksmes celšanas pazīmēm ir rīkošanās sabiedrības interesēs, proti, trauksmes celšana ir par riskiem, kas apdraud sabiedrību vai kādu tās daļu, nevis personīgi trauksmes cēlēju. Trauksmes cēlējs ziņo par kādu sabiedrības daļu skarošu problēmu, apdraudējumu vai risku, lai šīs ziņas tiktu pārbaudītas un, ja nepieciešams, pārkāpums tiktu novērsts vai izmeklēts un vainīgais - sodīts.
Lai veicinātu trauksmes celšanu un atbalstītu trauksmes cēlējus, kuri šaubās, vai attiecīgais ziņojums tiks izskatīts, kādai iestādei to uzticēt vai kā to aizpildīt, ir paredzēta iespēja vērsties kompetentā nevalstiskā organizācijā. Kompetentās nevalstiskās organizācijas ir Latvijā reģistrētas biedrības, piemēram, «Delna», kā arī nodibinājumi un arodbiedrības, kuru darbība ir saistīta ar trauksmes cēlējiem vai kādas sabiedrības grupas tiesību aizsardzību Nevalstiskā organizācija izvērtē iesaisti trauksmes celšanas mehānismā, lai gan likums neuzliek par pienākumu to darīt.
Savukārt par trauksmes cēlēja kontaktpunktu plānots atzīt Valsts kanceleju. Kontaktpunkta izveides mērķis ir veicināt efektīvu trauksmes celšanas mehānisma iedzīvināšanu. Trauksmes cēlēja kontaktpunktā var noskaidrot, kurā kompetentajā iestādē var vērsties trauksmes cēlējs. Trauksmes cēlēja kontaktpunkts nodrošina metodisko un informatīvo atbalstu trauksmes celšanas jomā, tajā skaitā ikgadēju pārskatu par trauksmes celšanu. Kontaktpunkts izveidos un uzturēs trauksmes cēlēju tīmekļvietni.
Lai arī likumprojektā ir paredzēta trauksmes cēlēja anonimitāte, «Delna» uzskata, ka likumprojektā nepieciešams paredzēt atbildību par anonimitātes pārkāpšanu. Pašreizējā redakcijā paredz, ka nododot trešajām personām trauksmes cēlēju ziņojumu, tādejādi apdraudot trauksmes cēlēju, netiek paredzēts nekāds sods. «Delna» aicina paredzēt sodu atbildīgajai personai, kura izpauž informāciju par trauksmes cēlēju.
«Delnas» ieskatā, likumprojektā arī nepieciešams paredzēt atbildību personām gadījumos, kad tikusi veikta pretlikumīga izrēķināšanās ar personu, kura cēlusi trauksmi. Gadījumos, kad persona cēlusi trauksmi un nodevusi ziņojumu likumā noteiktajā kārtībā, ja tiek konstatēts, ka augstākstāvoša amatpersona, apzināti, pēc ziņojuma veikšanas, veikusi ļaunprātīgas darbības, piemēram, samazināta alga, atcelta prēmija u.c., augstākstāvošai amatpersonai jāatbild pašai ar saviem līdzekļiem.
Tāpat likumprojektā nav paredzēts paātrināts tiesas process, ja trauksmes cēlējs vērsies tiesā. «Delna» aicina noteikt, ka, ja trauksmes cēlēja gadījums nonācis tiesā, tas jāskata prioritārā kārtībā. «Delna» arī uzskata, ka likumprojektā nepieciešams paredzēt atbildību par apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu. Šī brīža redakcija nosaka, ka persona, ja apzināti sniegusi nepatiesu informāciju nav uzskatāma par trauksmes cēlēju, bet nav paredzēta nekāda atbildība. «Delna» aicina šādām personām noteikt administratīvo atbildību.