Latvijas armija nav aizsnaudusies, bet gan uzmanīgi seko līdzi notiekošajam pie valsts robežām, lai nepieciešamības gadījumā spētu reaģēt uz apdraudējumu, sarunā ar TVNET uzsver jaunais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš. Komandieris ir pārliecināts, ka arī pēc vairākiem gadiem Latvijā būs daudz patriotu, kuri nepieciešamības gadījumā vēlēsies un spēs aizsargāt valsti.
Ģenerālmajors Kalniņš bruņotajos spēkos dien kopš 1997.gada. Dienestu sācis Zemessardzes 51. bataljonā, 2003. gadā iecelts par Izlūku mācību centra komandieri. No 2003. līdz 2005. gadam dienējis Mācību vadības pavēlniecībā, no 2005. līdz 2009. gadam - Zemessardzes štāba Operatīvās plānošanas pārvaldes priekšnieka amatā, savukārt no 2009. gada līdz apstiprināšanai Zemessardzes komandiera amatā – 2011. gadā, dienējis Zemessardzes štāba un Operatīvās pārvaldes priekšnieka amatā. Savukārt 2016. gada augustā Kalniņš sāka dienestu NBS Apvienotā štāba priekšnieka amatā.
Saeima Kalniņu NBS komandiera amatā apstiprināja 2016. gada 22. decembrī, pēc tam, kad iepriekšējais Latvijas armijas vadītājs - ģenerālleitnants Raimonds Graube atvaļinājās. Kalniņš NBS komandiera amata pienākumus sāka pildīt piektdien, 27. janvārī.
Šogad notika vērienīgas rezerves karavīru mācības, ir secinājumi?
Katru reizi analizējam [iegūto] pieredzi. Gan 2015.gada pieredzi, gan 2016.gada pieredzi. Mēs mainām un cenšamies uzlabot sistēmu, lai pēc iespējas vairāk saņemtu sabiedrības atbalstu. Mūsu pienākums ir nodrošināt aktīvu, efektīvu apmācību.
Bruņotie spēki skatās uz tām kļūdām, kuras nepieciešams izlabot, piemēram, likumdošanā, lai [rezerves karavīriem] kompensētu izmaksas, kas saistītas ar būšanu mācībās, un viņus motivētu. Mēs mēģinām ieviest jaunus [apmācību] modeļus. Tad paskatīsimies, vai tas strādā vai nestrādā.
Ir dzirdēts no cilvēkiem, ka viņi par rezerves karavīru mācībām uzzina tikai no preses. Daudzi uzaicinājumi ierasties uz mācībām tiek nosūtīti atpakaļ, jo rezerves karavīri nedzīvo deklarētajās adresēs.
Mēs apkopojam informāciju un mēģinām analizēt – vai tas [neierašanās uz mācībām] ir bijis ļaunprātīgi, piemēram, nepaņem vēstuli, redzot, ka tā ir oficiāla. Vai arī tā ir kāda sistēmiska problēma - cilvēks netiek uzskaitīts, vai arī nav informācijas, kur tad viņš atrodas. Vai ārzemēs, vai vienkārši slēpjas. Tomēr, tā kā mums nav tik liels personāls, intensīvi pie šā aspekta strādāt nevaram. Diezgan daudz vēstuļu atnāk atpakaļ, tāpēc to vienmēr ņemam vērā un izsūtām lielāku skaitu uzaicinājumu, nekā plānojam mācībām.
Vai šogad ir tikuši sodīti par nelikumīgu izvairīšanos no rezerves karavīru mācībām?
Ir ierosināts… ir iesniegti dokumenti Iekšlietu ministrijas struktūrām.
Cik daudz?
2016 gadā Valsts policijai esam iesnieguši apmēram 160 iesniegumus par rezerves karavīru pienākuma nepildīšanu.
Nesen tika paziņots par jaunas Bruņoto spēku apakšvienības izvietošanu Latgalē. Kāda tā būs?
Tā ir kājnieku apakšvienība rotas apmērā, kas būs bruņota ar vieglajiem strēlnieku ieročiem. Aicinām Latvijas pilsoņus, kas ir deklarējušies šajā reģionā, tostarp arī zemessargus iestāties rotā, lai pilnībā attīstītu militārās spējas un dotu savu artavu [valsts aizsardzībā].
Esmu pilnīgi pārliecinās, ka vienība nekonkurēs ar Zemessardzi. Liela daļa, kas jau tagad [tajā] pieteikušies, ir zemessargi. Katru gadu no Zemessardzes pilna laika dienestā iestājas diezgan liels procents. Tā nav nekāda traģēdija, ja zemessargi iestājas arī pilna laika dienestā. Viņi ir ļoti augsti motivēti pilsoņi, kas ir ieguvuši pieredzi Zemessardzē. Viņu pieredze sniegs daudz lielāku efektivitāti bruņotajiem spēkiem. Ja cilvēku skaits būs diezgan liels, bataljoni atjaunos arī šos zemessargus. Notiks normāla rotācija.
Kāds ir progress ar 1. kājnieku bataljona mehanizācijas projektu?
Mehanizācija iet atbilstoši plānam, to pat apsteidzot. Procentuāli jau diezgan nozīmīgs bruņumašīnu skaits ir nonācis Sauszemes spēku brigādes mehanizētajā bataljonā. Bruņutehniku vingrinājumos esam sākuši izmantot jau pagājušajā gadā. Tā ir parādījusi sevi ļoti pozitīvi no taktiskā aspekta. Tas nav tikai mūsu [Bruņoto spēku] subjektīvais viedoklis, lai aizstāvētu iepirkuma pareizību. Tas ir viedoklis, kuru mēs saņēmām no ārzemju partneriem, kad izpildījām taktiskos vingrinājumus. To izpilde bija tik veiksmīga, ka partneri bija pārsteigti. Mēs izmantojām šīs vieglās, ātri manevrējošās un taktiski atraktīvās platformas, un viņi [ārzemju partneri] mums zaudēja.
Bija plāns arī par 2. kājnieku bataljona modernizēšanu. Vai pie tā joprojām tiek strādāts?
Nekas nav apstājies – 2. kājnieku bataljona mehanizācija vēl ir spēkā. Mēs aktīvi strādājam, lai izvēlētos attīstāmo modeli. Pagaidām pāragri runāt par tiem aspektiem, pie kādiem secinājumiem esam nonākuši. Viennozīmīgi arī 2. kājnieku bataljons tiks apgādāts ar attiecīgām mobilajām platformām, lai viņi varētu izpildīt uzdevumus.
Iepriekšējais Bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube vairākkārt ir minējis, ka viens no armijas vājajiem punktiem ir pretgaisa aizsardzība. Vai ir izdevies to labot?
Ir ļoti daudz kas izdarīts. Ir iepirkti sensori un radiolokatori. Tomēr tas nenozīmē, ka viss ir izpildīts pilnā apjomā. Mēs iesaistām zemessargus, lai nodrošinātu pretgaisa aizsardzības ieroču lietošanu. Arī nākotnē tiks iegādātas adekvātas sistēmas, kuras ir nepieciešamas, lai reaģētu uz jebkuru apdraudējumu no taktiskā viedokļa.
Kā sokas ar Zemessardzes pārapbruņošanu, esošo triecienšauteņu nomaiņu uz «G-36»?
Šogad šā ieroča nebūs Zemessardzes rīcībā. Tas ir saistīts ar milzīgiem finanšu līdzekļiem, kas ir nepieciešami Bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei. [Esošais finansējums] nav pietiekams, lai īsā periodā varētu nodrošināt visas vajadzības. Triecienšauteņu «G-36» iegāde ir plānos. [Ierocis] ir nepieciešams, lai nodrošinātu Zemessardzi. Taču tuvākajā laikā netiks iegādāts.
No otras puses, Zemessardzes rīcībā ir pilnīgi pietiekams skaits ieroču ar citu kalibru. Tie ir tikpat efektīvi, lai varētu nodrošināt uzdevumu izpildi.
Zemessardzes pārapbruņošanas plāns visu laiku tiek atlikts…
Lieta nebija atkarīga no Latvijas puses. Tā bija saistīta ar skandālu Vācijā un iedragāja plāna izpildi vismaz par pusotru gadu. Tas arī iespaidoja iegādes procesu. Nav iespējams tik lielu apjomu ieroču aiziet uz veikalu un paņemt. Mēs stāvam ar visiem rindā un ir noteikti termiņi… bet 2017.gadā šis ierocis nebūs [pilnīgi visiem zemessargiem].
Kādu jūs redzat Latvijas armiju pēc desmit – piecpadsmit gadiem? Kādas būs tās spējas?
Karavīrs būs tikpat motivēts un pārliecināts, ka Latvijas valsts ir jāaizsargā. Otrs aspekts – tiks darīts viss, lai karavīrs būtu daudz labāk ekipēts. Viņam būs modernāki ieroči, būs gan militārās, gan inženieru, gan taktiskās zināšanas. Pats galvenais – viņš paliks īsts patriots, tāds, kurš ir gatavs aizstāvēt Latvijas valsti.
Pēc desmit gadiem būs tādas lietas, kuras mēs redzam tikai fantastikas filmās. Tās pamazām nonāk arī Latvijas Bruņotajos spēkos. Nevajadzētu domāt, ka mēs esam atpalikuši augsto tehnoloģiju bruņojumā no citām valstīm. Nē. Mums daudz kas ir. Taču ir arī lietas, kuras nav obligāti jāpērk par visu vari, samaksājot milzīgu cenu. Ir jātur balanss starp taktisko efektivitāti un finansiālo iespēju. Daudzās jomās Latvija to ir atradusi.
Krievija šogad plāno rīkot kārtējās militārās mācības «Zapad». Ņemot vērā, ka iepriekš šādās mācībās tika izspēlēta faktiski Baltijas valstu ieņemšana, ir pamats uztraukumam par Krievijas slēptiem nolūkiem mācību aizsegā?
Nolūks ir skaidrs, kāpēc tiek izstrādātas šādas mācības. Ir atstrādāti taktiskie paņēmieni varbūtējai [Baltijas ieņemšanai] – kad viņiem iznāks izdevīga tāda situācija. Taču šodien tādas nav. Tas ir vairāku iemeslu dēļ. Militārā potenciāla sasniegšana nenozīmē, ka NATO ir sevi izsmēlusi un kļuvusi nespēcīga. Vingrinājumiem ir arī Rietumu pasaules iebiedēšanas mērķis, demonstrējot ļoti lielu spēku un jaudu tuvu NATO robežām.
Mēs nekādā gadījumā neguļam. Mēs ļoti uzmanīgi sekojam līdzi un adekvāti reaģējam, audzējot Bruņoto spēku vienību kapacitāti, lai tās būtu spējīgas reaģēt gan taktiskā, gan operacionālā līmenī. Ir izstrādāti savi plāni, izveidota noteikta reaģēšanas sistēma. Šobrīd varam justies absolūti komfortabli.
Šeit atradīsies Kanādas vadītais kontingents, ASV karavīri. Tas nozīmē, ka viņiem paliks spēkā nabas saite ar valstīm, kas tos ir nosūtījusi. Varam izslēgt aspektu, ka mūs caur Suvalkiem izolē. Ir sagatavots placdarms, lai varētu momentāni reaģēt uz jebkuru bīstamo situāciju.
Tas nav atkarīgs tikai no Krievijas varbūtējām aktivitātēm pie mūsu robežām. Mēs strādājam kā NATO kolektīvās aizsardzības elements, kurš, kāpinot Latvijas Bruņoto spēku kapacitāti, aizsardzības sistēmu, sniedz milzīgu ieguldījumu kopējā drošībā. Ir daudzi ķieģelīši, lai uzbūvētu drošības sistēmu.
Polijā tiek plānota «Patriot» raķešu izvietošana. Vai šāda iespēja nav jāapsver arī Latvijai?
Lūgt mēs daudz ko varam. Taču daudzas lietas tiek pieņemtas ļoti augstā politiskā līmenī. Otrs ir taktiskais drošības aspekts. «Patriot» raķešu rādiuss ir diezgan liels, un ne vienmēr tās ir jāizvieto tieši tuvu robežai. Raķešu darbība ir iespējama arī tālāk no [Krievijas] robežas. Ja mēs tās izvietosim tik tuvu mūsu NATO valstu robežām, ir risks, ka tās tiks iznīcinātas. Tas nav adekvāts solis. Tomēr, ja Polijā tiek izvietoti šāda tipa ieroči, to rādiusā tiek iekļauta arī visa Baltija.
Skaidrs ir arī tas, ka Krievija nekur nepazudīs. Vai neveidojas saspīlējums, kur katrs incidents var aizdegt lielu ugunsgrēku?
Tas ir stratēģiski politiskais aspekts. Tā jau nav, ka mūsu valstis pie tā nestrādā. Es kā nelabojams optimists esmu pārliecināts, ka nākotnē šīs problēmas tiks atrisinātas. Tomēr es kā karavīrs vienmēr palikšu pie uzskata, ka valstij ir nepieciešami modernizēti un labi aizsardzības spēki. Politiskie aspekti mēdz mainīties, taču nepieciešamība pēc valsts aizsardzības nepazūd.
