Jautājums par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mūža stipendijām ir viens no sāpīgākajiem, intervijā atzīst VKKF padomes priekšsēdētāja Sigita Kušnere. Viņa skaidroja, ka mūža stipendijas šobrīd veido gandrīz 5% no budžeta, krīzes laikā tie bija 30% no visa VKKF budžeta.
VKKF atbilstoši likumam piešķir mūža stipendiju izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā. VKKF padome pērn decembrī, izvērtējot 103 pieteikumus mūža stipendijas saņemšanai, nolēma piešķirt 19 mūža stipendijas izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem.
VKKF padome katru gadu nosaka piešķiramo mūža stipendiju skaitu. Šobrīd VKKF izmaksā mūža stipendijas 274 kultūras un mākslas darbiniekiem. Mūža stipendija katru mēnesi 150 eiro apmērā tiek maksāta papildus pensijai un citiem ienākumiem un netiek aplikta ar nodokļiem.
Kā pauda Kušnere, mūža stipendija ir balva par to, ko šis cilvēks ir darījis savas nācijas kultūras uzplaukuma labā. «Manuprāt, VKKF mūža stipendijas būtība bieži vien tiek pārprasta. Tas nekādā ziņā nav pabalsts tiem kultūras darbiniekiem, kam patlaban iet grūti,» viņa norādīja.
«Mēs, sabiedrība, esam aizmāršīgi un nepateicīgi tiem cilvēkiem, kas ir bijuši pirms mums,» uzskata Kušnere. Viena problēma ir katrā nozarē apzināt cilvēkus, kas ir pelnījuši mūža stipendiju kā īpašu atzinību, otra problēma ir ekspertiem maksimāli taisnīgi izvērtēt pieteiktos kandidātus. «Iespējams, mūža stipendiju ir pelnījuši visi izvirzītie, bet daudzus no viņiem plašāka sabiedrība nepazīst,» spriež VKKF priekšsēdētāja.
Visa intervija ar Kušneri lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā LETA+.
