Aizvadītā gada laikā Valsts vides dienests (VVD) veicis pārbaudes 234 atkritumu šķirošanas un savākšanas vietās un atklājis, ka gandrīz puse no tām neatbilst normatīvo aktu prasībām, TVNET uzzināja VVD.
VVD gandrīz pusē no atkritumu savākšanas vietām konstatējis pārkāpumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pērn VVD no Latvijas Vides aizsardzības fonda pārņēma ražotāju atbildības sistēmu (RAS) uzraudzības funkciju un sāka pieņemt lēmumus par atbrīvojuma no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem traukiem, videi kaitīgām precēm un transportlīdzekļiem piemērošanu, kā arī veic atbrīvojuma piemērošanas administrēšanu un kontroli.
Ražotāju atbildības sistēmās šobrīd ir iekļauti 83 komersanti, kuri nodrošina atkritumu savākšanu, pārvietošanu un atkritumu reģenerāciju Latvijas teritorijā. VVD šobrīd veic šo komersantu pārbaudes gan reģenerācijas iekārtās (līdz 2018. gada 1.jūnijam veiktas 22 pārbaudes), gan pārvietojot atkritumus, ostās un uz auto ceļiem (jūnijā veiktas 3 pārbaudes).
«Pārraudzības nodošana vienas iestādes pārziņā jau ir nesusi pirmos rezultātus: ražotāju atbildības sistēmu un atkritumu apsaimniekošanas ķēdes uzraudzība ir pilnveidota, ir atklātas un pārtrauktas negodprātīgas rīcības atkritumu apsaimniekošanā. Dienests turpina pilnveidot sistēmisku pieeju atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai, kas noteikta par vienu no VVD darbības prioritātēm gan šim, gan turpmākajiem gadiem,» stāstīja VVD pārstāve Maruta Bukleviča.
Pērn un šogad VVD pārtraucis līgumus ar tām ražotāju atbildības sistēmām, kuras faktiski nav nodrošinājušas savākto atkritumu tālākas apsaimniekošanas darbības vai nespēja tās pierādīt, kurām atkritumu savākšanas laukumu teritoriālais pārklājums un infrastruktūra bija nepietiekama un kuras nenodrošināja savākšanas laukumu pieejamību iedzīvotājiem. Kopumā, salīdzinoši īsā periodā, kopš 2017.gada sākuma VVD ir lauzis līgumus ar sešām ražotāju atbildības sistēmām. Ir pieņemti trīs lēmumi ar atteikumu slēgt līgumu ar jaunizveidotām ražotāju atbildības sistēmām un piešķirt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas.
Bukleviča arī norādīja, ka šogad VVD uz vienu gadu ir noslēdzis līgumus ar piecām jaunām ražotāju atbildības sistēmām un šobrīd vērtē citus jaunus sistēmu izveidošanas pieteikumus, tāpēc tiek veiktas ne tikai savākšanas laukumu pārbaudes, bet arī reģenerācijas iekārtu un pārrobežu atkritumu sūtījumu kontroles, lai pārliecinātos, ka gan jaunās sistēmas, gan iepriekš izveidotās spēj sasniegt noteiktos atkritumu reģenerācijas mērķus ar Latvijā radītiem un savāktiem atkritumiem.
VVD ir pārliecināts, ka, īstenojot kompleksu ražotāju atbildības sistēmu darbības kontroli, ir iespējams sasniegt to, ka Latvijā savākto atkritumu pārrobežu sūtījumi notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ka ārvalstīs savāktie atkritumi netiek iepludināti sistēmu apsaimniekojamos apjomos kā Latvijā savākti. VVD norāda, ka tām ražotāju atbildības sistēmām un atkritumu apsaimniekotājiem, kas šādās darbībās varētu iesaistīties, jārēķinās ar bargām soda sankcijām.
Pērn kopumā tika veiktas pārbaudes 234 atkritumu šķirošanas un savākšanas vietās, kas ir gandrīz 100% no Latvijas teritorijā esošajām atkritumu šķirošanas un savākšanas laukumiem, uzsver VVD. Pārbaužu rezultātā izrādījās, ka gandrīz 50% no atkritumu savākšanas vietām neatbilst normatīvo aktu prasībām. Savukārt, veicot atkārtotas pārbaudes 2018.gadā (līdz 1.jūnijam veiktas 69 atkārtotas pārbaudes šķiroto atkritumu savākšanas vietās), dienests novērojis situācijas uzlabošanos.
Vides dienesta pārstāve informēja, ka pakāpeniski VVD sāks arī to nodokļu maksātāju pārbaudes, kuri ir iesaistījušies ražotāju atbildības sistēmās, lai pārliecinātos, vai dabas resursu nodokļa objektu uzskaite un aprēķini tiek veikti atbilstoši noteikumiem. Īpašu vērību VVD šogad pievērsīs tādām atkritumu plūsmām kā nolietotas riepas, stikla iepakojums, plastmasas iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi.
Lai veicinātu nozares sakārtotību, VVD ir organizējis semināru ražotāju atbildības sistēmu auditoriem, kas veic sākotnējo atkritumu apsaimniekošanas plāna izpildes izvērtēšanu. Pēc 2018.gada pārskatu izvērtēšanas ir plānots rīkot nākamo, lai kopīgā sadarbībā nodrošinātu, ka ražotāju atbildības sistēmu darbība ir caurspīdīga, saprotama un tajā iesaistītie uzņēmumi konkurē uz vienlīdzīgiem principiem.
Ražotāju atbildības sistēma (RAS) ir ražotāju dibināta un finansēta organizācija, kura ražotāju uzdevumā nodarbojas ar ražotāju atbildības principa īstenošanu. Noslēdzot līgumu ar VVD, tiek piešķirtas tiesības piedāvāt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas tiem komersantiem, kuri realizē iepakojumu, vienreizlietojamos galda traukus un piederumus, videi kaitīgās preces vai transportlīdzekļus. Vienlaikus ar šo iespēju ražotāju atbildības sistēma uzņemas pienākumus apsaimniekot iepakojuma, vienreizlietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgo preču un nolietotu transportlīdzekļu atkritumus, nodrošinot šo atkritumu veidu savākšanu un reģenerāciju.
TVNET jau vēstīja, ka aizvadītā gada laikā Latvijā ievesti 244 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu un 11,2 tūkstoši tonnu bīstamo atkritumu, liecina Vienotās vides informācijas sistēmas (VVIS) dati. Sadzīves atkritumu jomā oficiālie VVIS dati uzrāda importa samazinājumu - 2015. gadā Latvijā tika ievesti 324 tūkstoši tonnu, 2016. gadā - 301 tūkstotis tonnu.
Pērn Latvijā ievesti 11,2 tūkstoši tonnu bīstamo atkritumu. VVIS dati uzrāda, ka pēdējo trīs gadu laikā bīstamo atkritumu imports uz Latviju ir ievērojami palielinājies - 2015. gadā mūsu valstī tika ievesti nepilni divi tūkstoši tonnu bīstamo atkritumu, 2016. gadā - 7,1 tūkstotis tonnu, bet 2017. gadā - 11,2 tūkstoši tonnu bīstamo atkritumu.