Honkongas «apsēstie» dzīvokļi: glābiņš pārkarsušā īpašumu tirgū?

Astoņus gadus vēlāk dzīvokļa vērtība sasniegusi jau apmēram 4,4 miljonus Honkongas dolāru (481 300 eiro), lēš Ngs.

Ngs ieguvis slavu kā Honkongas «apsēsto dzīvokļu karalis». Viņš pērk tā dēvētos «hongza» - dzīvokļus, kuros notikušas tādas traģēdijas kā pašnāvības un slepkavības. Dažus no tiem viņš iegādājies pat ar 40% atlaidi.

Honkongā pēdējos gados rekordstraujā tempā aug nekustamo īpašumu cenas, un arvien vairāk cilvēku sāk apdomāt, vai tiešām dzīvokļa baisā pagātne ir pietiekams iemesls, lai atteiktos no izdevīga piedāvājuma. Šogad «apsēsto» dzīvokļu tirgotāji vairs piedāvā tikai vidēji 10% atlaidi.

«Tirgus šobrīd ir ārprātīgs. Pieprasījums ir milzīgs,» stāsta 66 gadus vecais Ngs. «Nopirkt nelaimīgu dzīvokli - tas ir ļoti praktisks veids, kā tikt pie mājokļa. Konkurence ir nežēlīga.»

Honkonga ir starp dārgākajām vietām, kur iegādāties nekustamo īpašumu. Finanšu kompānija UBS septembrī aprēķināja, ka kvalificētam darbiniekam vajadzētu strādāt vidēji 20 gadus, lai varētu atļauties nopirkt 60 kvadrātmetrus plašu dzīvokli netālu no pilsētas centra.

Tikai apmēram piektā daļa Honkongas nodokļu maksātāju varētu atļauties vidēja cenu līmeņa dzīvokli, kas patlaban maksā ap astoņiem miljoniem Honkongas dolāru (874 600 eiro), norāda nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums «Knight Frank». Turklāt sagaidāms, ka īpašumu cenas šogad turpinās celties vēl par 8 līdz 17%.

Ngs kopš 90. gadiem nopircis apmēram 20 «apsēstos» dzīvokļus un vēlāk pārdevis tos par augstāku cenu. Taču augsto cenu un nodokļu dēļ, ar ko tiek aplikti vairāku dzīvokļu īpašnieki, viņš jaunus nekustamos īpašumus nav iegādājies jau sešus gadus. Ngs arī pagaidām neplāno pārdot nevienu no viņam piederošajiem dzīvokļiem, ko viņš raksturo kā «pērles un dārgumus».

Vienā no visblīvāk apdzīvotajām pilsētām pasaulē pat uz sociālajiem dzīvokļiem rindā jāgaida vidēji piecus gadus. Līdz ar to audzis pieprasījums pēc mazāk iekārojamiem dzīvokļiem. Pagājušogad valdība saņēma vairāk nekā 80 000 pieteikumu uz 576 dzīvokļiem, kas «iesaistīti nepatīkamos incidentos».

Tomēr ne visi Honkongas iedzīvotāji būtu gatavi ievākties «apsēstā» dzīvoklī, lai ietaupītu. Daudzi ir māņticīgi un seko senām tradīcijām. Daudzi dzīvojamo māju būvnieki ievēro fenšui principus, lai dzīvokļi būtu «harmonijā» ar apkārtējo vidi un kļūtu tīkamāki pircējiem. «Apsēstie» dzīvokļi savukārt var samazināt cenu pat citiem dzīvokļiem stāvā, kā arī augšējā un apakšējā stāvā esošajiem mājokļiem.

Daudzi iedzīvotāji tic, ka slepkavību upuru dvēseles paliek iesprostotas šajā pasaulē, apraudot savu pāragro nāvi un cenšoties izdarīt to, ko dzīves laikā nepaspēja.

Māņticības iespaidu uz nekustamo īpašumu cenām uzskatāmi parāda luksusa klases dzīvoklis, kurā bijušais britu baņķieris Ruriks Jutings 2014.gadā noslepkavoja divas sievietes. Tā cena nokritās par 6%, salīdzinot ar iepriekšējo dzīvokļa pārdošanas reizi 2011.gadā, lai gan pa šo laiku nekustamo īpašumu cenas Honkongā bija cēlušās par 80%.