Festivālā «Eiropas Ziemassvētki» vijolnieks Florians Donderers un «Sinfonietta Rīga»

Florians Donderers

FOTO: Publicitātes foto

Festivālā «Eiropas Ziemassvētki» 17. decembrī Lielajā ģildē uz vienas skatuves tiksies Sinfonietta Rīga un izcilais vijolnieks, Brēmenes Vācu kamerfilharmonijas orķestra (Deutsche Kammerphilharmonie Bremen) koncertmeistars Florians Donderers. Koncerta programmā – Franča Šūberta impozantā uvertīra «Itāļu stilā», Volfganga Amadeja Mocarta ģeniālais Piektais vijolkoncerts un galantā Vīnes klasiķa Jozefa Haidna rotaļīgi smalkā simfonija «Pulkstenis».

Koncertā, kura programmu veido trīs izcili klasicisma laikmeta mūzikas šedevri, Florians Donderers iejutīsies divās lomās – kā Sinfonietta Rīga programmas atskaņojuma vadītājs un kā solists, demonstrējot savu virtuozo vijoļspēli Volfganga Amadeja Mocarta Piektajā vijolkoncertā. Vācu prese par Floriana Donderera un Brēmenes Vācu kamerfilharmonijas orķestra šā gada maijā atskaņoto Mocarta Piekto vijolkoncertu rakstīja: «Ja vēlamies saprast, ko dižais austriešu diriģents Nikolauss Harnonkūrs domāja ar apzīmējumu «skaņstāsts», tad tas šajā koncertā beidzot kļuva skaidrs. Donderers izprot «skaņstāsta» nozīmi, katrai skaņdarba notij piešķirot precīzu «stāstījuma raksturu». Brīžam dejiski, brīžam spēlējoties, brīžam ar joku, ironiski, pašironiski un arī parodējot, līdz pat dziļākajai melanholijai – un nevis iekšējā pašapmierinātībā, bet stāstot, komunicējot ar zālē sanākušo publiku.»

Līdztekus Mocarta vijolkoncertam izskanēs Franča Šūberta dzīvespriecīgā uvertīra Re mažorā, kurai vēlākos gados piešķirts lakoniski aprakstošais apzīmējums «Itāļu stilā». Ievērojamais itāļu operu skaņradis Džoakino Rosīni ar savu itāliski koķeto un vienlaikus nopietno skaņdarbu dramaturģiju spēja sagrozīt ne vienu vien Vīnes muzikālo sirdi. Jau kopš 1816. gada Rosīni mūzika kļuva par Austrijas koncertzāļu publikas modes kliedzienu. Tolaik vēl tikai divdesmit gadus jaunais Šūberts atlika darbu pie savas 6. simfonijas, lai, «Rosīni mānijas» inficēts, sarakstītu divas itāliskas uvertīras, no kurām uvertīra Re mažorā tiks atskaņota koncertā.

Savukārt Jozefa Haidna «Pulksteņa» simfonijas 3. daļas melodiskās līnijas pamatā izmantota melodija pulkstenim. Tā ir viena no divpadsmit melodijām, ko Haidns programmējis pulksteņa mehānismam – brīnišķīgai dāvanai, ko 1793. gadā pašrocīgi pasniedza savam patronam, firstam Nikolajam Esterhāzi. Savukārt simfonijas 2. daļas ritmiskajā zīmējumā skaidri iezīmējas «tik-tak» motīvs, tādējādi ierindojot šo simfoniju rotaļīgāko Haidna sacerējumu klāstā. «Pulksteņa» simfonija tapusi pirms Haidna otrā Londonas apmeklējuma. Skaņraža domubiedra un kompanjona Johana Pētera Solomona organizētajā koncertā simfonija pirmatskaņota slavenajā Londonas Hannover Square Rooms 1794. gada 3. martā. Līdz pat mūsdienām patētiski amizantais opuss ir iemīļota gada nogales muzikālā tradīcija visā pasaulē.

Festivālu «Eiropas Ziemassvētki» atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

Biļetes «Biļešu paradīzes» kasēs.

Uz augšu