Kā rīkoties, ja kaimiņos dzīvojoša sieviete regulāri kliedz uz bērniem? Par šo jautājumu aizdomājusies kāda jauna sieviete, kurai kaimiņienes kliegšanā esot jānoklausās vairākas reizes dienā. Pašvaldības policijā akcentēja, ka par šādiem gadījumiem noteikti jāziņo policijai, lai policisti varētu pārbaudīt, kas īsti dzīvoklī notiek.
Tik skaļi un bieži!
Kādas sievietes viedoklis raisījis pamatīgu diskusiju sociālo tīklu lietotāju vidū.
Sieviete raksta, ka viņai jau vairākus mēnešus ir jauni kaimiņi. Viņa dzīvojot mūra mājā, kas labi aizturot skaņu, tomēr regulāri varot dzirdēt, kā māte kliedz un izlādējas uz bērniem.
Māte kliedzot ļoti skaļi, bet bērnu darbošanos gandrīz nedzirdot. Tiesa, bērnu raudas dzirdot gan.
Sieviete raksta, ka kliegšana esot dzirdēta nevis pāris reizes, bet gan «15 reizes dienā trīs mēnešus no vietas».
Pat no rīta, kad sievietes ģimene guļ, esot jāklausās briesmīgajā kliegšanā un «māte burtiski izlādējas uz bērniem».
Viņa uzskata, ka «bērnu audzināšana ir liela atbildība. Bērni nav mūsu īpašums.»
Pilnīgi pretēji viedokļi
Diskusijas dalībnieki par šo situāciju pauž diametrāli pretējus viedokļus. Daļa uzskata, ka sievietei jāiejaucas un jāvēršas pie tiesībsargiem. Savukārt citi norāda, ka katrai ģimenei jātiek galā pašai.
Kāda sieviete iesaka: «Ja pati negribi stresu, palūdz vīram, lai aiziet aprunājas! Piedāvā palīdzību, varbūt tiešām cilvēks izdedzis vai kādas citādas lielas problēmas!
Nevis uzreiz agresīvi un uz bāriņtiesu..
Bērni ir tik dažādi, vienam 100 reizes saki mierīgi, ņem nost, lūdz un vienā brīdī vienkārši nenoturies un aizej pa gaisu. Ja esi mājās dekrētā, piedāvā mazo pieskatīt, lai mamma atpūšas!»
Savukārt cita mamma raksta: «Interesanti, ka kliegt uz bērniem dažiem te izklausās kā norma.
Vai uz jums darbā kliedz, ja kaut ko nepareizi izdarāt,
vai vīrs uzreiz kliedz, ja kaut kas nav pa prātam, varbūt arī draugi? Saprotams, ka var visādi gadīties, bet ne jau regulāri.»
Vēl cita sieviete pauž uzskatu: «Nevaru nepiekrist, bet sākotnēji ir jāsaprot, kas īsti tur notiek. Jo pēc tam uz tevi var visa māja šķībi skatīties, ka jaucies citu cilvēku dzīvē, it kā savas nebūtu. Nevar būt tā, ka 3. mēnesi kāds moka bērnus un tikai viens cilvēks izdomāja par to ziņot.
Tad par to ģimeni jau būtu kāds signāls vai mājā par to runātu. Vieglāk pieiet sākumā pie mājas vecākā un pajautāt caur puķēm. Pateikt, ka dzird, ka mamma tur bļauj utt. Un viņš pateiks, vai tur ir tāda sarežģīta ģimene vai viss labi. Nevar neko zināt, ja pats 100% neesi neko uzzinājis.»
Jāziņo policijai
Savukārt Rīgas pašvaldības policijas galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis TVNET skaidroja, ka šādās situācijās noteikti jāziņo Rīgas pašvaldības policijai, lai policisti varētu pārbaudīt, kas īsti dzīvoklī notiek. Būtiski ir tas, ka
kārtības sargi ne tikai pārbaudīs kliegšanas iemeslus, bet arī dzīves apstākļus
- vai bērniem ir viss nepieciešamais normālai attīstībai. Savukārt, ja pēc policijas viesošanās kliegšana atkārtojas, tad ir jāziņo vēlreiz.
Katrs gadījums ir vērtējams individuāli, tādēļ uzreiz nevaram pateikt, kādas būtu sekas policijas vizītei - pārrunas, protokols, bērna izņemšana vai citas sekas, taču jebkurā gadījumā par šādiem gadījumiem ir jāziņo. Īpaši tad, ja iedzīvotāji mana, ka pārkāpumi sistemātiski atkārtojas. Nepieciešamības gadījumā policisti informāciju par situāciju ģimenē arī var nodot bāriņtiesai vai citai institūcijai.
Kliegšana uz bērniem ir uzskatāma par emocionālu vardarbību,
un reizēm emocionālā vardarbība var nodarīt pat lielāku ļaunumu nekā fiziska vardarbība. Daļa no diskusijas viedokļiem apgalvo, ka šādā gadījumā sieviete iejauktos citas ģimenes privātajā dzīvē. Tomēr jāatceras, ka privātās dzīves neaizskaramībai arī ir robežas. Šajā gadījumā ar trokšņošanu tiek traucēta arī kaimiņu privātā dzīve, līdz ar to viņiem ir pamats ziņot kārtības sargiem un aizstāvēt arī savas intereses.
