Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Austrijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis bijušais «zaļo» līderis van der Bellens

Alexander Van der Bellen, leader of the Green Party, candidate for presidential election and his wife Doris Schmidauer (L) talk to journalists as they leave the polling station after they casted their ballots at the 6th district in Vienna, Austria during Austria's Presidential elections on December 04,2016. / AFP PHOTO / JOE KLAMAR FOTO: JOE KLAMAR / AFP

Austrijā svētdien notikušajā atkārtotajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis neatkarīgais kandidāts, bijušais «zaļo» līderis Aleksandrs van der Bellens, liecina sabiedriskās televīzijas ORF prognozes.

Atbilstoši šīm prognozēm van der Bellens ieguvis 53,6% balsu, bet viņa sāncensis galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidāts Norberts Hofers - 46,4% balsu.

Prognozes balstītas uz 58% saskaitīto biļetenu. Šo prognožu kļūdas līmenis ir 1,3 procentpunkti, un tas nozīmē, ka van der Bellena uzvara uzskatāma par drošu.

Brīvības partijas kandidāts Hofers atzina savu sakāvi.

"Es apsveicu Aleksandru van der Bellenu ar panākumiem un aicinu visus austriešus turēties kopā un strādāt kopā," sociālajā tīklā "Facebook ierakstījis Hofers, piebilstot, ka vēlēšanu rezultāti viņu "neticami skumdinājuši".

Lai gan līdz ar Hofera zaudējumu Austrijai nebūs galēji labējs prezidents, aptaujas liecina, ka pašlaik opozīcijā esošā Brīvības partija varētu uzvarēt nākamajās parlamenta vēlēšanās, iegūstot apmēram trešdaļu balsu.

72 gadus vecais van der Bellens ir Vīnes universitātes emeritētais ekonomikas profesors. No 1997. līdz 2008.gadam viņš vadīja partiju «Zaļie - Zaļā alternatīva», kas pašlaik parlamentā ir opozīcijā. Jaunievēlētajam Austrijas prezidentam ir baltvācu izcelsme, viņa vecāki ir Igaunijas pilsoņi, kas 1940.gadā no Igaunijas devās uz Vāciju, bet vēlāk - uz Austriju.

Iepriekšējais prezidents sociāldemokrāts Heincs Fišers atstāja valsts galvas amatu jūlijā, kad beidzās viņa otrais sešu gadu amata termiņš.

Jau ziņots, ka pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika 24.aprīlī, uzvarēja Hofers, pirmo reizi pēckara Austrijas vēsturē izspiežot no cīņas otrajā kārtā abu lielāko tradicionālo partiju - valdošo koalīciju veidojošo Sociāldemokrātu partijas (SPÖ) un konservatīvās Tautas partijas (ÖVP) - kandidātus.

Taču 22.maijā notikušajā otrajā kārtā ar niecīgu balsu pārsvaru uzvarēja van der Bellens, par kuru saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem balsoja 50,3% austriešu, kamēr Hoferu atbalstīja 49,7% vēlētāju.

Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, kas tika iegūti pēc biļetenu saskaitīšanas vēlēšanu iecirkņos, balsošanas dienas vakarā liecināja, ka Hofers ir vadībā ar 3,8 procentpunktu lielu pārsvaru, taču situāciju mainīja pa pastu nobalsojušie, kas sasniedza rekordlielu skaitu - 700 000.

Jau tūlīt pēc vēlēšanām FPÖ politiķi un partijas atbalstītāji sāka runāt par pieļautajiem pārkāpumiem, tostarp par pāragru pa pastu saņemto biļetenu aplokšņu atvēršanu.

FPÖ vērsās Konstitucionālajā tiesā, kas, ņemot vērā masveida pārkāpumus, kuri tika pieļauti pa pastu saņemto biļetenu skaitīšanā, 2.jūlijā vēlēšanu rezultātus anulēja.

Sākotnēji atkārtotās vēlēšanas bija paredzēts sarīkot 2.oktobrī, taču tās atkal nācās atlikt, jo izrādījās, ka balsošanai neklātienē paredzēto aplokšņu līme ir nekvalitatīva un tās pašas veras vaļā, radot risku, ka vēlēšanu rezultātus atkal varētu apstrīdēt.

Tikmēr aptaujas liecināja, ka arī šoreiz abu kandidātu sniegums varēja būt ļoti līdzīgs.

Uz augšu
Back