Pēdējā laikā aktivizējoties piena iepircējiem no Polijas un Lietuvas, piena iepirkuma cena trīs mēnešu laikā pieaugusi par 40%, taču šim pieaugumam nav nekāda ekonomiska pamatojuma, kas agrāk vai vēlāk nozīmēs krasu cenas lejupslīdi, līdz ar to zemniekiem rūpīgi jāpārskata ārvalstu iepircēju piedāvājumi, atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) vadītājs Jānis Šolks.
Viņš norādīja, ka vidējā piena iepirkuma cena Latvijā šā gada oktobrī ir 248,90 eiro par vienu tonnu, savukārt pirms trim mēnešiem jūlijā tā bija tikai 177,25 eiro. Iepirkuma cenu pieaugums ir saistīts ar notikumiem globālajā piena tirgū, kurā pieauga pieprasījums un tā rezultātā arī cena tādiem industriālajiem piena produktiem kā sviests un saldais krējums. Taču pašlaik novērojama šo produktu cenu stabilizācija, bet Latvijā piena iepirkuma cena turpina pieaugt katru mēnesi par 10-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
«Tik straujš iepirkuma cenu kāpums nav attaisnojams ar ekonomiskiem pamatojumiem. Tieši pretēji - to veicina kaimiņvalstu piena iepircēji, kuri ir gatavi iepirkt lielu apjomu Latvijas piena par īpaši augstām cenām, lai pārstrādātu tā saucamajos «spot» produktos - sviestā un saldajā krējumā. Poļu un Lietuvas piena iepircēji ir gatavi maksāt pat 330 eiro par tonnu, kas ir vairāk, nekā šie piena iepircēji maksā savas valsts zemniekiem, un pat vairāk nekā vidējā cena Vācijā. Mākslīgi kāpinot piena iepirkuma cenas un ar tām pievilinot Latvijas zemniekus, tiek radīts «burbulis», kas drīzumā var plīst, jo ārvalstu iepircējiem ilgtermiņā Latvijas piens nav nepieciešams,» sacīja Šolks.
Viņš arī sacīja, ka patlaban lielākā daļa vietējo piena pārstrādātāju nevar konkurēt ar ārvalstu iepircējiem par cenām, jo nevar atļauties attiecīgi paaugstināt gala produktu cenas, uzliekot starpību uz pircēju pleciem. Taču tendencei turpinoties un «burbulim» augot, piena pārstrādātājiem nebūs citas izvēles, kā būtiski kāpināt produkcijas cenas.
«LPCS biedru vārdā aicinām zemniekus izvērtēt, vai ir vērts apdraudēt attiecības ar ilgstošiem vietējiem partneriem īstermiņa peļņas dēļ, jo neatkarīgi no piena cenu svārstībām vienīgais ilgtermiņa tirgus vietējiem zemniekiem ir un paliks Latvija,» rezumēja biedrības vadītājs.
Kā ziņots, šā gada deviņos mēnešos Latvijā iepirktas 626 295,549 tonnas piena, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā laikā pērn nodotās 615 603,728 tonnas, turklāt uz šī pieauguma fona turpinās arī piena iepirkuma cenas kāpums, liecina Lauksaimniecības datu centra dati. Ja šā gada jūlijā par kilogramu piena iepircēji vidēji maksāja 0,177 eiro, kas bija šā gada zemākā cena, tad augustā zemniekiem tika maksāti vidēji 0,186 eiro, septembrī - 0,201 eiro, bet oktobra sākumā - 0,203 eiro.
Kā ziņots, vēsturiski augstākā vidējā iepirkuma cena Latvijā bijusi 2014.gada janvārī - 0,3200 centi, bet Eiropas Savienībā (ES) - tā paša gada februārī - 0,3499 centi.
Tāpat jau vēstīts, ka, neraugoties uz krīzi nozarē, no kopējā uz tirgu orientētā Latvijas piensaimniecību skaita šogad tikai 1% jeb 92 saimniecības pārtraukušas darbību, bet 1,2% jeb 111 saimniecības mainījušas specializācijas virzienu.
Jau vēstīts, ka visā ES vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas, kā arī kvotu sistēmas atcelšanas. No 2014.gada jūlija līdz 2016.gada jūnijam piena cena samazinājās par 39%, nenosedzot ražošanas izmaksas. Tikmēr Latvijas piensaimniecību atbalstam valsts un ES programmās tika iedalīti 28,7 miljoni eiro, kā arī lauksaimniekiem un pārstrādei pieejama virkne papildu atbalsta pasākumu, piemēram, atbalsts investīcijām, izdevīgi aizdevumi zemes iegādei, nodokļu maksājumu atlikšana, kredītprocentu daļēja dzēšana, aizdevumi apgrozāmo līdzekļu iegādei, eksporta kreditēšana.
