Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien nobalsojis par Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunu apturēšanu ar Turciju. Tas ir «politisks vēstījumus [Turcijas prezidentam] Erdoganam», lai viņš pārtrauc «masveida apcietināšanas, politisko līderu un parlamenta deputātu apsūdzēšanu, represijas pret tiesnešiem un žurnālistiem», pauda EP lielākās frakcijas līderis.
(Ziņa papildināta pēc 3.rindkopas.)
Nesaistošajā rezolūcijā, kuru atbalstījuši EP deputāti, izteikts aicinājums Eiropas Komisijai (EK) un ES dalībvalstīm uz laiku iesaldēt iestāšanās sarunas ar Turciju.
Tomēr vienlaikus dokumentā teikts, ka deputāti «paliek uzticīgi Turcijas piesaistei ES».
No 623 eiroparlamentāriešiem, kas piedalījās balsojumā, par rezolūciju balsoja 479 deputāti, bet pret - 37, kamēr 107 atturējās.
Nesaistošajai rezolūcijai nav juridiskas ietekmes uz sarunām, bet tā pauž spēcīgu signālu Ankarai un vērš spiedienu pret EK, kas vada sarunas.
«Turcija ir svarīgs ES partneris,» teikts deputātu paziņojumā. «Bet partnerībā gribai sadarboties ir jābūt abpusējai.»
«Turcija neizrāda šādu politisko gribu, ņemot vērā, ka valdības soļi vēl vairāk novērš Turciju no Eiropas ceļa,» norādīja deputāti.
Viņi solīja atkārtoti izvērtēt savu nostāju, kad Turcijā «tiks atcelti ārkārtas stāvokļa neproporcionālie pasākumi» un dots izvērtējums, «vai likuma vara un cilvēktiesības ir atjaunotas visā valstī».
Atbilstoši EP priekšlikumam, ja Turcijā tiks atjaunots nāvessods, tas nozīmēs automātisku un oficiālu iestāšanās sarunu apturēšanu, bet to atsākšanai būs vajadzīgs vienbalsīgs visu dalībvalstu lēmums.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans jau balsojuma priekšvakarā trešdien paziņoja, ka tam neatkarīgi no iznākuma neesot «nekādas vērtības».
Erdoans piebilda, ka viņš pat nespējot saskatīt nekādu jēgu vēstījumam, kuru EP deputāti ar savu deklarāciju vēloties viņam nodot.
Lai gan EP balsojumam tiešu seku, domājams, nebūs, jo pagaidām neviena no dalībvalstīm, izņemot Austriju, nav paudusi nepārprotamu vēlmi apturēt ar Turciju sāktās iestāšanās sarunas, tas būs kārtējais trieciens bloka attiecībām ar Ankaru, kas vēl tikai pirms nedaudziem mēnešiem šķita uzņemam apgriezienus.
Apmaiņā pret Turcijas solījumu darīt vairāk, lai apturētu nelegālās imigrācijas plūsmu uz Grieķijai piederošajām salām Egejas jūrā, Brisele martā apsolīja iestāšanās sarunu paātrināšanu un bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas pilsoņiem.
ES bažas par Turcijas pievienošanos blokam pieaugušas pēdējo četru mēnešu laikā, Ankarai pēc 15.jūlija apvērsuma mēģinājuma izvēršot represijas pret puča atbalstītājiem un valdības oponentiem.
Tūkstošiem cilvēku apcietināti un atlaisti no darba armijā, tiesās, policijā un izglītības sektorā.
Nesen notikusī desmit opozīcijas laikraksta «Cumhuriyet» žurnālistu un darbinieku, kā arī kurdu opozīcijas Tautas demokrātiskās partijas (HDP) parlamenta deputātu aizturēšana vēl vairāk pastiprināja bažas par likuma varu un izteiksmes brīvību Turcijā.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)