«Latvijas gaisa satiksmes» arodbiedrības līderei pēc sūdzības ministrijai nozīmē psihiatrisko ekspertīzi un atlaiž

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Kāda Eiropas Cilvēktiesību tiesas lieta atklāj neglaimojošu informāciju par metodēm, ar kādām darbojusies valsts uzņēmuma «Latvijas gaisa satiksme» vadība. Aviodispečeru arodbiedrība vērsās Satiksmes ministrijā, sūdzoties par nepilnībām darba organizācijā un līdzekļu šķērdēšanā. Trauksmes celšana pavērsās pret pašu arodbiedrības līderi. Viņu no darba atlaida – pie kam darba devējs viņu apmeloja un piespieda veikt garīgās veselības pārbaudi. Tiesas Latvijā šos apstākļus neņēma vērā. Tās lēma, ka par arodbiedrības vārdā rakstītu sūdzību cilvēku var no darba atlaist, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».

Gaisa satiksmes vadības dispečeri kontrolē lidmašīnu kustību lidostā un tās gaisa telpā. Sastrēgumstundā vienam cilvēkam jāspēj uzraudzīt un vadīt līdz pat 14 gaisa kuģiem, lai tie nesaskrietos un apstākļi būtu lidojumam labvēlīgi. Tas prasa koncentrēšanos un reakciju.

Latvijas Gaisa satiksmes vadības dispečeru arodbiedrība mēģināja panākt darba apstākļu uzlabošanos un lielāku kārtību jauno dispečeru apmācībā. Tomēr sarunas nonāca strupceļā. 2012.gada martā arodbiedrība prasīja palīdzību toreizējam satiksmes ministram Aivim Ronim. Vēstulē tika minēts, ka viņiem jāapmāca studenti arī pēc nakts maiņām, bet virsstundas dispečeriem neapmaksā. Tajā pašā laikā valde šķērdējot vairāk nekā 36 tūkstošus reklāmas raidījumiem un dokumentālām filmām, braucot nelietderīgos komandējumos uz eksotiskām zemēm, un tērē desmitiem tūkstošus juridiskajiem pakalpojumiem. Arodbiedrība aicināja ministru nomainīt «Latvijas gaisa satiksmes» valdi.

Dispečeru vārdā vēstuli parakstīja arodbiedrības vadītāja Aušra Straume. Lai gan prasības bija uzlabot darba apstākļus visiem dispečeriem, «Latvijas gaisa satiksmes» vadība izrēķinājās ar viņu personīgi. Pret Aušru Straumi sāka dienesta izmeklēšanu, un viņu atstādināja no darba, ko viņa bija darījusi septiņus gadus. «Latvijas gaisa satiksmes» valde ar Dāvidu Tauriņu priekšsēdētāja amatā neķērās pie vēstulē minēto problēmu risināšanas, bet vērsās Drošības policijā, lai tā pārbauda, par kādiem drošības riskiem runā arodbiedrība.

Žurnālists: «Kāpēc jūs vērsāties Drošības policijā?»

Dāvids Tauriņš, VAS «Latvijas gaisa satiksme» valdes priekšsēdētājs: «Šo te jautājumu es nevaru komentēt, jo tur attiecīgas aizdomas par attiecīgām darbībām, jo šis ir kritiskās infrastruktūras uzņēmums un šeit ir noteikti jāpārbauda visi gadījumi, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma darbību.»

Drošības policija izsauca Straumi uz pratināšanu un saprata, ka tas ir darba strīds, kas nav viņu kompetencē. Taču ar to represijas pret Straumi nebeidzās.

Aušrai Straumei pēc vadības lūguma nozīmēja padziļinātu veselības pārbaudi un medicīniskos izmeklējumus, arī par viņas psihisko stāvokli. Pārbaudēs konstatēja, ka viņa ir vesela.

Aušra Straume, atlaistā VAS «Latvijas gaisa satiksme» darbiniece, LGSVD arodbiedrības valdes priekšsēdētāja:

«Nezinu, kāds mērķis bija – vienkārši pazemot un parādīt citu kolēģu priekšā, ka iespējamas arī tādas metodes, ja ir sūdzības par kaut ko uzņēmumā.»

Dāvids Tauriņš sarunā ar «Nekā personīga» saka, ka tā bijusi standarta veselības pārbaude, un noliedz, ka mērķis būtu pazemot arodbiedrības līderi. Tomēr tā nav taisnība. Civilās aviācijas aģentūra, kura atbild par dispečeru veselību, mums sacīja, ka ārpuskārtas pārbaudi pieprasīja veikt «Latvijas gaisa satiksme», kaut gan līdz kārtējai Aušras Straumes veselības pārbaudei bijis vēl pusotrs gads.

«Nekā personīga» rīcībā nonākusi arī 46 «Latvijas gaisa satiksmes» darbinieku rakstītā vēstule toreizējam premjeram Valdim Dombrovskim, kurā viņi apraksta, ka valdes priekšsēdētājs Tauriņš viņus mēģinājis piespiest atteikties no arodbiedrības prasībām un centies diskreditēt arodbiedrības līderi.

Aušra Straume: «Bija gadījumi, kad kolēģiem jautāja, kāpēc viņi apsveica mani dzimšanas dienā, kāpēc Ziemassvētku pasākumā bildējas. Un viena no kolēģēm bija spiesta fotogrāfiju izņemt laukā, kuru viņa bija ielikusi kopējā sistēmā! Bailes bija, jā. Jo viņi redz, ka ar arodbiedrības vadītāju šādi var rīkoties, kaut es biju iedziļinājusies savās tiesībās, likumos, ko es varu un ko es nevaru darīt, tad cilvēki, kuri mazāk ko zina, viņiem vispār nolaižas rokas, ka tur var ko darīt.»

Kareivīgo dispečeri vispirms atstādināja. Tad centās atlaist. Sākās gara tiesvedība.

Aušrai Straumei joprojām bija liels kolēģu atbalsts. Viņi ieradās arī uz tiesu, taču palika aiz durvīm. Tiesa sēdes pasludināja par slēgtām, pamatojot to ar komercnoslēpumu. Tiesvedības iznākums bija Aušrai Straumei nelabvēlīgs.

Tiesa nosprieda: lai arī viņas darbā pārkāpumi nav bijuši, viņa pārspīlējusi sliktos darba apstākļus uzņēmumā, tāpēc zaudējusi darba devēja uzticību un ir atlaižama.

Rihards Mors, zvērināts advokāts, Aušras Straumes pārstāvis: «Darba likums paredz tiesības būt arodbiedrības biedram, ir likums par arodbiedrībām, starptautiskās konvencijas, kas visu to regulē. Un darba devējam ir aizliegts iejaukties arodbiedrību darbībā. Tās ir pilnīgi autonomas. Skaidrs, ka darba devējs ir bieži neapmierināts, ka arodbiedrības ir aktīvas, cīnās. Bet tas jau nav vērtējams negatīvi. Par darbību arodbiedrībā darbinieks faktiski tika atlaists no darba. Tam mēs nevaram piekrist jebkurā gadījumā.»

Aušra Straume vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā par diskrimināciju un cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus mūsu tiesas neņēma vērā. Strasbūra viņas prasību pieņēmusi un tikko publiskojusi starpziņojumu, kurā aprakstītas pret Straumi īstenotās represijas.

Kāpēc ministrija nerisināja dispečeru arodbiedrības sūdzības, bet aizstāvēja «Latvijas gaisa satiksmes» valdi, tā laika satiksmes ministrs Aivis Ronis vairs neatceras. Bet bijušais valsts sekretārs saka, ka valdes atlaišanai tolaik neesot bijis pamata un vēstulē minētās problēmas drīz atrisinātas.

Anrijs Matīss, bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, Saeimas deputāts (Vienotība): «Izvērtējot šos vēstulē minētos faktus, pamata valdes atlaišanai nebija. Bet bija pamats ierosināt attiecīgus uzlabojumus uzņēmumā, kas arī tika veikti no uzņēmuma puses.»

Žurnālists: «Ja Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums būs labvēlīgs atlaistajai darbiniecei, kā atbildība tā būs?»

Anrijs Matīss: «Šis jautājums ir skatīts visās tiesās, uzņēmumā to vērtēja juristi. Visa tiesu sistēma ir šim jautājumam gājusi cauri. Ja jau tur būtu kāds pamats, ka spriedumi visās tiesu instancēs būtu nelabvēlīgi darba devējam, tad, nu, jāvērtē darba devēja atbildība. Šajā gadījumā: ja tiesu sistēma ir apstiprinājusi darba devēja taisnību, tad ir grūti spriest.»

Žurnālists: «Ja ECT spriedums būs Aušrai Straumei labvēlīgs, jūs uzņemsieties atbildību?»

Dāvids Tauriņš, VAS «Latvijas gaisa satiksme» valdes priekšsēdētājs: «Par ko?»

Žurnālists: «Par to, ka viņu atlaidāt nelikumīgi.»

Dāvids Tauriņš: «Ja kāds sūdzas ECT, tad, pirmkārt, es uzskatu, ka tur izredzes ir minimālas, ja vispār tādas ir, otrkārt, es galīgi neredzu tiešu likumsakarību starp mūsu rīcību un Cilvēktiesību tiesas lēmumu.»


Aušra Straume, atlaistā VAS «Latvijas gaisa satiksme» darbiniece, LGSVD arodbiedrības valdes priekšsēdētāja: «Cilvēktiesības ir tā lieta, kas būtu jāievēro. It īpaši 21. gadsimtā, dzīvojot demokrātiskā valstī. Tik acīmredzami pārkāpumi tiesām būtu jāredz. Nevajadzētu uz tiem pievērt acis, noslepenot tiesas sēdes un tiesas spriedumus nevienam neļaut lasīt. Tas tas iemesls. Jācīnās par savām tiesībām. Es palieku optimistiska, ka panākšu taisnību patiešām, kāda tā ir!»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu