TVNET: Rauts – mūžīga ballīte, dzīves svinības, trakums, vieglprātība, jautrība, negulēta nakts… Šī bohēmiskā vide vienmēr vilina. Kāpēc tika nolemts šo kaisli ietērpt laikmetīgajā dejā?

Agate Bankava: Rautu tematika mani vairāk vilināja ne bohēmas dēļ, bet gan notikuma dēļ... Pasākums, kas joprojām vieno gan draugus, gan svešiniekus. Caur šo dejas izrādi vēlējos apskatīt to,

kas īsti ir šīs lietas, darbības, emocijas, kuras apzināti vai neapzināti liek vienoties, piedalīties, būt daļai no rauta.

Laikmetīgā dejā ietērpt šo pasākumu likās tīri loģiski tādēļ, ka tas šobrīd ir veids, kā es mākslinieciski izsakos un komunicēju ar publiku.

TVNET: Kas ir tas, kas tev kā horeogrāfei šajā tēmā lika mazliet bīties, sākot iestudēt izrādi?

Agate Bankava: Svētki lielākoties man asociējas ar prieku, iekšēju patīkama pārsteiguma sajūtu. Līdzīgas sajūtas vēlējos radīt arī izrādē; tas arī lika bīties. Kā panākt sajūtu, emocionālo enerģiju tā, lai tā skatītājam nešķiet samākslota un viltota.

TVNET: Izrādes formāts ļauj skatītājiem pašiem būt svinību dalībniekiem un viesiem – vai šī atšķirība no ierastā formāta nesapludināja aktiera un skatītāja robežu?

Agate Bankava: Šīs izrādes skatītāju un dejotāju izvietojums noteikti atšķiras no tradicionāla skatītāju izvietojuma (dejotāji uz skatuves, skatītāji - skatītāju zālē). Līdz ar to arī robeža mainās. Gan skatītājs, gan dejotājs viens otru redz daudz labāk. Neiespējami paslēpties kulisēs un domāt par ko citu, neiespējami tumsā ieslēgt telefonu vai aizmigt skatītāju rindās. Dejotājiem tas ir profesionāls pārbaudījums būt šeit un tagad, gan fiziski, gan emocionāli.

Skatītājam tā, iespējams, ir jauna pieredze redzēt izrādi no cita skatpunkta,

pamanīt to, kas citā iekārtojumā būtu neiespējami, un nākt uz izrādi vairākas reizes, katru reizi pamanot ko jaunu.

TVNET: Ko pašai Agatei nozīmē svētki, kas vieno?

Agate Bankava: Iespējams, daudziem cilvēkiem svētki, kas vieno, saistās ar nacionāliem svētkiem. Man svētki, kas vieno, ir tādi, kuros rodas pozitīvas enerģijas apmaiņa, svētki, pēc kuriem gribas dzīvot un turpināt satikt cilvēkus, ar kuriem ir iespējams labi pavadīt laiku.

TVNET: Kas sagādāja vislielākās domu krustceles, iestudējot «Rautu»?

Agate Bankava: Pārdomas par to, kas ir svētki un vai maz ir iespējams svinēt katru dzīves dienu.

TVNET: Kādas emocijas pavadīja mirklī, uzzinot, ka «Rauts» ir savaldzinājis «Spēlmaņu nakts» žūriju?

Agate Bankava: Godīgi sakot, es neatceros, kā uzzināju par nomināciju. Laikam prieks aizēnoja atmiņas failus...

TVNET: Mēģini prognozēt, kas nospēlēja dzirksteli, ka šī laikmetīgās dejas izrāde konkurēs ar citām šā gada izrādēm?

Agate Bankava: Man gribētos domāt, ka dzīvīgums un pārsteigums. Bet kopumā konkurēt mākslā, manuprāt, ir pilnīgi muļķīgi. Katram māksliniekam ir savs redzējums, ar ko viņš vēlas dalīties, tas nav sports, kur uzvarētāju var noteikt pēc noteiktiem standartiem. Mākslā varam runāt par gaumi, bet arī tas ir ļoti subjektīvi.

Es aicinātu ikvienu tvert mākslu ar atvērtu skatu, tvert mirkli, kritizēt vienmēr paspēs, bet mirkli atgriezt nevarēs.

TVNET: Skaidrs, ka deja tev ir teju ikdiena, elpa, ko elpo… kāpēc? Vai spētu nedejot?

Agate Bankava: Es nespētu nedejot, jo tad būtu mirusi. Deja man ir katra kustība, kas rodas manā ķermenī, - sirdspuksti, domas, skaņa, acu plakstiņu mirkšķināšana, un tā šo sarakstu varētu turpināt un turpināt...

TVNET: Ko tu novēli skatītājam, kas vēl nav redzējis «Rautu»?

Agate Bankava: Atnākt ciemos un baudīt mirkli...