Lietuvas aizejošās valdības enerģētikas ministrs Roks Masjulis otrdien izklāstījis valsts jaunās enerģētikas stratēģijas vadlīnijas, kas paredz iesaldēt Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu līdz brīdim, kad tas kļūs rentabls, kā arī līdz 2025.gadam izveidot otru Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojumu «NordBalt2».
Šo stratēģiju izstrādājusi vecās valdības Enerģētikas ministrija, bet tās pieņemšana būs jaunā Lietuvas Seima ziņā.
Visaginas AES projektu, kas visu šīs valdības pilnvaru laiku faktiski nav izkustējies no vietas, ierosināts iesaldēt, kamēr tas kļūs ekonomiski izdevīgs vai arī nepieciešams no energopiegāžu drošības viedokļa, bet vienlaikus uzsvērts, ka iespējas sadarboties ar Japānas kompāniju «Hitachi», kas savulaik tika izraudzīta par šā projekta stratēģisko investori, jāizmanto citās jomās.
Kā skaidrojis Masjulis, formulējums «iesaldēt», nevis «izbeigt» izraudzīts tādēļ, ka tas vislabāk atbilst pašreizējiem plāniem - ja situācija tirgū mainītos, tiktu lemts par atgriešanos pie AES projekta.
Enerģētikas ministrija arī iesaka līdz 2025.gadam īstenot gan «NordBalt2», gan starpsavienojuma ar Poliju «LitPol Link 2» projektu. Masjulis jau ne vienreiz vien izteicies, ka vēl viens starpsavienojums ar Zviedriju varētu nodrošināt Lietuvai lētāku elektroenerģiju, savukārt enerģētikas eksperti iepriekš ziņu aģentūrai BNS pieļāvuši, ka otru starpsavienojumu ar Zviedriju varētu būvēt arī no Latvijas.
Arī ministrs šobrīd pieļāvis tādu iespēju. «Ja latvieši tiešām gribētu to attīstīt, domāju, ka varētu diskutēt par iespēju «NordBalt2» būvēt arī uz Latviju. Ja nē, mums jau ir pieredze, un varam būt droši, ka darbi tiktu paveikti laikā,» viņš piebildis.
Jaunajā enerģētikas stratēģijā arī norādīts, ka Lietuva arī turpmāk centīsies nostiprināt savu enerģētisko drošību, izvērtēt Baltkrievijā topošās Astravjecas AES radītos apdraudējumus un izpirkt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģi «Independence», cenšoties piesaistīt arī Eiropas Savienības un iesaistīto reģiona valstu atbalstu. Lielu uzmanību paredzēts veltīt jaunu spēkstaciju celtniecībai.
Pēc Masjuļa teiktā, pastāv reāla iespēja, ka Lietuvā tiks rīkotas jaudas izsoles un investori, kas tajās uzvarēs, saņems atbalstu tradicionālu un drošu elektrostaciju celtniecībai, lai garantētu drošas elektroenerģijas rezerves.
Stratēģijā minēti arī centieni 2019.gadā izveidot vienotu Baltijas valstu gāzes tirgu, līdz 2020.gadam veikt izpētes darbus Baltijas jūrā, lai sāktu vēja enerģētikas attīstību.
Ministrija lēš, ka līdz 2030.gadam no atjaunojamiem energoresursiem tiktu saražoti 35% kopējā patēriņa un 2050.gadā - 70%, bet vienīgi tad, ja netiks uzcelta Visaginas AES.
Stratēģijā izvirzīti svarīgākie enerģētikas mērķi un to sasniegšanas ceļi laika posmam līdz 2020.gadam un attīstības vadlīnijas līdz 2030. un 2050.gadam. Desmit gados plānotas valsts, ES un privātā kapitāla investīcijas 6,4-7,8 miljardu eiro vērtībā, kuras ļautu ietaupīt aptuveni miljardu eiro gadā, kas tiek tērēts energoresursu importam.
Masjulis gan atzinis, ka jaunās enerģētikas stratēģijas akcenti var mainīties, jo līdzšinējā valdība, kam tuvākajās nedēļās uzdots pildīt savas funkcijas līdz jauna ministru kabineta izveidei, šo dokumentu apstiprināt nepaspēs.
Ar stratēģijas vadlīnijām viņš jau iepazīstinājis vēlēšanās uzvarējušās Zemnieku un zaļo savienības enerģētikas ministra amata kandidātu Virgīliju Poderi.
Kā ziņots, savā priekšvēlēšanu programmā zaļzemnieki atbalstīja «mazo enerģētiku» un noraidīja jaunas atomelektrostacijas būvi.
