Uzņēmējs: Valsts ar jauno nodokli rīkojas kā reketieris

Ilustratīvs foto

FOTO: PantherMedia/Scanpix

«Nav svarīgi, cik daudz nopelnu, bet man katru mēnesi valstij būs jāsamaksā aptuveni 100 eiro,» par jauno kārtību, kas stāsies spēkā pēc pusotra mēneša, sašutis kāds mazais uzņēmējs. TVNET lasītājs norāda, ka mikrouzņēmumam 100 eiro ir diezgan būtiska summa, kas katru mēnesi grūtā darbā būs jānopelna papildus. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) TVNET skaidroja, uz kuriem uzņēmējiem jaunās prasības attieksies un kādas ir citas alternatīvas.

Kāds mazais uzņēmējs, kurš vēlējās palikt anonīms, sarunā TVNET pauda sašutumu par paziņojumu, ko nesen saņēmis VID EDS.

Tajā bija rakstīts, ka no nākamā gada katram mikrouzņēmumam un SIA būs jāmaksā sociālais nodoklis no minimālās algas par katru nodarbināto darbinieku, neatkarīgi no tā, cik daudz un cik ilgu laiku darbinieks mēnesī strādā.

Nākamgad mazajiem uzņēmējiem būs jāmaksā trīs ceturtdaļas nodokļa, bet 2018.gadā - 100%.

Tas nozīmē, ka nākamgad katru mēnesi par katru darbinieku uzņēmumam valstij būs jāsamaksā 95 eiro, bet 2018.gadā - 125 eiro.

Šāda summa sociālajā nodoklī būšot jāsamaksā arī tad, ja uzņēmumā strādā studenti un pensionāri, kuru pievienotā vērtība ir neliela.

Tāpat sociālais nodoklis no minimālās algas būs jāmaksā par darbiniekiem, kuri strādā trešdaļu vai pusslodzi.

Nav svarīgi, cik daudz nopelnu, bet man katru mēnesi valstij būs papildus jāsamaksā aptuveni 100 eiro.

Nelielais uzņēmējs norāda, ka viņam 100 eiro ir diezgan būtiska summa, kas katru mēnesi būs jānopelna papildus. Taču šajos apstākļos, kad ekonomikā vērojams atslābums, būs ļoti grūti nopelnīt papildu naudu. Turklāt valstij jāmaksā arī 5% no apgrozījuma.

Uzņēmējs jauno normu vērtē kā valsts reketu, turklāt nav labi, ka VID par gaidāmajām izmaiņām informē tikai novembrī, kaut jaunie noteikumi stājas spēkā jau pēc pavisam neilga laika - janvārī.

Tāpat negatīvi, ka nodoklis būs jāmaksā arī tādiem uzņēmumiem, kas uz laiku nenodarbojas ar aktīvu uzņēmējdarbību.

Minimālās obligātās iemaksas ir jāveic katram darba devējam

Savukārt VID Sabiedrisko attiecību daļā TVNET aicināja ar jautājumu, kāds ir pamatojums šādai likuma normai tieši šādā redakcijā, vērsties Labklājības ministrijā, bet izskaidroja, kā un kam šī likuma norma piemērojama un kādi alternatīvi nodokļu maksāšanas režīmi ir pieejami gadījumā, ja izlemts mainīt mikrouzņēmumu nodokļa režīmu pret kādu citu.

Minimālās obligātās iemaksas ir jāveic darba devējam, tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājam.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri MUN maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku no obligāto iemaksu objekta, kas 2017.gadā nav mazāks par ¾ Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālās obligātās iemaksas aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi atkarībā no darba ņēmēja statusa (vispārējā gadījumā 34.09%).

Minimālo obligāto iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam nav mazāks par pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas

, bet 2017.gadā ¾ Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra šādām personām:

1) notiesātajam, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;

2) personai, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju;

3) personai, kurai līdz tā vecuma sasniegšanai, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir palikuši pieci gadi vai mazāk un kura pirms darba ņēmēja statusa iegūšanas vismaz 12 mēnešus nav bijusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusā;

4) personām ar I un II grupas invaliditāti;

5) pirmos trīs mēnešus par personu, kas pirmreizēji kļūst par darba ņēmēju;

6) personām līdz 24 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas.

Tādējādi ar 2017.gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku no minimālā pārskata mēneša obligāto iemaksu objekta arī mēnešos, kad MUN nav apgrozījums vai darbinieki nestrādā pilnu darba laiku.

VID esot vairākkārt informējis, skaidrojot likuma normas piemērošanu, ka šobrīd jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ar 2017. gada 1. janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz šā gada 15.decembrim ir iespēja vērsties ar pieteikumu VID.

Tāpat līdz 15.decembrim ar pieteikumu VID var vērsties arī tie uzņēmumi un fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri vēlas atteikties no šā statusa, sākot ar 2017. gada 1. janvāri.

Ir arī citas iespējas

«Tas nozīmē, ka gadījumā, ja, izvērtējot savu saimniecisko darbību, redzat, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīms jums nav piemērots, ir iespēja pārreģistrēt saimniecisko darbību citā no pieejamajiem režīmiem. Piemēram, likuma »Par valsts sociālo apdrošināšanu» regulējums saistībā ar minimālo obligāto iemaksu objektu, no kura veicamas VSAOI, neattiecas uz darba ņēmējiem - sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājiem, iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmējiem pie darba devēja ārvalstnieka.

Līdzšinējā kārtība, kādā tiek veiktas VSAOI, saglabāta pašnodarbinātajiem (maksā 23% IIN), kā arī fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu.»

Informācija bijusi pieejama arī laicīgāk

VID arī norāda: «Nekādā gadījumā nevaram piekrist, ka VID nav informējis par jauno likuma normu, neilgi pēc tās spēkā stāšanās un publiskošanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis», kas ir pieejams ikvienam arī elektroniski www.vestnesis.lv, VID 2015.gada 23.decembrī publicēja informatīvo materiālu (2015.gada 30.novembra grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā), kurā informēja, ka, sākot ar 2017.gadu, mikrouzņēmumu nodokļa likme tiek samazināta līdz 5 procentiem un mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu».

2016.gadā VID darbinieki, sākot ar janvāri, ir organizējuši 43 seminārus par aktuālajiem jautājumiem nodokļu normatīvo aktu piemērošanā,

t.sk. nodokļu maksātāji tika informēti par minimālajām obligātajām iemaksām, kas piemērojamas, sākot ar 2017.gadu.

VID mājas lapā ir publicēti 2016.gada janvāra semināra audio ieraksti par grozījumiem likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu».

VID mājaslapā 2016.gada 5.septembrī publicēti metodiskie materiāli: Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas darba devējam – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam un Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas darba devējiem, kuri nodokļus maksā vispārējā režīmā.

2016.gada 1.novembrī VID papildus sāka publiskot informāciju plašsaziņas līdzekļiem ar atgādinājumu par normatīvo aktu grozījumiem un nosūtīja individuālus atgādinājumus katram mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS). Atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem ir sniegtas arī sociālajos tīklos.

Kāpēc vispār vajadzīgas izmaiņas?

Bet Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš TVNET skaidroja - lai risinātu mikrouzņēmumu darbinieku sociālā nodrošinājuma problēmas, Saeima 2015. gada 23. aprīlī pieņēma likumu «Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā», kas paredzēja veikt grozījumus likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», paredzot pakāpeniski ieviest mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieku pietiekamu sociālo apdrošināšanu, trīs gadu laikā sasniedzot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmēru, kas atbilst VSAOI summai, kura aprēķināta no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Tālāk ar Finanšu ministrijas 2015. gada 20.maija rīkojumu tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija iekļauti Saeimas deputāti, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Šī darba grupa ņēma vērā jau iepriekš Finanšu ministrijas secināto, ka līdzīgas problēmas kā mikrouzņēmumu darbiniekiem ir arī vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem darba ņēmējiem, kuri ir nodarbināti uzņēmumos, kas ir līdzīgi mikrouzņēmumu nodokli maksājošiem uzņēmumiem un par kuriem arī tiek veiktas nelielas VSAOI (2011.gadā un 2012.gadā – 60 eiro mēnesī, bet 2013.gadā – 64 eiro mēnesī).

Tātad arī šīm personām, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sociālās apdrošināšanas pakalpojums, līdzīgi, kā mikrouzņēmumu darbiniekiem, būs niecīgs,

un tāpat kā mikrouzņēmumu darbiniekiem, viņu veiktās VSAOI nenodrošina minimālo vecuma pensiju, tādējādi pārējiem nodokļu maksātājiem šīs personas būtībā nāksies uzturēt. Līdz ar to darba grupa lēma, ka ir jāizstrādā likumprojekts, kas nodrošinātu pakāpenisku visu darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., ka VSAOI ir jāveic no minimālās algas.

Tad Labklājības ministrija izstrādāja likumprojektu un cita starpā norādīja uz iespējamajiem riskiem. 2015. gada 30. novembrī Saeimā pieņēma likumu «Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu»», ar kuru tiek pakāpeniski ieviests minimālais VSAOI objekts.

Ne uz visiem tas attieksies

Bet vienlaikus Saeima pieņēma likumu «Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā», kurš nosaka, ka

no 2017. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme no 9% tiek samazināta uz 5%.

Tātad likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu» paredz, ka no 2017 .gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim - respektīvi visu nākamo gadu - par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, VSAOI tiek veiktas no ¾ no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no no 2018. gada 1. janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, VSAOI tiek veiktas no valstī noteiktās minimālās algas.

Likumā ir noteiktas vairākas personu kategorijas, uz kurām iepriekš minētais minimālais VSAOI objekts neattieksies,

t.i., par šiem darba ņēmējiem, ja viņi tiek nodarbināti pie darba devēja, kas strādā vispārējā nodokļu režīmā, VSAOI objekts paliek nemainīgs (visi algotā darba aprēķinātie ienākumi). Savukārt, ja šī persona ir mikrouzņēmuma darbinieks, tad darba devējam minimālais VSAOI objekts 2017. gadā 3/8 no valstī noteiktās minimālās algas, 2018. gadā – puse no valstī noteiktās minimālās algas.

Labklājības ministrijas pārstāvis arī atzīmēja, ka vecuma pensionāri un studenti tieši ir iekļauti personu kategorijā par kurām VSAOI tiks veiktas no samazināta minimālā VSAOI objekta.

Viņš arī piebilda būtisku lietu - vispārējā nodokļu režīmā, ja darba ņēmējs būs nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, tad VSAOI summēsies un pārmaksātās VSAOI tiks atgrieztas darba devējam.

Uz augšu