Politologs: Pēc Trampa ievēlēšanas mums nav pamata panikai, bet ir pamats uztraukumam

Pēc miljardiera Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā mums patlaban nav pamata panikai, bet ir pamats uztraukumam, šādu viedokli LNT Ziņu dienesta speciālreportāžā, kas veltīta ASV prezidenta vēlēšanām, pauž politologs, Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas asociētais profesors Toms Rostoks.

«Mums nav nekādas drošas informācijas par to, kāda būs Trampa politika, jo viss, ko viņš ir teicis kampaņas laikā, ir galvenokārt domāts tam, lai iegūtu papildus publicitāti. Mēs neko nezinām par viņa politikām,» vērtē Rostoks.

Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors, pētnieks Andis Kudors uzskata, ka Tramps atstājis sev lielas manevra iespējas, jo viņa solījumos nav konkrētības. «Labi, ar Meksiku sienu solījis uzcelt, bet redzēsim, kā viņš to darīs vai nedarīs,» saka pētnieks.

Pēc Rostoka domām, attiecībā uz to, ko Tramps teicis par NATO, Baltijas valstīm, Poliju, ir jāpagaida līdz brīdim, kad viņš formulēs savu politiku, jo šobrīd neviens neko precīzi nezina, kāda tā varētu būt.

Politologs, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds vērtē - lai gan, no vienas puses, starp Trampu un Krieviju ir bijušas vērojamas savstarpējās simpātijas, no otras puses, jāņem vērā arī Trampa neprognozējamība, viņa pietiekoši spilgtais izpausmes stils - viņš neatļausies piekāpties, vienmēr sitīs pretī.

«Ļoti līdzīgi atgādina Vladimiru Putinu. Un, kad šie divi ego saduras, tad nevar īsti saprast, uz kuru pusi dzirksteles šķīdīs. Tāpēc es domāju, ka Vladimirs Putins var pilnīgi skaidri sagaidīt, kāda būs Obamas rīcība Sīrijā - nekāda, viņš varētu sagaidīt daļēji, kāda būs Hilarijas [Klintones] rīcība - ka viņa būs kritiska, bet lielā mērā viņa centīsies veidot tiltus, tad ar Donaldu Trampu līdz galam atbildes un prognozējamības par to, ko viņš varētu darīt, šobrīd nav. Un to var uzskatīt par pietiekoši labu atturēšanas politiku, jo tu jau nezini, ko tavs pretinieks var darīt. Un, ja salīdzina to spēku samēru, tad tā vien šķiet, ka tomēr Amerikai ir stipri, daudzas reizes lielāks spēku samērs,» spriež Sprūds.

Viņš arī secina, ka «trampisms» kā tāds parāda, ka sociālās revolūcijas vai sociālās kustības, neapmierināto kustības - tā šobrīd ir sezona, tendence. Tas nav tikai ASV, bet arī Eiropā.

«Tāpēc būtu jādomā par to, lai mūsu pašu sabiedrība «netrampizētos». Varam lietot arī citus apzīmējumus, atsaucoties uz konkrētām personām Latvijas politikā, bet es domāju, ja mēs runājam par tādu kustību kopumā, tad varam lietot vārdu «netrampizēsimies». Vai arī politiskajai elitei ir jādomā, lai sabiedrība «netrampizētos». Lai viņa nemeklētu pēc mesijas, kas atnesīs tagad laimi, kas atnesīs izcilību - lielā mērā tikai ar solījumiem, bez konkrētiem rīcības plāniem un aspektiem,» brīdina Sprūds.

Arī Rostoks vērtē, ka būs daudzi, kuri centīsies Trampu atdarināt citās valstīs. «Jūs varat visu - melot, nomelnot - un jums par to nekas nebūs. Šis modelis varētu daudziem šķist pievilcīgs,» uzskata politologs.

Sprūds gan piebilst, ka «trampisms» «apēdīs» pašu Trampu. Viņam varbūt bija salīdzinoši vieglāk mobilizēt 48-49% sabiedrības ar zināmām skaidrām ziņām, bet daudz grūtāk būs pārvaldīt valsti, kurā būs ļoti daudz un dažādas grupas, kurā būs 100% un nevarēs balstīties tikai uz vienu sabiedrības daļu, pretnostatot otrai sabiedrības daļai.

LU pētniece Ieva Birka tikmēr secina, ka šajās vēlēšanās neviens kandidāts nebija Latvijas ārpolitikai labs kandidāts. Klintone bija izteikti negatīva pret Krieviju, bet Tramps saka, ka vēlas veidot pragmatiskas attiecības ar Krieviju, un tas savā ziņā varbūt arī mums nāk par labu.

Uz augšu