ASV otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās republikāņu kandidāts Donalds Tramps izvirzījies vadībā ar 289 elektoru balsīm, viņam seko demokrātu kandidāte Hilarija Klintone ar 218 balsīm. Pasaules mediji ziņo par Trampu kā jauno ASV prezidentu. Savā uzvaras runā Tramps solīja būt prezidents visiem amerikāņiem, kā arī informēja, ka saņēmis zvanu no Klintones: viņa savu konkurentu apsveikusi ar uzvaru.
Teksta tiešraides arhīvs: Eiropa šokā, Amerika neziņā - Tramps jaunais ASV prezidents
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uzvarai vēlēšanās bija nepieciešamas 270 elektoru balsis.
Tramps, uzrunājot savus vēlētājus, paziņoja, ka ir saņēmis zvanu no konkurentes Hilarijas Klintones, kura viņu apsveikusi ar uzvaru.
Reaģējot uz iespējamo Trampa uzvaru, pasaules biržās krīt akciju cenas un dolāra kurss.
Telekanālu aplēses arī liecina, ka vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām notikušajās Kongresa vēlēšanās republikāņiem ir izdevies saglabāt vairākumu Pārstāvju palātā, un gaidāms, ka republikāņi saglabās vairākumu arī Senātā.
ASV prezidentu neievēl tieši valsts balsstiesīgie pilsoņi, bet gan elektoru kolēģija. Katrs štats uz elektoru kolēģiju deleģē konkrētu skaitu elektoru, kas ir atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita. Gandrīz ikvienā štatā kandidāts, kurš ieguvis vairākumu vēlētāju balsu, iegūst arī šā štata elektoru kolēģijas locekļu balsis.
Lai gan tā notiek reti, kandidātam ir iespējams iegūt vairākumu balsu elektoru kolēģijā, neuzvarot valsts mēroga vēlētāju balsojumā. Tā pirmo reizi vairāk nekā simt gadu laikā notika 2000. gadā, kad Džordžs Bušs jaunākais ar ļoti nelielu balsu pārsvaru uzvarēja Floridas štatā, iegūstot visas tā elektoru balsis, ar kuru palīdzību viņš kļuva par prezidentu, lai gan valstī kopumā par demokrātu kandidātu Alu Goru nobalsoja vairāk vēlētāju nekā par Bušu.
Pavisam elektoru kolēģijā ir 538 balsis. Katras štata balsu skaits elektoru kolēģijā līdzinās štata pārstāvju skaitam Kongresa Pārstāvju palātā un Senātā. Tas dod mazajiem štatiem nelielu priekšrocību, jo katram štatam ir divi senatori, savukārt Pārstāvju palātas deputātu skaits ir atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita. Ja neviens kandidāts neiegūs vairākumu balsu elektoru kolēģijā, prezidentu būs jāievēl Kongresa Pārstāvju palātai.