Jaunā Skanstes tramvaja līnija izmaksās gandrīz 100 miljonus

- Kādā maršrutā plānota jaunā tramvaja līnija? Cik gara līnija plānota?

- Plānots, ka jaunā tramvaja līnija šķērsos Skanstes apkaimi, bet tā nebūt nav plānota kā maršruta galastacija, jaunā līnija savienos jau esošo 5. un 9. maršrutu no Pētersalas ielas un Ganību dambja krustojuma ar Barona ielu krustojumā ar Pērnavas ielu. Jaunizbūvējamās līnijas garums būs 3,6 km.

- Kad plānots sākt jaunās tramvaja līnijas izbūvi? Kad to plānots pabeigt?

- Nesteigsimies notikumiem pa priekšu, vispirms mums no Eiropas Komisijas (EK) ir jāsaņem akcepts, ka mūsu pieteikums finansējumam ir gana labs. Paredzam, ka EK atbildi sniegs līdz šā gada beigām, un tad pozitīvas atbildes gadījumā

projektēšanas darbus varēsim sākt jau nākamajā gadā.

Kopumā līdzekļi būs jāapgūst līdz 2022.gada 31.decembrim.

- Cik tā varētu izmaksāt (vismaz aptuveni) un par kādiem līdzekļiem paredzēts darbus veikt?

- Kopējās projekta izmaksas tiek plānotas 94,7 miljonu eiro apmērā, plānots, ka no tiem 70 miljonus eiro piešķirs EK. Tomēr gribu norādīt, ka tās ir aplēses, jo, izstrādājot projekta pieteikumu, tajā ir ielikts maksimums, paredzot iegādāties 12 jaunus zemās grīdas tramvajus, visā posmā, kur tas vēl nav veikts, izbūvēt sliedes, kas piemērotas zemās grīdas tramvajam, veikt labiekārtošanu un apzaļumošanu, un citus darbus.

- Kāpēc jaunu tramvaja līniju plānots izveidot tieši uz Skanstes rajonu, kur dzīvo salīdzinoši maz cilvēku, nevis uz citiem Rīgas mikrorajoniem, kuros mīt daudz vairāk ļaužu un kur tramvaja līnija būtu daudz vairāk nepieciešama, piemēram, uz Pļavniekiem un Purvciemu? Vai un kad uz šiem mikrorajoniem varētu izveidot tramvaja līniju?

- Saskaņā ar pilsētas attīstības plāniem Skanstes apkaime ir norādīta kā viena no prioritāri attīstāmajām teritorijām.

Skanstes rajonam ir potenciāls, jau tagad tur atrodas «Arēna Rīga», Olimpiskais centrs, triju banku biroji, četri lieli biroju centri un jaunās daudzstāvu dzīvojamās ēkas. Cik man zināms, realizācijas stadijā ir jaunais modernās mākslas muzejs, biroju un dzīvojamo ēku kvartāls «New Hanza», kā arī biroju un dzīvojamās ēkas tieši gar pašu Skanstes ielu. Zināms, ka privātie investori plāno šeit būvēt arī lielu konferenču centru, biznesa centru un viesnīcas. Savukārt Kultūras ministrija šeit ir ieplānojusi jaunas koncertzāles būvniecību sadarbībā ar privātās uzņēmējdarbības pārstāvjiem.

Situācija uzlabosies arī šobrīd pamesto mazdārziņu rajonā, ir plānots, ka arī šī teritorija tiks sakārtota.

Savukārt atbildot uz jautājuma otro daļu, lai saņemtu Eiropas līdzfinansējumu, ir jāizpilda prasības, ko izvirza gan Eiropas Komisija, gan Latvijas atbildīgās ministrijas. Piemēram, teritorijai saskaņā ar pilsētas attīstības plānu jābūt atzītai par prioritāri attīstāmu teritoriju. Rīgā par šādām teritorijām tiek uzskatītas teritorijas, kurās ir attīstības potenciāls un būtisku privāto investīciju klātbūtne. Turklāt tam ir jābūt jaunam rajonam, nevis vecam.

Tāpat jāmin, ka tramvaja līniju uz Purvciemu būs iespējams un nepieciešams ierīkot tikai tad, kad pilsētas centrā jau būs izveidota loka kustība. Patlaban Purvciema tramvaju var pievienot tikai esošajai līnijai, kas iet pa Krišjāņa Barona ielu. Taču, ja pa Krišjāņa Barona ielu jau esošajiem 6. un 11. maršruta tramvajiem pievienosies 8–10 tramvaji stundā, kas kursēs uz Purvciemu, iela to vienkārši neizturēs.

Taču vienlaikus ir ļoti svarīgi norādīt, ka arī tramvaja līniju uz Purvciemu ir pilsētas plānos izstrādāt.

Tas nozīmē, ka sliedes no Zemitānu tilta noņemtas netiks.

- Cik daudz pasažieru paredzēts pārvadāt jaunajā tramvaja līnijā? Vai ir veikti aprēķini par šā tramvaja rentabilitāti?

- Jā, šos aprēķinus ir veikusi «Rīgas satiksme», saskaņā ar tiem sagaidāms, ka potenciālā pasažieru plūsma šeit būs apmēram 4,3 miljoni cilvēku gadā. Aprēķinos ņemts vērā, ka pasažieri būs gan «Arēnas Rīga» pasākumu apmeklētāji, jaunā modernās mākslas muzeja, jaunās koncertzāles un jaunā konferenču centra apmeklētāji, gan visu šejienes biroju un banku darbinieki, gan, protams, apkaimes iedzīvotāji. Gribu arī norādīt, ka Satiksmes departaments, kopš Skanstes ielas apdzīvotības pieauguma, neskaitāmas reizes ir saņēmis lūgumus risināt sabiedriskā transporta jautājumus. Līdz šim pa Skanstes ielu kursē tikai 24. maršruta autobuss.

- Kāpēc šajā maršrutā plānots organizēt tieši tramvaju, nevis kādu citu sabiedriskā transporta veidu? Vai esat pētījuši iespēju organizēt, piemēram, autobusa, mikroautobusa vai trolejbusa maršrutu?

- Kā jau iepriekš minēju, teritorijas attīstību nosaka virkne pilsētas plānošanas dokumentu, šajos dokumentos kā prioritārais transports ir noteikts tieši sliežu transports kā sabiedriskā transporta attīstības mugurkauls. Tāpat

Kohēzijas fonds naudu piešķir tikai un vienīgi tramvaja attīstībai,

tāpēc Rīgas dome, realizējot pilsētas attīstības projektus, neizskata citus risinājumus.

- Daļa sabiedrības ir negatīvi noskaņota pret tramvaja līniju cauri Lielajiem kapiem. Vai un kā ņemsiet vērā šo iedzīvotāju viedokli?

- Kapu teritorija netiks aizskarta. Un šajā jautājumā diskusijas ir beigušās - tramvajs kursēs esošās ielas platuma griezumā, proti, gar kapiem, nevis tiem cauri.

- Vai un kad plānota kāda sabiedriskā apspriešana par šo projektu?

- Ņemot vērā, ka darbs pie šā projekta tika sākts jau 2012. gadā, no 2013. gada oktobra līdz decembrim notika Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam publiskā apspriešana, daļu no šīs stratēģijas veido arī Skanstes tramvaja līnijas izbūve. Publiskajā apspriešanā rīdzinieki iesaistījās diezgan aktīvi, un

saņēmām 574 ierosinājumus, no kuriem 277 tika iekļauti galīgajā projekta versijā.

Tāpat no 28.11.2013. un 30.09.2013. vēl atsevišķi tika organizētas tikšanās ar Brasas un Skanstes iedzīvotājiem. Iebildumu pret tramvaju nebija. Notika konsultēšanās ar ekspertiem, stratēģija ar visu tajā iekļauto tramvaja plānu tika iesniegta pat Saeimas deputātiem. Šis projekts ir bijis visās atbildīgajās ministrijās. Bet, protams, rīdzinieku vēlmes mēs vienmēr esam gatavi uzklausīt.

- Lai gan Rīgas dome un «Rīgas satiksme» solījušas, ka tramvaja līnija ies tikai pa Senču ielu, neaizskarot Lielo kapu teritoriju, kāpēc Rīgas domes Satiksmes departaments ir izsūtījis vēstules 46 zemes īpašniekiem par ielu sarkanajās līnijās esošo teritoriju atsavināšanu? Kādas kompensācijas varētu saņemt šo zemju īpašnieki?

- Medijos ir izskanējusi neprecīza informācija, Rīgas domes Satiksmes departaments nenodarbojas ar īpašumu atsavināšanu, tā ir Īpašuma departamenta kompetence. Tas pirmkārt. Otrkārt, Īpašuma departaments šīs vēstules ir izsūtījis, lai cilvēkus tikai brīdinātu par plānoto būvniecību, jo viņu īpašums atrodas sarkano līniju robežās. Tas nozīmē, ka īpašums jau sen ir bijis ar apgrūtinājumu un ka jebkurā brīdī pilsēta var to pieprasīt savā īpašumā.

Iespējamo kompensāciju lielums nav šā brīža darba kārtībā,

pilsēta tikai interesējas, vai šos īpašumus to īpašnieki būtu gatavi atdot un ar kādiem nosacījumiem.

- Kā plānota satiksmes organizācija Skanstes ielā? Vai iecerēts, ka sliedes ies pa vidu un katrā pusē būs viena automašīnu josla, vai tās ies pa vienu malu un tur būs trīs vai četras joslas?

- Arī par šo jautājumu ir pāragri runāt, jo ir izstrādāta tikai projekta skice EK, tehniska un ekonomiska pamatojuma vajadzībām. Skice neatspoguļo reālo situāciju tramvaja izvietojumam, to noteiks tikai izstrādāts un atbilstoši apstiprināts projekts. Savukārt būvprojekta izstrādi un apstiprināšanu nosaka likumdošana.

Tomēr, joprojām uzsveru, ka kapu teritoriju aizskarta netiks, un tramvaja līnija tieši tā, kā bija plānots jau kopš paša sākuma, tiks būvēta Senču ielas robežās.

Turklāt arī automašīnām paredzēto joslu skaits nesamazināsies.

- Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzskata, ka jaunas tramvaja līnijas izbūve Rīgā uz Skanstes ielas pusi ir risināma, neskarot Lielo kapu teritoriju un iekļaujoties jau izbūvētās Senču ielas gabarītos. Vai tam piekrīt arī Satiksmes departaments?

- Kā jau iepriekš atbildējām, tramvajs kursēs pa šo ielu, proti, gar kapiem, nevis tiem cauri, līdz ar to neaizskars kapu teritoriju.

- Arī Eiropas Parlamenta deputāti iebilst pret Skanstes tramvaja projektu, norādot, ka Rīgas Lielie kapi ir unikāls Latvijas vēstures objekts, un arguments, ka sasteigtais lēmums jāpieņem, lai nezaudētu Eiropas Komisijas finansējumu, neiztur kritiku. Cik steidzami un spiedīgi jāpieņem lēmumi par projekta tālāko virzību, lai nezaudētu ES līdzekļus? Kāpēc lēmumi netika pieņemti jau agrāk?

- Kā jau vairākkārt uzsvērām, darbs pie šā projekta tika sākts jau 2012. gadā, tādējādi to nevar saukt par steidzami uzsāktu!

- Lielos kapus nevar uzskatīt par sakoptu un sakārtotu Rīgas vietu. Kas par to atbildīgs?

- Lielo kapu teritorija ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašums, šobrīd Rīgas dome ar Latvijas Evanģēliski luterisko baznīcu ir konceptuāli vienojusies par īpašumu apmaiņu. Novembra sākumā Rīgas pašvaldība ir sākusi tīrīšanu Lielajos kapos, šobrīd jau daudz ir paveikts, bet plānots, ka līdz valsts svētkiem visa teritorija tiks pilnībā sakopta.