Nikaragvā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās, domājams, uzvarējis līdzšinējais valsts galva Daniels Ortega, kura dzīvesbiedre kandidē uz viceprezidenta amatu.
Aptaujas: Nikaragvas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Ortega
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināts viss teksts.)
Saskaņā ar aptaujām Ortega ieguvis vairāk nekā 60% vēlētāju atbalstu.
Nikaragvas opozīcijas partijas jau paziņojušas, ka nepieņems rezultātus un pieprasīs jaunas vēlēšanas.
Opozīcijas koalīcijas FAD līdere Violeta Granera sacīja, ka viņas partija neatzīs rezultātus, jo vēlētāju aktivitāte bijusi zema un no vēlēšanām tikušas izslēgtas partijas, kas bijušas kritiskas pret valdību.
Tikmēr Nikaragvas amatpersonas paziņojušas, ka vēlētāju aktivitāte bijusi augsta.
Granera sacīja, ka vēlēšanās piedalījušies mazāk par 30% vēlētāju, piebilstot, ka tas ir lielākais nebalsojušo vēlētāju skaits pēdējos 30 gadu laikā.
Arī Luiss Kajehass, kura pārstāvētā opozīcijas partija Nacionālā koalīcija demokrātijai (CND) tika izslēgta no vēlēšanām, paziņoja, ka vēlēšanas nav bijušas nedz taisnīgas, nedz caurspīdīgas.
«Mēs pieprasām atkārtotas vēlēšanas - ar caurspīdīgu, taisnīgu konkurenci un starptautiskiem, objektīviem novērotājiem,» sacīja Kajehass.
Tikmēr Ortega vēlēšanu iecirknī Managvā īsi pirms balsošanas beigām paziņoja, ka «šī ir balsošana par mieru, par stabilitāti, par nikaragviešu ģimeņu drošību».
«Citi saka, ka mums te nav kārtīgu vēlēšanu, jo mēs neapvainojam viens otru, nemētājāmies ar naidīgiem izteikumiem,» viņš piebilda.
Cīņā par prezidenta krēslu ar Ortegu sacentās vēl pieci kandidāti, bet viņi visi ir politiski maznozīmīgas figūras un nevar cerēt uz uzvaru.
Nikaragvas opozīcija daļēji vēlēšanas boikotēja, paziņojot, ka tās esot farss.
70 gadus vecais Ortega joprojām ir tautā ļoti populārs. Bijušais marksistu partizāņu līderis pirmo reizi prezidenta krēslā sēdās 1985.gadā. Kad viņš netika pārvēlēts amatā, Ortega 17 gadus pavadīja opozīcijā, līdz 2006.gadā atgriezās prezidenta krēslā un 2011.gadā tika pārvēlēts uz vēl vienu termiņu.
Esot pie varas, Ortega panācis ekonomisko izaugsmi, saņemot dāsnu atbalstu no Venecuēlas. Viņa attīstītās sociālās programmas ir samazinājušas nabadzību, nopelnot nezūdošu atbalstu plašās tautas masās.
Tomēr pēdējos gados Ortega sabiedrībā redzams arvien mazāk, ļaujot par valdības seju kļūt savai sievai Rosario Muriljo, kuras dienišķās pārraides valsts medijos audzina tautā nacionālo vienotību un atgādina par valdības rūpēm.
Daudzi uzskata, ka 65 gadus vecā Muriljo jau tagad valda kopā ar Ortegu un iecelšana viceprezidenta amatā būs tikai formāls apstiprinājums viņas ietekmei. Viņa, iespējams, pat varētu kļūt par nākamo valsts prezidenti, ja Ortega veselības apsvērumu vai citu iemeslu dēļ nolemj atkāpties, vai arī uzvarēt nākamajās prezidenta vēlēšanās.
Līdz ar prezidenta vēlēšanām svētdien Nikaragvā notika arī parlamenta vēlēšanas, kurās, domājams, uzvarējusi Ortegas pārstāvētā partija - Sandinistu nacionālās atbrīvošanās fronte (FSLN).