Streļčenoks domā, ka KNAB šefa konkursā izkritis SAB aizdomu dēļ

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Sintija Zandersone / LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) tagadējā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka izkrišana jau pirmajā KNAB šefa konkursa kārtā bija pārsteigums, kas radīja spekulācijas par šāda lēmuma iemesliem. Pats Streļčenoks visu nedēļu par to klusēja, taču tagad, vienīgajā pēc konkursa sniegtajā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «de facto» izteica savu versiju. Pie vainas esot Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sniegtā informācija, par, viņaprāt, nepamatotiem riskiem valsts noslēpuma pielaides saņemšanai. Tikmēr KNAB šefa vietniece Ilze Jurča pārmet komisijai, ka tā nav pareizi sapratusi konkursa procedūru, ko gan noraida Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Par konkursu uz KNAB vadītāja amatu skaidrība pagaidām ir vien par to, ka no 17.novembra Jaroslavs Streļčenoks šajā amatā nebūs. Taču vēl nav saprotams, vai viņš piedalīsies nākamajā konkursā, kad tieši tāds tiks rīkots, vai arī tā vietā tiks padziļināti vērtēta pagājušā konkursa norise.

KNAB priekšnieka amata konkursa komisijas lēmums - uz otro kārtu nevirzīt nevienu no desmit kandidātiem, tostarp arī tagadējo priekšnieku - bija negaidīts. Daudzi šo posmu uzskatīja par formalitāti, jo pirmajā kārtā komisija vērtēja tikai atbilstību obligātajiem kritērijiem pēc iesniegtajiem dokumentiem. Versiju par pretendentu izslēgšanu tehnisku kļūdu dēļ komisija noraida, jo šaubu gadījumā kandidātiem lūgta papildu informācija.

Arī Streļčenoks bija saņēmis lūgumu iesniegt papildu dokumentus par diviem jautājumiem: par aktuālajām rekomendācijām un par angļu valodas prasmi.

Streļčenoks apgalvo, ka to izdarījis, tāpēc, viņaprāt, izkritis valsts noslēpuma pielaides prasības dēļ: «Visticamāk, tas ir kaut kādā veidā varbūt saistīts ar to, ko piestādīja SAB. (..) Bet man jautājums ir tāds: ja, pieņemsim, ir kāda varbūtība, ka es varētu pazaudēt pielaidi valsts noslēpuma objektam, tad šajā situācijā analoģiska būtu situācija, ka CSDD nevar izsniegt vadītāja apliecību, tikai pamatojoties uz to, ka cilvēks iegāja veikalā un, iespējams, viņš nopirks arī alkoholu un līdz ar to ir potenciāls dzērājs.» Streļčenoks arī uzsver, ka šobrīd pielaide viņam ir, tāpēc viņš plāno strādāt līdz 16.novembrim, kad ir pēdējā KNAB priekšnieka pilnvaru termiņa diena.

Streļčenoks apgalvo, ka nekādus papildu jautājumus saistībā ar iespēju nesaņemt pielaidi komisija viņam neuzdeva. Pats KNAB šefs savukārt lūdza komisijai informāciju par lēmuma motīviem, taču atbildi līdz piektdienas pēcpusdienai vēl nebija saņēmis.

Taču savi secinājumi jau ir viņa vietniecei korupcijas novēršanas jautājumos Ilzei Jurčai, kura bija vienīgā KNAB pārstāve, kas šonedēļ publiski komentēja konkursu: «Manā ieskatā ir bijusi problēma piemērošanā un problēma normu interpretācijā. Man pastāv bažas. Es arī, protams, apsveru iespēju savas bažas darīt zināmas augstākajām valsts amatpersonām, bet man šķiet, ka šo procesu vajadzētu pārbaudīt. (..) Par to, ka nav saprasta procedūra. Jo pirmajai kārtai procedūra ir absolūti skaidra. Tā ir pat vienkārša.»

Jurča uzsver, ka ir vadījusi KNAB priekšnieka amata konkursa kārtības izstrādi, līdz ar to viņa vislabāk saprot, kā šie augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi būtu jāpiemēro. Neskaidrību gadījumā komisijai vajadzēja lūgt viņas padomu, uzskata KNAB šefa vietniece.

Komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš Jurčas kritiku noraida: «Es būtu ļoti laimīgs, ja Ilze Jurča kā šo noteikumu galvenā gatavotāja un virzītāja būtu tad konkursa komisijā kā vienīgais loceklis, lai viņa izvēlas KNAB priekšnieku acīmredzot tādu, kādu viņa vēlas izvēlēties. Un tad viņa arī varētu taisnoties visai Latvijai par šo noteikumu piemērošanu vai nepiemērošanu tādā vai citā veidā.»

Krieviņš uzsver, ka vispār normām ir jābūt tādām, lai tās būtu viennozīmīgi skaidras cilvēkiem, kam tās jāpiemēro, taču arī šoreiz komisijai nekas nesaprotams nebija: «Nē, mēs neesam saskārušies ar kaut kādām neskaidrībām saistībā ar normatīvo aktu regulējumu.»

Regulējumā problēmu gan ir saskatījis KNAB pārraugs un arī Krieviņa tiešais priekšnieks – premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš ar rezolūciju uzdeva Valsts kancelejas direktoram līdz nākamajai piektdienai piedāvāt risinājumu KNAB vadības darba organizācijai. Arī pašam premjeram jau ir dažas idejas - piemēram, viņš publiski pauda, ka konkursa vietā atbildību par KNAB priekšnieka kandidāta virzīšanu varētu uzticēt ģenerālprokuroram. Tas gan būtu pretēji OECD rekomendācijām par atklātību pretkorupcijas iestādes vadības izvēlē.

Tomēr premjers uzskata, ka nav pareizi «taisīt skaistumkonkursu uz atbildīgiem amatiem». Prasība pēc konkursa ir ierakstīta KNAB likumā, un Kučinskis neizslēdz tā grozīšanu: «Ļoti iespējams. Tieši par to mēs runājām arī ar Krieviņa kungu, un tieši tāpēc ir šīs nedēļas. (..) Lēmums ir pieņemts un pieņemts, būs vietas izpildītājs, viss. Bet es gaidu konceptuālus apsvērumus un diskusijas sākšanu. Iespējams, kaut kas ir jāpamaina. Nu šis ir signāls.»

Valsts kancelejas direktors neuzskata, ka KNAB priekšnieka amata kandidātiem izvirzītās prasības būtu neizpildāmas, jo līdzīgas tiek attiecinātas arī uz citiem vadošiem amatiem valsts pārvaldē. Krieviņš gan neizslēdz iespēju pretendentu loku tomēr paplašināt: «Tas, par ko var diskutēt, ir – vai atsevišķos gadījumos, piemēram, šī trīs gadu vadošā darba pieredze... Var būt, ka tā latiņa ir par lielu, ievērojot to, ka šī vadošā pieredze var tikt traktēta, lai ierobežotu, piemēram, prokuroru dalību konkursā. Jo viņi neskaitās, ka veic vadošu pieredzi, lai gan mēs apzināmies, ka prokurori varētu būt vieni no potenciālajiem kandidātiem uz šo posteni.»

Krieviņš savu ziņojumu premjeram plāno sagatavot, konsultējoties ar pārējiem komisijas locekļiem. Tie ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks. Iecerētās izmaiņas «de facto» viņi pagaidām komentēt atsakās. Krieviņš atzīst, ka tāds ir bijis arī viņa lūgums.

Tikmēr Streļčenoku nekādas iespējamās izmaiņas likumos vismaz pagaidām neietekmē. Viņš ir gatavs drīzumā atstāt KNAB priekšnieka amatu un vairs nav pārliecināts, ka mēģinās tajā atgriezties, bet par nākotnes plāniem runā izvairīgi: «Dzīvosim – redzēsim. Tie ārvalstu piedāvājumi bija augustā, ja es nemaldos. Nu, ja būs tāda iniciatīva un būs vēlme izmantot manas zināšanas ilgstošā laika posmā, es izskatīšu visādus piedāvājumus un iespējas.»

Par atkārtotu startēšanu, ja tiks izsludināts jauns konkurss, Streļčenoks ir šaubīgs: «Ziniet, es nezinu. (…) Man nav izskaidrojami pagaidām tie apstākļi, kādēļ bija pieņemts tāds lēmums.»

Saskaņā ar KNAB nolikumu priekšnieka prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos. Tas nozīmē, ka novembra vidū premjeram par KNAB pagaidu vadītāju būs jāieceļ Ilze Jurča. Tas, cik ilgi viņa šai statusā darbosies, būs atkarīgs no tā, cik ātri tiks sarīkots un sekmīgi pabeigts jaunais konkurss.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu