Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskata, ka, vērtējot KNAB priekšnieka pretendentu valodas zināšanas, konkursa komisijai šaubu gadījumā bija jānosūta pretendents zināšanu pārbaudei uz licencētu izglītības institūciju.
KNAB: Konkursa komisijai šaubu gadījumā bija jāpārbauda KNAB priekšnieka pretendenta valodas zināšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
KNAB priekšnieka vietniece korupcijas novēršanas jomā Ilze Jurča, kura vadīja KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumu, kā arī pretendentu atlases vērtēšanas kārtības izstrādi, paziņojumā KNAB mājaslapā paskaidro, ka kārtība izstrādāta atbilstoši starptautisko organizāciju rekomendācijām par KNAB neatkarības stiprināšanu un to, ka KNAB priekšnieka atlases kārtībai jābūt atklātai un caurskatāmai, iespējami novēršot politisko ietekmi un nodrošinot godīgu pretendentu konkurenci.
Minētā atlases kārtība izstrādāta tā, lai konkursa pirmajā kārtā iespējami minimizētu subjektīvu vērtējumu iespējamību, ievērojot to, ka KNAB likumā jau ir skaidri un nepārprotami definēti KNAB priekšnieka amata pretendentam izvirzītie obligātie atbilstības kritēriji. Tādējādi saskaņā ar obligātajām prasībām pirmajā kārtā bija jāveic formāla iesniegto dokumentu un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sniegtās informācijas izvērtēšana, nosakot tajā iekļautās informācijas atbilstību KNAB likumā noteiktajām obligātajām prasībām, nevērtējot pretendentu reputāciju, kvalifikāciju un amatam nepieciešamo pieredzi un zināšanas.
Savukārt pēc pirmās novērtēšanas kārtas saskaņā ar minēto kārtību, ja komisija konstatē, ka pretendents neatbilst kādam no likumā noteiktajām obligātajām prasībām, tā pieņem lēmumu par pretendenta nevirzīšanu dalībai otrajā kārtā.
Saskaņā ar minēto kārtību, lai nodrošinātu pretendenta atbilstības pārbaudi, komisija, ja nepieciešams, ir tiesīga lūgt pretendentu uzrādīt dokumentu oriģinālus un iesniegt papildu dokumentus vai informāciju, tostarp dokumentus, kas saistīti ar pretendenta korupcijas risku un ietekmējamības risku pārbaudi, pildot biroja priekšnieka amata pienākumus, kā arī lūgt veikt valodas zināšanu papildu pārbaudi, norāda KNAB.
«Tātad, ja komisijai jebkurā no novērtēšanas kārtām bija nepieciešama papildu informācija, tai bija tiesības to prasīt no pretendentiem. Vērtējot pretendentu valodas zināšanas, komisijai šaubu gadījumā bija jānosūta pretendents zināšanu pārbaudei uz licencētu izglītības institūciju,» teikts KNAB paziņojumā.
Vaicāta vai KNAB paziņojumā pagātnes formā minētā atziņa par papildu informācijas pieprasīšanu un valodas zināšanu vērtēšanu liecina, ka KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam ir zināmi iemesli viņa kandidatūras noraidīšanai, KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte aģentūrai LETA teica, ka iemesli biroja priekšniekam nav zināmi, taču viņš ir lūdzis Valsts kanceleju ar tiem iepazīstināt.
LETA gan pagājušajā nedēļā, atsaucoties uz Ministru kabineta preses sekretāre Litas Jubertes-Krūmiņas teikto, vēstīja, ka saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par konkursa pirmās kārtas rezultātiem komisija pretendentus rakstiski informē piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, vien norādot, vai attiecīgais pretendents ir piemērots dalībai konkursa nākamajā kārtā. Šie Ministru kabineta noteikumi arī paredz, ka pretendentu sniegtā informācija, kompetento valsts institūciju sniegtā informācija un informācija par pretendentu vērtējumu saskaņā ar Informācijas atklātības likumu ir ierobežotas pieejamības un tā netiek publiskota.
KNAB uzskata, ka minētā kārtība ir pilnībā atbilstoša Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām un KNAB likumam un tās piemērošanai nevajadzēja radīt problēmas, jo šī kārtība ne tikai dod iespēju komisijai pilnīgi un vispusīgi izvērtēt informāciju par pretendentu, iegūstot par pretendentu ziņas no SAB un citām institūcijām, bet arī piešķir plašas pilnvaras šīs ziņas izprasīt no paša pretendenta, tostarp veicot pretendenta korupcijas risku un ietekmējamības risku pārbaudi.
Minētā kārtība noteikta ar mērķi, lai arī pretendentam būtu iespēja sniegt komisijai precizējošu informāciju un izslēgtu iespēju komisijai noraidīt pretendentu formālu neatbilstību dēļ.
Ievērojot minēto, tiek ziņots, ka starptautiskās organizācijas ir informētas par šobrīd ar normatīvajiem aktiem noteikto KNAB priekšnieka atlases kārtību un ir atzinušas to par atbilstošu šo organizāciju rekomendācijām.
Jau ziņots, ka konkursa komisija pagājušā piektdienā izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus, no SAB saņemto informāciju un vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka konkursa otrajai kārtai netiek virzīts neviens pretendents. Tas nozīmē, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu ir beidzies bez rezultāta. Pieteikušies pretendenti gan oficiāli nekad neuzzinās iemeslus, kāpēc viņu kandidatūra netika virzīta otrajā kārtā.
Kopumā konkursā uz KNAB priekšnieka amatu tika saņemti desmit pieteikumi. Aģentūrai LETA bija zināmi četri pretendenti, kuri pieteikušies uz KNAB priekšnieka amatu, - pašreizējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Latvijas Juristu apvienības vadītājs, bijušais Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks Rihards Bunka.
Streļčenoka amata termiņš beigsies 17.novembrī.