Valdība atbalsta Nacionālās akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā

Dace Melbārde

FOTO: Kaspars Meinerts/TVNET

Otrdien, 1. novembrī Ministru kabineta sēdē izskatīts konceptuālais ziņojums par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā. Valdībā nolemts atbalstīt ziņojumā ietverto akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli sadarbībā ar privāto partneri un piesaistot ES fondu finansējumu, vienlaikus tādējādi iegūstot gan koncertzāli, gan starptautiskām prasībām atbilstošu konferenču infrastruktūru, informē Iveta Bērziņa-Bebriša, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste.

Kultūras ministrijai (KM) kā atbildīgajai institūcijai uzdots izstrādāt atbalstītā modeļa finanšu un ekonomiskos aprēķinus un līdz 2017.gada 30. jūnijam iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par akustiskās koncertzāles Rīgā īstenošanu.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzsver: «Valdības lēmums uzsākt darbu pie Nacionālās koncertzāles nodrošina Kultūras ministrijai Latvijas Nacionālajā attīstības plānā uzticētā uzdevuma - attīstīt Rīgas kā reģiona metropoles funkciju veikšanai nepieciešamo infrastruktūru - izpildi. Valdības izvēlētais risinājums veidot koncertzāles un konferenču centru kā vienotu kompleksu palīdzēs sasniegt vairākus mērķus. Pirmkārt, tādējādi tiks nodrošināta kvalitatīva akustiskā koncertzāle, dodot iespēju pilnā mērā izpausties mūsu mūziķu talantiem un sadarbībā ar ārvalstu māksliniekiem veidot Rīgu un Latviju par Ziemeļeiropas mūzikas centru. Vienlaikus šis lēmums ietver ekonomikas izaugsmes dimensiju, jo tas risinās Latvijas tūrisma attīstībai būtisku nepieciešamību pēc starptautiska konferenču centra, kā arī pavērs plašākas iespējas, nostiprinot Rīgu kā Baltijas jūras reģiona kultūras un biznesa metropoli.»

Rīga šobrīd ir viena no nedaudzajām galvaspilsētām Eiropā, kurai nav laikmetīgas koncertzāles ar profesionālajai mūzikai speciāli veidotu izcilas kvalitātes akustiku. Rīgā profesionālās mūzikas koncertiem izmanto dažādas telpas, kas ne vienmēr atbilst akustiskajām un mākslinieciskajām prasībām. Kā norāda «Latvijas Koncertu» valdes loceklis Guntars Ķirsis, «pēc ilgu gadu sasaluma šis jautājums beidzot ir nonācis dienaskārtībā. Par to ir liels gandarījums, jo Rīgā, kā mūzikas lielvalsts galvaspilsētā, klausītāji joprojām tiek diskriminēti, viņiem liedzot baudīt mūziku visā tās krāšņumā. Es ticu, ka pieliekot visas pūles un domu spēku vairāku simtu tūkstošu «Latvijas Koncertu» klausītāju sapnis par Rīgas koncertzāli kļūs par reālu un sasniedzamu mērķi.». Arī koncertu un festivālu producente Elita Mīlgrāve uzskata, ka «Latvijai trūkst koncertzāles, kas būtu kvalitatīva un funkcionāli piemērota tādā ziņā, ka tajā varētu uzstāties visdažādāko žanru mākslinieki».

Konceptuālajā ziņojumā par koncertzāles īstenošanu tiek izskatīti trīs projekta attīstības scenāriji jeb alternatīvas: projekta attīstību nodrošina valsts - «Akustiskā koncertzāle uz AB dambja» (Alternatīva «A»); projekta attīstību nodrošina valsts sadarbībā ar Rīgas domi, pārbūvējot Kongresa namu (Alternatīva «B») un projekta attīstību nodrošina valsts sadarbībā ar privāto partneri publiskās - privātās partnerības ietvaros (Alternatīva «C»).

C alternatīvas īstenošanai būtu pieejami Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa «Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu» līdzekļi līdz 20 milj. eiro. Turklāt alternatīva «C» paredz divus iespējamos īstenošanas variantus. 1.variants - sadarbība ar privāto partneri, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu. 2.variants - sadarbība ar privāto partneri, piesaistot ES Fondu finansējumu un akustiskās koncertzāles izpirkums pēc kapitālo ieguldījumu veikšanas. Šajā alternatīvā tiek iegūta koncertzāle un starptautiskām prasībām atbilstoša konferenču infrastruktūra. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) arī iegūtu darbam nepieciešamās telpas, kas ir ļoti būtisks kritērijs. Lielās ģildes ēka ir skaista, vēsturiska, bet diemžēl pilnīgi nepiemērota liela orķestra darbībai. Andris Poga, LNSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs: «Tas, vai Rīgā vajag jaunu akustisko koncertzāli nav jautājums - tā ir pirmās pakāpes nepieciešamība! LNSO ir vienīgais orķestris valstī, kuram nav adekvātu telpu, pilnvērtīga ikdienas darba nodrošināšanai, tādēļ esam par ikvienu saprātīgu un akustiski augsti kvalitatīvu koncertzāles ieceri, kurā paredzēta LNSO rezidence. Jau šobrīd mūs ļoti priecē jaunās koncertzāles reģionos, sevišķi Rēzeknes «Gors», kas ir vispiemērotākā zāle tieši simfoniskajai mūzikai, kā arī izcils piemērs kā ekonomiski pamatoti un profesionāli pilnvērtīgi īstenot ieceri mūsdienu sarežģītajā finanšu situācijā. Ļoti ceru, ka arī Rīgā pietiks apņēmības pieņemt lēmumu par mūziķiem un visai sabiedrībai absolūti nepieciešamo jauno mūzikas templi!».

KM ieskatā optimālais akustiskās koncertzāles Rīgā īstenošanas risinājums būtu tāds, kas dod iespēju pilnībā nodrošināt gan valsts koncertdarbību, gan LNSO darba procesu. Valsts 12 gadu laikā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un izpirkuma veikšanas iegūtu īpašumā prasībām atbilstošu koncertzāli. Projekta īstenošana publiskās-privātās partnerības ietvaros ir veids kā nodrošināt projekta īstenošanu tuvākajā laikā bez valsts vai pašvaldības budžeta izmantošanas. Valsts pašreizējā makroekonomiskajā situācijā tas ir būtiski.

Vērojot Laikmetīgā mākslas muzeja projekta virzību, kuru pilnībā īsteno privātais partneris, varam piedzīvot pirmo šāda mēroga kultūras mecenātisma piemēru Latvijas vēsturē. Redzams, ka jaunā muzeja ēka kļūs par pārmaiņu rosinātāju Latvijā, apliecinot privātās un publiskās partnerības spēku un spēju būtiski ietekmēt mūsu kultūrvidi. Šī projekta vēriens pierāda, ka ar privātā sektora iesaisti ir iespējams tapt lielām, valstiski nozīmīgām infrastruktūras būvēm.

Koncertzāles darbība apvienojumā ar konferenču centra darbību varētu kļūt par modernu starptautiski nozīmīgu pasākumu norises vietu. Šo iespēju Latvija nedrīkst palaist garām, jo īpaši laikā, kad gatavojamies Latvijas valsts simtgadei un liekam pamatus mūsu valsts nākamajiem 100 gadiem. Latvijas valsts jau savā dibināšanas rītausmā apzinājās kultūras nozīmi un, par spīti grūtībām, dibināja nacionāli nozīmīgas kultūras institūcijas - Latvijas Nacionālo teātri, Latvijas Nacionālo operu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālais arhīvu. Patlaban ir īstais brīdis, kad liekams pamats nacionāli nozīmīgas koncertzāles - praktiskas, mūsdienu laikam un vajadzībām atbilstošas laikmetīgas ēkas celšanai, kas apliecinātu Latvijas šodienas kultūras vērtības un veidotu telpu ilgtspējīgai izaugsmei nākotnē.

Uz augšu