Lielbritānijas Asinsdonoru centrs etniskā sadalījuma nepieciešamību pamato ar melnādaino afrikāņu un Āzijas izcelsmes cilvēku pašu veselības drošību. Vairāk nekā citām grupām viņiem esot raksturīga sirpjveida šūnu slimība un talasēmija, kur asins pārliešanā esot svarīgas asinis tieši no pašu etniskās izcelsmes cilvēkiem.

Latvijā Valsts asinsdonoru centrs (VADC) neveido atsevišķus krājumus, balstoties uz etnisko piederību. Taču Latvijā strauji palielinās tumšādaino un aziātu kopiena - gan kā starptautiskie studenti, gan bēgļi, biznesmeņi un tūristi.

«Nu, lūk, ja šādam melnādainajam ielies baltā cilvēka asinis, viņš saņems svešu antigēnu un viņam var veidoties antivielas pret šo antigēnu, un tad būs problemātiski turpmāk saderināt asinis, piemeklēt saderīgas asinis. Un varētu būt arī letāls iznākums,» atzīst VADC Hematoloģiskās izmeklēšanas nodaļas ārste Gunta Šmite.

Centrā apstiprina - līdz šim asins pārliešana nav bijusi nepieciešama etniskajām grupām ar nosacījumu saņemt tikai savas izcelsmes asinis. Šmite pauda cerību, ka tas nebūs tik tuvā nākotnē, taču, ja citu rasu cilvēku būs daudz, tā varētu būt problēma. Līdz šim bijuši atsevišķi bēgļi, piemēram, bērniņš no Bērnu slimnīcas, bet pašreiz tā neesot problēma.

Asinsdonoru centra eksperti vēl kā iespējamu riska grupu Latvijā nosauc studentus no Indijas.

«Indiešiem mēdz būt tā sauktais Bombejas fenotips - tā ir tāda ļoti reta asinsgrupa. Ja mums kāds indietis būtu un viņam būtu šis Bombejas fenotips, mums principā būtu neiespējami atrast saderīgu eritrocītu masu,» atzīst Šmite. Pēc viņas teiktā, šādu donoru atrast būtu pilnīgi neiespējami.

Augstskolu vidū Rīgas Stradiņa universitāte ir ar vislielāko etnisko dažādību. Tiesa gan, ārvalstu studentiem iestājoties, tur neprasa asinsgrupu. Universitātes pārstāvji pauž izbrīnu, ka vajadzības gadījumā ārkārtas situācijā valsts nespētu nodrošināt unikālus asinsgrupu paveidus.

«Attiecībā uz asinsgrupu - to mēs viņam neprasām galīgi. Mēs nešķirojam studentus ne pēc ādas krāsas, ne pēc nacionalitātes,» skaidroja universitātes pārstāvis Edijs Šauers. Viņš piebilda, ka cilvēks pats uzņemas atbildību un medicīna ir tā, kas var viņiem palīdzēt.

Taču izrādās - nevarētu vis. Protams, pastāv iespēja pirkt asinis no starptautiskās asiņu bankas, bet tad rodas jautājums, cik ilgā laikā tās varēs piegādāt.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas «Gaiļezers» Asins sagatavošanas nodaļā vērtē, ka Lielbritānijas lēmums aktīvāk aicināt nodot asinis tieši etniskajām grupām esot vērtējams kā progresīvs.

«Tas ir pareizi, ka tiek domāts par drošām un atbilstošām asins komponentu pārliešanām. Es domāju, ka tas ir uz progresu, ir tomēr labāk saņemt savas rases asinis, kaut vai grupas neatšķiras, tomēr šie citi antigēni atšķiras. Tas tomēr ir tā kā progresīvs solis,» vērtēja nodaļas vadītāja Sandra Jaundžeikare.

Taču tuvākajā laikā Latvijā tas netiek plānots. Veselības ministrija (VM) norāda, ka Latvijas sabiedrības etniskā kompozīcija ir pārāk vienveidīga.

«Līdz šim nekad nav iniciēts jautājums, ka būtu nepieciešams mūsu situācijā veidot atsevišķu asins banku kādām citām etniskām grupām, ka tā būtu problēma. Balstoties uz speciālistu redzējumu, nākotnē, iespējams, šis jautājums varētu aktualizēties diskusijai, bet, kā norāda speciālisti, līdz šim nav bijusi problēma attiecībā uz asins komponenšu nodrošinājumu,» komentēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Kā vēl viens apgrūtinājums šādām specifiskām situācijām tiek nosaukts asiņu īsais glabāšanas laiks un tas, ka etniskās grupas mūsu valstī ir nepietiekošā skaitā, lai uzturētu krājumus ar atbilstošu regularitāti.