Jau vairākus gadus Latvijas bruņoto spēku pārstāvji dodas uz tālo Āfrikas valsti Mali, kur sniedz savus padomus vietējiem karotājiem, lai tādējādi palīdzētu atjaunot un nostiprināt mieru. Karavīriem ir jāspēj būt gan diplomātiem, sastrādājoties ar svešākas kultūras un mentalitātes pārstāvjiem, gan jāizvairās no saslimšanas ar malāriju, gan arī jāvar izturēt lielu karstumu, kas šajā reģionā valda vairākus mēnešus pēc kārtas.
Jābūt gataviem uz visu: Latvijas karavīri apmāca Mali armiju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms vairāk nekā trīs gadiem pasaules uzmanība bija pievērsta notiekošajam Rietumāfrikas valstī Mali, kur notika tuaregu sacelšanās pret valdību. Īsā laikā nemierniekiem izdevās iegūt kontroli valsts ziemeļu daļā un pasludināt savas pārvaldītās teritorijas par neatkarīgu valsti. Pēc tam tuaregu nemiernieku kustība sašķēlās un valsts ziemeļos nostiprinājās islāmistu radikāļi.
Tam sekoja Francijas vadīta sabiedroto militārā akcija, kas palīdzēja centrālajai valdībai atgūt zaudētās teritorijas. Par spīti tam arī šodien situācija Mali ziemeļos ir nemierīga - notiek regulāri uzbrukumi ANO spēkiem un sadursmes ar valdības karavīriem
Lai palīdzētu Mali karaspēkam, tika izveidota Eiropas Savienības (ES) apmācības misija Mali (EUTM Mali), kurā kopš 2013. gada piedalās arī Latvijas karavīri. Misijas štābs ir izvietots valsts galvaspilsētā Bomako, bet karavīri uzturas 60 kilometru attālajā apmācību bāzē Koulikoro un militārās operācijās neiesaistās. Šā gada oktobrī trīs karavīri no Latvijas devās uz Mali, lai nomainītu septiņus vīrus, kuri valstī uzturējās kopš februāra.
Izkāp no lidmašīnas un uzģērb bruņu vesti
Iepriekšējā Latvijas kontingenta Mali komandieris kapteinis Jānis Viškurs dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) sāka 2008.gadā, kad iestājās Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Pirms tam studējis Latvijas Sporta akadēmijā, bet tad sapratis, ka vēlas nākotni saistīt nevis ar skolotāja dzīvi, bet ar kaut ko interesantāku. Pēc akadēmijas pabeigšanas Viškurs dienestu armijā turpināja NBS Štāba bataljonā kā godasardzes rotas vada komandieris, kam sekoja plānošanas virsnieka amats. Vēlāk bijis piedāvājums braukt uz Mali.
Pirms došanās uz Mali karavīriem Somijā notika nedēļu ilga pirmsmisijas apmācība – no 21. līdz 27. februārim. Somijā tajā laikā bijusi barga ziema, un tādēļ kontrasts, ierodoties Mali, bijis īpaši spēcīgs.
Karstums Mali ir nežēlīgs. Liels ir arī gaisa mitrums – 70 – 80%. Kad ieradāmies, bija pārsteigums - +40 grādi un turpina kāpt augšā. Saulē var aiziet līdz piecdesmit. Līdz jūlija beigām temperatūra samazinājās – bija +35 – +30 grādi. Jūlija beigās sākās lietus sezona un termometra stabiņš noslīdēja līdz +25 grādiem. Tad mums nācās izvilkt džemperus. Ja lietus tur līst, tad visas upes pārplūst, ceļi tiek izskaloti un jāsāk domāt, kā pielāgoties lietus sezonai. Braucot projām, oktobrī, temperatūra atkal sāka kāpt augšā.
Viškurs stāsta, ka vietā, kur izvietoti Latvijas karavīri, ir mierīgi, tomēr varot sajust, ka valstī joprojām nevalda miers.
Ir jocīgi: izkāp ārā [no lidmašīnas] un tie, kas tevi sagaida, saka – nu vajag uzģērbt bruņu vesti, gadījumā, ja kas. Uzģērb un tad brauc un skaties, lai kaut kas kaut kur neizskrien un neizšauj.
Noder pieredze ar Krievijas ražojuma ieročiem
Mali septiņi Latvijas karavīri apmācīja vietējos, lai viņi varētu savas zināšanas nodot tālāk. Kontingents Mali karotājiem mācījis uguns atbalstu, rīkošanos ar tādiem smagajiem ieročiem kā granātšāvēji un ložmetēji, kājnieku taktiku. Iztaujāts, vai pastāvējušas kādas atšķirības pasaules uztverē vai mentalitātē, Viškurs atzīst, ka nācies izmantot dažādas pieejas, lai vietējos ieinteresētu.
Vienu dienu viņš smaida, gudri saprot. Nākamajā dienā viņam pajautā tieši to pašu, viņš uz tevi skatās un klausās, it kā tas varētu būt pirmo reizi, ka tu viņam to stāsti. Daži gan ir tādi, kuriem tiešām interesē. Es ceru, ka nodos arī saviem karavīriem. Tiklīdz viņus ieinteresē – viņam ir interesanti, viņš pats vēlas kaut ko uzzināt. Man ļoti paveicās, ka kontingentā bija instruktori, kuriem bija starptautiskā pieredze Afganistānā. Viņiem bija liela pieredze, kā strādāt ar karavīriem, motivēt viņus.
Viškurs velta arī kritiskākus vārdus Mali karavīriem – norādot, ka nereti tiem paticis paslinkot un pagulēt. Regulāri gadījies, ka karotāji neierodas noteiktā laikā vajadzīgajā vietā. Savukārt dienas vidū – karstākajā laikā – kad bijusi siesta, dzīve apstājusies pilnībā. Ja pretim bāzes vārtiem kāds vietējais atstājis traktoru, tad tas tur arī palicis līdz brīdim, kad siesta beigusies. Tāpat Viškurs Mali armijas hierarhijā novērojis to, ka augstāko virsnieku amati tikuši cilvēkiem ar «zilām asinīm», t.i., vietējo cilšu līderiem vai arī finansiāli labi situētiem ļaudīm.
Mali armijā galvenokārt tiek izmantots PSRS ražojums – triecienšautenes AK-47, smagie ložmetēji KPVT un DŠK, kā arī granātmetēji RPG-7. Ar tiem Viškura vadītā kontingenta karavīriem nācies strādāt, un liels pluss bija Latvijas armijas pieredze ar Krievijas bruņojumu, īpaši smagajiem ieročiem. Apmācība balstījusies uz franču doktrīnas, tomēr latvieši izmantojuši arī dažādus savas taktikas elementus.
Vietējo karavīru apmācības nodrošina 26 nāciju karavīri. Vienā kursā tika apmācīta Mali armijas rota – 120 cilvēki. Savukārt tieši latvieši strādājuši ar 30 cilvēku vadu. Noslēdzoties apmācībām, Mali karavīri devušies uz valsts ziemeļiem, bet par tiem uzdevumiem, kas viņiem tur bija jāpilda, latviešiem neviens nestāstīja.
Misijas laikā izveidojušās draudzīgas attiecības ar tulkiem, kuri nodrošinājuši savstarpējo komunikāciju ar vietējiem karavīriem. Daudzi tulki ar ārvalstu karavīriem strādājuši jau trīs četrus gadus un zina, ko no katras nācijas var sagaidīt. Ar tulkiem varējis pajokot vai apmainīties ar dāvanām. Tāpat draudzīgas attiecības veidojušās ar apmācamajiem karavīriem. Pats latviešu kontingents bijis ļoti draudzīgs un cits citu atbalstījuši grūtos brīžos.
Vienmēr bruņoti un gatavi uz visu
Braucot uz apmācību uzdevumiem, Latvijas karavīri vienmēr mašīnās ņēma līdzi ieročus – triecienšautenes «G36» un pistoles «Glock 17».
No ziemeļiem nāk iekšā «sliktie puiši» - Al Qaeda, Ansar Dine. Jebkurā brīdī viņi var aizbraukt uz Kulikoro un kaut ko uztaisīt... bija ziņojumi, ka nāk, ka, iespējams, tuvākajā laikā būs kaut kāds uzbrukums. Reiz mēs braucām izlūkbraucienā uz šautuvi Kati, kur bija plānots treniņš. Pa ceļam iebraucām štābā Bomako, kur paēdām pusdienas. Nākamajā dienā štābs piedzīvoja bruņotu uzbrukumu. To var saukt par dzimušu laimes krekliņā. Uzbrukumā no sabiedrotajiem gan neviens negāja bojā.
Misijas laikā mēs bijām arī 200 kilometrus uz ziemeļiem – Segū pilsētā. Trīs latviešu karavīri nodrošināja vietējās armijas instruktoru apmācību – gan nodaļas komandieru, gan vada un rotas komandieru līmenī. Tur nepārtraukti nāca ziņojumi par uzbrukumiem ANO konvojiem – slēpņi, «izpūstas» bāzes. Viens izlūkziņojums ienāca, ka arī mūsu bāzi grasās «izpūst». Ir redzēti bruņoti cilvēki kaut kādu 50 kilometru attālumā ar močiem, ar pikapiem. Bet tā arī neatbrauca pie mums.
Situācija latviešu kontingenta dislokācijas vietā gan ir daudz mierīgāka nekā valsts ziemeļos, kur regulāri notiek uzbrukumi ANO konvojiem. Kapteinis Viškurs saka, ka situācija ir stabila, bet vienmēr ir jābūt gataviem uz visu.
Atbraucot uz Mali, bija vienkāršs parasts žogs bāzei apkārt. Bija arī drošības spēki, kas apsargāja bāzes perimetru. Braucot ārā uz nodarbībām, arī tiek nodrošināts gan perimetrs, gan arī sabiedroto klātbūtne. Tagad situācija ir krasi mainījusies – jo apkārt bāzei ir izveidoti bastioni no smilšu maisiem. Principā iekļūšana bāzē vairs nav tik viegli iespējama, kā bija tad, kad mēs atbraucām.
Visvairāk pietrūcis pavasara un rudens
Viškurs stāsta, ka Mali ir kontrastu valsts – galvaspilsētā, raugoties uz automašīnām, šķiet, ka tur dzīvo bagātāki cilvēki nekā Latvijā. Tajā pašā laikā ārpus galvaspilsētas ir liela nabadzība. No karavīriem nepārtraukti tiek prasīts ūdens, kura Mali trūkst. Lai arī valstij cauri tek Nigēras upe, taču tajā ūdens kvalitāte ir slikta, jo ir piedrazots.
Karavīriem ir sociālās patruļas. Beļģi gāja ārpus, mēs paši kā «treineri» negājām. Sociālās patruļas iet, runājas ar vietējiem, dod viņiem ūdeni, bērniem saldumus, tādējādi iegūstot informāciju par to, kāda situācija vispār ir tuvākajā apkārtnē.
Vaicāts, kas misijas laikā bijis visgrūtākais, kapteinis Viškurs norāda, ka ļoti pietrūcis pavasara un rudens, jo Mali visu cauru gadu ir vasara, kas pēc septiņiem mēnešiem galīgi apnikusi. Tāpat nepieciešams atrast nodarbības brīviem brīžiem, lai tos piepildītu. Pretējā gadījumā šķiet, ka laiks velkas, kas esot lielākais karavīru ienaidnieks misijās. Tāpēc karavīri centušies brīvos brīžus veltīt sportošanai vai kāpšanai kalnos.
Brīvos brīžus izmantojām, lai dotos apskatīt Bomako, braucām izlūkbraucienos, lai izpētītu ceļus, kā labāk labāk piebraukt, aizbraukt, nobraukt. Jo ceļu tīkls blakām mūsu pilsētai ir diezgan plašs. Gadījumā, ja kaut kas notiek, ir jābūt kaut kādām atkāpšanās iespējām. Braucām arī augļus pirkt. Mums palaimējās trāpīties uz mango sezonu. Mango sezona viņiem ir kaut kas īpašs – nevar salīdzināt Latvijā nopērkamos mango ar to, ko var dabūt no vietējiem.
Pirms braukšanas uz misiju nācies daudz laika veltīt, lai ģimenei izskaidrotu to, ka nav paredzēts iesaistīties nekādā karadarbībā, bet gan tikai veikt apmācību uzdevumus.
Man individuāli nācās strādāt ar ģimeni pusgada garumā. Sievu sagatavot – katru dienu stāstīt, ka tur viss ir mierīgi, ka mēs braucam tikai apmācīt, ka nekādās karadarbībās mēs neiesaistāmies. Pārējiem – daži ir bijuši vairākās starptautiskās operācijās, viņiem ir vienkāršāk. Mēs bijām trīs, kas bija pirmo reizi. Principā – ikdienā pa vakariem - ar ģimeni sanāk sazināties caur Skype. Interneta ātrums gan tur ir vismaz desmit reizes lēnāks nekā Latvijā.
Jāņu laikā es biju Latvijā. Man bija atvaļinājums. Čaļiem gan sanāca Mali – tad bija noorganizēts liels galds, saaicināta visa mūsu apmācību rota. Pasēdēja, uzcepa gaļu. Alu nedzēra un nācās iztikt ar ūdeni.
Kapteinis stāsta, ka Āfrikā ir karsts, valda antisanitāri apstākļi un ir daudz dažādu slimību. Lai nesaslimtu ar malāriju, ir jādzer doksiciklīns, bet, septiņus mēnešus lietojot antibiotikas, tiek bendēts organisms. Kādam sabiedroto karavīram gadījies arī saslimt ar bīstamo slimību, taču tas, iespējams, noticis neuzmanības dēļ.
Pirmais priekšstats par Āfriku man bija, ka tur dzīvo daudz, daudz dzīvnieku. Tomēr zooloģiskajā dārzā var vairāk redzēt Āfrikas zvērus. Lielākais, ko esmu redzējis, – klaiņojošus suņus un pusmetrīgu melno mambu, kuru vietējie bērni bija ar kaķeni nošāvuši. Čaļi, kāpjot kalnos, gan bija redzējuši metrīgu čūsku.
Braucot cauri konvojā uz apmācību bāzi – malās ir daudz netīrības, plašumi, netīrība, miskaste. Daudz sastrēgumi – vislielākie sastrēgumi, kādus esmu redzējis. Vietējie lielākoties pārvietojas ar mopēdiem, un tie ir visur. Tādēļ jāskatās 360 grādu apkārt, lai tu kādu nenotriec, lai kāds tev neuzskrien virsū.
Vaicāts, vai vēl vēlētos doties uz starptautiskajām operācijām, Viškurs, kurš pēc atgriešanās no Mali iecelts goda sardzes rotas komandiera amatā, norāda, ka labprāt, taču Āfrikā gan negribētu atgriezties.
Latvijas dalība starptautiskajās operācijās
Šobrīd Latvija dažādos apmēros piedalās arī pretterorisma operācijā «Inherent Resolve» Irākā, NATO apmācības operācijā «Resolute Support» Afganistānā, ES pretpirātisma operācijā «Atalanta» un ES Jūras spēku Vidusjūras reģionā «Eunavfor Med» militārajā operācijā «Sophia», kas vērsta pret cilvēku kontrabandas un tirdzniecības tīklu.
Atbildot uz lūgumu, ko izteica Francija pēc Parīzes teroraktiem, Latvija arī nolēma iesaistīties ANO vadītajā stabilizācijas operācijā Mali «MINUSMA». Pirmais Latvijas karavīrs, kurš ANO operācijā veic analītiķa pienākumus, uz Mali devās šā gada sākumā. Tā ir Latvijas pirmā ANO miera uzturēšanas operācija. Tiek apsvērta Latvijas dalības palielināšana šajā operācijā.