Eiropa dusmīga uz Spāniju par «draudzēšanos» ar Krieviju; Krievija atsakās no flotes piestāšanas Spānijā

FOTO: TASS/LETA

Spānija tiek nosodīta par to, ka plāno atļaut Krievijas karakuģiem pietauvoties savā ostā un uzpildīt degvielu. Krievijas flotes kuģi patlaban ir ceļā uz Sīriju, lai, kā tiek uzskatīts, turpinātu bombardēt Alepo, raksta «The Guardian». Jāatgādina, ka dažas valstis Krieviju saistībā ar nemiernieku kontrolētās Alepo bombardēšanu apsūdzējušas noziegumos pret cilvēci. Pēc Eiropas valstu noraidošās reakcijas Spānija solījusi lēmumu vēl pārskatīt. Tikmēr Krievija trešdien pēcpusdienā paziņoja, ka atsauc savu lūgumu izmantot Spānijas ostu.

Tika gaidīts, ka Krievijas karakuģi, kuru priekšgalā ir aviācijas bāzes kuģis «Admiral Kuznetsov», trešdien pēc Gibraltāra šauruma šķērsošanas pietauvosies Spānijas ostā Seutā, lai uzpildītu degvielu un krājumus.

Spānijas mediji ziņo, ka divi Spānijas militārie kuģi, fregate «Almirante Juan de Borbón» un loģistikas kuģis «Cantabra», pavadīja Krievijas karakuģus cauri starptautiskajiem ūdeņiem.

Vēlu otrdienas vakarā «El Pais» ziņoja, ka Spānijas Ārlietu ministrija izskatot atļauju Krievijas flotilei pietauvoties Seutā. Vietne «ABC» citēja Spānijas Ārlietu ministrijas paziņojumu: «Krievijas lūgumu pietauvoties Seutā šobrīd izskata, pamatojoties uz mūsu partneru un Krievijas varas iestāžu sniegto informāciju.»

Vēl gaidot paskaidrojumus no Krievijas

Aizsardzības ministru tikšanās laikā Parīzē Spānijas pārstāvis Pedro Moreness izteica, ka Spānija plāno pieprasīt sīkākus paskaidrojumus no Krievijas valdības par viņu «kuģošanas iemesliem un mērķiem». Lēmumu par kuģu uzņemšanu NATO dalībvalsts Spānija pieņemšot atkarībā no tā, kāda būs Krievijas atbilde par flotes pārvietošanās mērķiem.

Seutas anklāvs atrodas Āfrikas ziemeļos Spānijas kontinentālās daļas tuvumā. Anklāvs robežojas ar Maroku, kura uzskata šo vietu par savas valsts daļu.

Lai gan Seuta ir Eiropas Savienības daļa, tās NATO statuss nav skaidrs, un kopš 2011. gada šajā ostā ir pietauvojušies vismaz 60 Krievijas kara kuģi.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien brīdināja, ka

Krievijas kara kuģi, kas dodas uz Sīriju, varētu tikt izmantoti, lai uzbruktu civiliedzīvotājiem.

«Mūs tas satrauc, un jau esam skaidri izteikušies par šīs grupas iespējamajiem plāniem palielināt gaisa uzlidojumu skaitu pret Alepo dzīvojošajiem civiliedzīvotājiem,» stāsta Stoltenbergs. Viņš arī piebilst: «Katrai valstij pašai jāizlemj, vai ļaut šiem kuģiem pietauvoties un uzpildīt degvielu un krājumus jebkurā ostā, kas ir viņu ceļā uz Vidusjūras austrumu piekrasti.»

NATO uzrauga astoņu Krievijas karakuģu lielo grupu viņu ceļā no Krievijas ziemeļiem uz Vidusjūras austrumiem. NATO amatpersonas uzskata, ka Krievijas kuģi uz Vidusjūru dodas, lai novembra sākumā uzbruktu Sīrijas ziemeļrietumiem. «Šo karaspēku Krievija varētu izmantot, lai palielinātu savas iespējas piedalīties kaujas operācijās Sīrijā, kā arī veiktu vēl vairāk gaisa uzbrukumu Alepo,» saka Stoltenbergs.

Spānijas lēmumu dēvē par skandalozu

Gajs Verhofstads, bijušais Beļģijas premjerministrs un ES pārstāvis «Brexit» sarunās ar Lielbritāniju, nosauca Spānijas lēmumu atļaut Krievijas kara kuģiem viņu ostā uzpildīt degvielu par skandalozu.

Šīs grupas sastāvā ir Krievijā vienīgais aviācijas bāzes kuģis «Admiral Kuznetsov», kā arī kodolkreiseris, divi pretzemūdeņu karakuģi un četri pavadošie kuģi, ko, visticamāk, pavada zemūdenes, skaidro NATO amatpersonas.

Krievijas jūras spēkiem, kas kopš Padomju Savienības sabrukuma tiek izmantoti reti, uz klāja ir vairāki desmiti bumbvedēju un helikopteru. Diplomāti uzskata, ka šie kuģi pievienosies jau Sīrijas krastā esošajiem apmēram 10 Krievijas kuģiem.

Vašingtonas sūtnis NATO izteicās, ka Krievijai ir tiesības savu floti vest cauri starptautiskajiem ūdeņiem.

Militārie analītiķi tikmēr norāda, ka jūras spēku iesaistīšana operācijā Sīrijā ir Krievijas varas izrādīšana,

jo reti kura valsts var atļauties sūtīt aviācijas bāzes kuģi tik tālu no mājām.

«Problēma varētu rasties tad, ja šā kuģa izmantošanas rezultātā palielināsies neselektīvā civiliedzīvotāju bombardēšana Sīrijas ziemeļrietumos, it īpaši Alepo pilsētā un tās apkārtnē,» žurnālistiem teica ASV vēstnieks Duglass Lute.

Džeralds Hovarts, bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs, intervijā «Daily Telegraph» izteicās, ka tas būtu «nepareizi», ja kāda no NATO dalībvalstīm ļautu šiem kuģiem uzpildīt degvielu. Savukārt bijušais Karaliskās flotes priekšnieks lords Vests intervijā laikrakstam izteicās: «Pret Krieviju ir ieviestas sankcijas, un NATO to bieži nedara.»

Krievijas karakuģi Spānijas ostās uzpildās jau gadiem

Spānijas ārlietu ministrija «Telegraph» skaidroja, ka Krievijas lūgumus izskata katru atsevišķi un pieņem lēmumu atkarībā no situācijas. «Krievijas kara kuģi jau gadiem ir uzpildījušies Spānijas ostās,» teikts tās paziņojumā.

Lielbritānijas valdības mediju pārstāvis toties uzsver: «Lēmums ļaut šiem kuģiem pieeju Spānijas ostām ir jāpieņem Spānijas valdībai.

Mūsu valdība jau iepriekš ir Spānijai izteikusi bažas par viņu viesmīlību pret Krievijas floti,

laikā, kad mēs esam noraizējušies par Krievijas militāro darbību. Mēs esam skaidri izteikuši savus uzskatus, ka Krievijas un Lielbritānijas attiecības nebūs tādas pašas kā vienmēr.»

Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nosodīja Vladimira Putina agresiju Sīrijā. Viņa apsūdzēja Maskavu par to saistību ar «pretīgu nežēlību», atbalstot Bašara al Asada režīmu.

Avoti NATO arī izteikušies, Krievijas aviācijas bāzes kuģa nosūtīšana uz Sīriju «neliek domāt», ka Maskava redz politisku risinājumu krīzei Sīrijā.
Uz augšu