Apgādā «Jumava» iznāk monumentālais Deglava darbs «Rīga»

FOTO: publicitātes

Apgādā «Jumava» klajā nāk Augusta Deglava (1862. gada 9. augusts – 1922. gada 3. aprīlis) monumentālā romāna «Rīga» pirmā daļa, informē izdevēji.

Augusts Deglavs bija latviešu rakstnieks, preses darbinieks, grāmatizdevējs un tirgotājs. «Jaunās strāvas» progresīvās latviešu inteliģences kustības dalībnieks. Daudzu stāstu un romānu autors, viens no romāna žanra aizsācējiem latviešu literatūrā. Kā liecina A. Deglava biogrāfijas dati, no 1891. gada nodevās literārajam darbam, uzrakstījis romāna «Rīga» pirmo daļu «Patrioti», 1920. gadā pabeidzis romāna «Rīga» otro daļu «Labākās famīlijas» (1920).

«Evita Sniedze Augusta Deglava triloģiju «Rīga» ir nosaukusi par poēmu. Es to vēl sauktu arī par hroniku, par latviešu nacionālās emancipācijas anatomiju, eposu latviskās Rīgas tapšanai 19. gadsimta otrajā pusē. Iespējams, ka nekur citur nav tik plašs ieskats Rīgas Latviešu biedrības, teātra, grāmatniecības, žurnālistikas un studentu korporāciju dzīvē. Romānu nevar pieskaitīt spožākajām literārajām virsotnēm, taču to kompensē aculiecinieka-laikabiedra nepastarpinātā laikmeta kolorīta, uzvedības, ieradumu, valodas, smaržu, garšu, stila, ģērbšanās, konkrētās pilsētvides un daudzu citu faktoru, ko kopumā sauc par atmosfēru, izcila pazīšana,» atzīst Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

FOTO: publicitātes

Ojārs Spārītis Augusta Deglava romānu «Rīga» salīdzinājis ar aizsvīdušu spoguli, «kurš pamazām atbrīvojas no miglas plīvura, atklājot jaunu laikmeta panorāmu. Vispirms tā virsmā ir redzama vāciskā Rīga, kādu to bija veidojuši dažādās valodās runājošie Vakareiropas kultūras nesēji. Bet katra jauna lappuse mazina pretrunas starp to, ko spogulis rādīja sākumā un ko tajā varēja saskatīt vēlāk. Līdzīgi 19. gadsimta beigu redzamākajiem latviskās atmodas darbiniekiem grāmatas varoņi iznirst no tautas dzīlēm kā no spoguļa dziļumiem un iegūst skaidras rakstura un rīcības aprises, līdz pilnā mērā izcīna sev vietu augošās Rīgas saimnieciskajā, garīgajā un kultūras dzīvē.»

www.jumava.lv

Uz augšu