Labvēlīgais tips rada mūziku iereibušiem cilvēkiem
Pēc savas būtības, grupa «Labvēlīgais tips» vienmēr ir radījuši tādu mūziku, kas patīk iereibušiem cilvēkiem. Jautru, bezbēdīgu un asprātīgu. Pie tādas mūzikas kājas pašas lokās un gribas dziedāt līdzi. Pat tad, ja tu neesi iereibis. Bet, ja tomēr esi, tad albums «Mūzika iereibušiem cilvēkiem» ir kā radīts tieši tev. Dziesmas «Trakais», «Rīgas sporta pils» un, jo īpaši «Par riekstiem», ir labāk saprotamas «kunga prātā» esot. Kā skaidroja paši grupas dalībnieki, tad: «Mūzika iereibušiem cilvēkiem ir īpašs mūzikas žanrs, kas savās izpausmēs sakausē visus iespējamos mūzikas stilus, novirzienus un atzarus. Savā pielietojuma spektrā aptverot visas iespējamās atskaņošanas vietas un teritorijas – radio un TV, bārus un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, nakts lokālus un dzīvokļu virtuves, vārtrūmes un vilciena tamburus. Kā stila spožākās pērles latviešu mūzikā varētu minēt – «Tur es dzēru, tur man tika», «Projām jāiet», «Trīs vīri kādreiz bija», «Ai, jel manu vieglu prātu», «Lidmašīnas», «Krodziņš» u.t.t. Šim mūzikas žanram nav svarīga izpildījuma kvalitāte vai skaņu frekvenču tīrība. Galvenais ir iedvesmas un jaunrades moments, kas dod iespēju klausītājiem pašiem uzlabot skaņdarbu skanējumu, kā arī veidot jaunu teksta virknējumu. Procesā var piedalīties jebkurš indivīds, kas vēl saprot par ko iet runa.»...
Stūrakmenis kompozīcijās ir piedziedājums. Tas nedrīkst būt pārsātināts ar nošu pārbagātību un vārdu skaitu. Nav arī mazsvarīgs ritmiskais zīmējums, kuram jādod iespēja to izpildīt vienalga uz kādiem sitamiem instrumentiem – ar kāju pa grīdu, ar dakšu pa glāzi vai dūri pa galdu. Tas viss kopā veido skaņu burvību un neaizmirstamus mirkļus klausītājam.
Zigfrīds krāsojas Violets
Albums, ar kuru kompānija joprojām pamatoti lepojas, ir 2002. gadā izdotais Zigfrīda Muktupāvela un Jāņa Lūsēna kopdarbs «Violets». Visu dziesmu dzejas autore ir traģiskā un romantiskā latviešu dzejniece Austra Skujiņa, kuras dzeju Zigfrīds albumā interpretē ar sev piemītošu nopietnību un liriskumu. Par albuma «vilcēju» kļūst dziesma «Ver durvis klusāk ciet», kuru pēc diviem gadiem, sastādot savu izlasi «Latviešu šūpuļdziesmas», viņaprāt, nozīmīgāko latviešu dziesmu sarakstā iekļauj Klāss Vāvere. 2002. gadā iznāk viņa sastādītais dziesmu krājums «Jazz Lullabies».
Atgriežoties pie albuma «Violets» jāatgādina, ka Siguldas koncertzālē «Baltais flīģelis» notiek albuma prezentācijas koncerts, kurš tiek nofilmēts, taču tā arī vēl ne reizes nav ticis parādīts TV. Tā ir vēl viena no pērlēm, kas glabājas kompānijas neizmērojami bagātajos arhīvu plauktos un gaida savu īsto brīdi. Pats albums tiek nominēts starp 5 labākajiem «Latvijas Mūzikas Ierakstu gada balvā» kategorijā «Labākais popmūzikas albums», bet Zigfrīdu pārspēj Ainars Mielavs.
Tumsa spēlējas ar debesīm
2002. gadā nāk klajā kārtējais grupas «Tumsa» albums «Spēlējot debesis». Par albuma pazīstamākajām dziesmām kļūst «Paspēlēsim paslēpes», «Es esmu mazliet don Kihots», kas pamanās kļūt arī par «Latvijas dziesmu spices» dziesmu Nr. 1 un pirmo reizi grupas pastāvēšanas vēsturē sasniedz arī tik ilgi kāroto «Radio SWH Top 40» pirmo pozīciju. Lielu atzinību gūst arī Freimaņa veltījums savai māsai Ilzei «Tā tas mās’», kas atšķirībā no visām pārējām dziesmām tiek ierakstīta «Radio SWH ierakstu studijā», sadarbībā ar leģendāro skaņu producentu Andri Grīnbergu («Remix», «Līvi», Zigmars Liepiņš).