Grezna mīlas izrāde RKT ar Vasiļjeva tērpiem: «Mīlēt»

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

22. oktobrī RKT repertuārā parādīsies vēl viena jauna izrāde Allas Sigalovas iestudējumā – «Mīlēt» pēc Viktorijas Tokarevas lugas «Lai tā ir». Nikolaja Simonova scenogrāfija, Aleksandra Vasiļjeva kostīmi.

«Izrāde, ko veidojusi krāšņa radošā komanda, kļūs par šīs sezonas mākslas programmas Tete-a-Tete noslēguma notikumu. Ikviena topošā iestudējuma veidotāja vārds ir ļoti nozīmīgs saistībā ar viņa profesionālo jomu, ikviens viņu darbs saistās ar intrigu, un skatītāji to gaida ar lielu nepacietību. Mēs ceram, ka šī pirmizrāde kļūs par teātra sezonas neaizmirstamu notikumu,» stāsta mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.

Viktorija Tokareva raksta par mīlestību kā neviens – īpašā, tikai sev raksturīgā rokrakstā: svaigi, viegli, bez banalitātes – un tā, ka sāc elpot vienā ritmā ar varoņiem. Šī luga, pēc kuras iestudēta izrāde «Mīlēt», ir vēl viens apstiprinājums: tikai Tokarevai raksturīgais trāpīgums, ironiskums un gaišās skumjas, kas raisa mīlestības stāstu...

Un tas nav tikai viens stāsts, jo katrs lugas varonis dzīvo ar mīlestību – nes to sevī, deg tajā, cer uz to… Ir abpusēja mīlestība, kas paceļ spārnos; ir neatbildēta mīlestība, kas sniedz vien dzīves pieredzi. Tomēr – laimīga vai nelaimīga, mīlestība ir dzīves lielākā jēga, vienīgais patiesais atskaites punkts un virzošais spēks, kas pārveido cilvēku un pasauli.

Lomās: Ieva Segliņa (Dailes teātris), Natālija Živeca, Jevgeņijs Čerkess, Jeļena Sigova, Maksims Busels, Tatjana Lukašenkova, Aleksejs Korgins, Anatolijs Fečins, Jana Ļisova, Olga Ņikuļina, Jūlija Berngardte, Anastasija Rekuta-Džordževiča, Vadims Grosmans, Artūrs Trukšs, Pāvels Griškovs, Sergejs Gorohovs, Tatjana Začeste,Ivans Kločko.

Alla Sigalova – Krievijas Federācijas (KF) Nopelniem bagātā mākslas darbiniece. Daudzkārtēja teātra prēmiju laureāte.Absolvējusi A. Vaganovas Krievu baleta akadēmiju un Krievijas Teātra mākslas akadēmijas (GITIS) Režijas fakultāti. Profesore, Krievijas Teātra mākslas akadēmijas (RATI) Modernās horeogrāfijas un skatuves dejas katedras vadītāja. Profesore, Skolas un studijas MHAT Aktieru plastiskās audzināšanas katedras vadītāja. Horeogrāfe un režisore vairāk nekā 120 iestudējumiem Krievijā un aiz tās robežām. Telekanāla «Kultūra» («Tieši acīs», «Visa Krievija», «Lielā opera», «Lielais balets», «Lielais džezs») autorprojektu radītāja un vadītāja. Viena no vispazīstamākajām horeogrāfēm ne tikai Krievijā, bet arī pasaulē. Rīgas Krievu teātrī iestudējusi izrādi «Kabīrijas naktis» (2002) un «Hanuma» (2014); dažos iestudējumos strādājusi kā horeogrāfe, arī A. Strindberga lugas iestudējumā «Nāves deja» (režisors Romāns Kozaks).

Nikolajs Simonovs – Krievijas Federācijas Nopelniem bagātais mākslinieks, kas veidojis vairāk nekā simts darbu drāmas un operas teātros un televīzijā, kā arī saņēmis vairākas prestižas balvas, tostarp par KF valdības balvu kultūras jomā un Maskavas prēmiju nominācijā «Vizuālā māksla».

Aleksandrs Vasiļjevs ir pasaulslavens modes vēsturnieks, interjeru dekorators, scenogrāfs, populāru grāmatu un rakstu autors, izcils lektors un kolekcionārs, populāro TV programmu vadītājs. Viņam pieder viena no vislielākajām privātajām vēsturisko tērpu kolekcijām - tā ir komplektēta 30 gadus un ietver aptuveni 10 000 vienību (apģērbi, apavi, aksesuāri, fotogrāfijas), kas datējamas, sākot ar 18. gadsimtu līdz pat 21. gadsimtam. Aleksandrs Vasiļjevs lasa lekcijas kā vieslektors par modes vēstures un skatuves dizaina tēmām daudzās pasaules koledžās un universitātēs. Aleksandrs Vasiļjevs apbalvots ar S. P. Djagiļeva medaļu, V. Ņižinska medaļu, ordeni «Mecenāts» un Krievijas Mākslas akadēmijas Zelta medaļu. Viņš ir divkārtējs Turcijas «Tobab» prēmijas laureāts.

A. Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām. Ar viņu ir sadarbojušies Théâtre du Rond-Point, Le Lucernaire teātris un Cartoucherie teātris, Bastīlijas operas studija Parīzē, Avinjonas festivāls, Ballet du Nord, Jaunais Francijas balets, Versaļas Karaliskā opera, Londonas Nacionālais teātris, Skotijas balets Glāzgovā, Flandrijas Karaliskais balets, Oija Masako balets Osakā, Asami Maki balets Tokijā, Nevadas balets, Santjago Operas un baleta teātris, kā arī daudzi citi.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu