Rudens kamermūzikas festivālā Stīva Reiha jubilejas koncerts

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Rudens kamermūzikas festivāla rīkotāji «Latvijas Koncerti» aicina uz amerikāņu dzīvās leģendas Stīva Reiha mūzikas koncertu, kas notiks 19. oktobrī Spīķeru koncertzālē. Suminot komponistu 80. dzimšanas dienā, minimālisma metra meistardarbus klausītājiem atklās klarnetists Egīls Šēfers, pianists Juris Žvikovs un sitaminstrumentu ansamblis Perpetuum Ritmico.

Stīva Reiha 80. dzimšanas dienas gadā šim minimālisma metram visā pasaulē tiek pievērsta īpaša uzmanība. Līdzās Reiha dzīvīgajām skaņu ainām un atmiņu stāstiem par meistara radošajām idejām koncerta programmu bagātinās viņa domubiedru un skatuves partneru darbi: Ņujorkas avangarda apvienības Bang On A Can dibinātāju Džūlijas Volfes un Pulicera prēmijas laureāta Deivida Langa opusi, arī amerikāņu brīvdomātāja Džona Keidža, britu grupas Radiohead un Ņujorkas pēdējās desmitgades spilgtākā komponista un aranžētāja Niko Mjūlija sacerējumi.

Aizvadītā gadsimta 60. gados pasaule sāka iepazīt ostinēto jeb repetitīvo mūzikas minimālismu, kas dzima un veidojās Amerikas Savienotajās Valstīs, izaugot no ātruma tehnoloģijām, bībopa un modernā džeza.

Stīvs Reihs (1936) dzimis Ņujorkā, bet uzaudzis Kalifornijā. Reiha pirmās kompozīcijas, kuru pamatā ir skaņuplašu tehnikas piedāvāto skaņu formulu cilpošanas iespējas, rodas 60. gadu sākumā. Taču līdz ar komponista dibināto ansambli 1966. gadā, viņa mūzika iegūst jaunus vaibstus.

1970. gados Reihs aizraujas ar eksotiskāku skaņu pasauli: Ganas Universitātē studē Āfrikas mūziku sitaminstrumentiem, Sietlā un Bērklijā apgūst Bali gamelāna orķestra spēles tradīciju, bet Ņujorkā un Jaunzēlandē iepazīst tradicionālos ebreju dziedājumus.

Drumming («Bungošana») – Reiha opuss, kas nereti tiek dēvēts par pirmo minimālisma meistardarbu, sajūsmina ar ritmisko konstrukciju daudzveidīgumu. Skaņdarbs komponēts pēc Āfrikas poliritmijas studijām Ganā.

New York Counterpoint («Ņujorkas kontrapunkts») komponēts solo klarnetei un sagatavotam ierakstam. Opusu pasūtinājis The Fromm Music fonds un tas rakstīts klarnetistam Ričardam Stolcmanam (Stolzman). Kontrapunkts veidojas no iepriekš sagatavota ieraksta, kurā ieskaņotas desmit klarnešu partijas, kam reālajā atskaņojumā solists uzslāņo vēl vienu – 11. Darbam ir trīs fāzes – ātra, lēna, ātra, kas pārplūst vienā otrā bez pārtraukuma.

Clapping Music («Plaukšķināmā mūzika») ir viens no Reiha agrīnajiem opusiem, tas komponēts diviem atskaņotājmāksliniekiem un plaukstām. Stīvs Reihs, viesojoties Latvijā, Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē pats piedalījās tā atskaņošanā. Skaņdarba ritma pulsācijas pamatā ir afrikāņu zvanu spēles ritma mods (12 sitienos 8 piesitieni), kas viscaur paliek nemainīgs, taču katrā no nākošajām atskaņojuma fāzēm viens no mūziķiem šo paternu uzsāk, ar nobīdi laikā.

Pianists Juris Žvikovs ir viens no aizrautīgākajiem un spēcīgākajiem 20. un 21. gadsimta mūzikas interpretiem. J. Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts un vairāku mūzikas balvu (tajā skaitā Lielā Mūzikas balva, 1994) un stipendiju (tajā skaitā divkārtējs Fulbright Scholarship /1996; 2009/) ieguvējs. Laikā no 2009. gada līdz 2010. gadam Juris Žvikovs bijis mācībspēks Kalifornijas Mākslu institūtā (California Institute of the Arts), bet pašlaik viņš ir docents J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieru katedrā.

Līdzās pedagoģiskajam darbam Juris Žvikovs regulāri piedalās dažādos mūzikas projektos Latvijā un ārpus tās. Vairākus gadus viņš darbojies «Lielās Mūzikas balvas» žūrijā, bet 2012. gadā pats ticis nominēts šai balvai kategorijā «Par izcilu darbu ansamblī».

Pēdējos gados Juris Žvikovs aizrautīgi pievērsies Džona Keidža mūzikai, veicis padziļinātus tās pētījumus un vairākus koncertatskaņojumus. Par programmu «Meditācijas skaņās. Džons Keidžs», kas izskanēja 2015. gada oktobrī «Rīgas Biržas» ātrijā, pianists nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā «Par izcilu interpretāciju». Savukārt kamermūzikas laukā jau otro gadu desmitu pianists darbojas Trio Opera sastāvā.

Klarnetists Egīls Šēfers ir viens no izcilākajiem latviešu klarnetes spēles meistariem. Bakalaura grādu viņš ieguvis, mācoties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Ģirta Pāžes, savukārt maģistra grādu mūzikā saņēmis Butler Universitātē Indianapolisā, kur divus gadus studējis klasiskās klarnetes spēli Indiānas universitātes Senās mūzikas institūtā.

E. Šēfers ir viens no Dānijā bāzētā kokpūšaminstrumentu kvinteta Carion mūziķiem. Viņš bijis Odenzē simfoniskā orķestra solo klarnetists, ar panākumiem koncertējis Bostonā, Ņujorkā, Klīvlendā, Mineapolisā, Milvokos, Dalasā un citās ASV pilsētās, kā arī ir Dalasas Goda pilsonis.

2012. gadā Šēfers ticis nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā «Par izcilu sniegumu», bet gadu vēlāk balvu ieguvis kā gada instrumentālists. Klarnetists Egīls Šēfers ir viens no Latvijas Radio 3 Klasika raidījuma par interpretāciju – «Orfeja auss» redaktors, kā arī jaunizveidotās ierakstu kompānijas «Skani» producents.

Ansamblis Perpetuum Ritmico ir Latvijā pirmais un vienīgais sitaminstrumentu kvartets, kas jau ilgāku laiku darbojas kā pastāvīga vienība. Savos priekšnesumos viņi apvieno daudzveidīgus mūzikas virzienus no folkloras līdz avangardam, no klasiskās mūzikas intonācijām līdz mūsdienu populārās kultūras stiliem, performancēs izmantojot plašu sitaminstrumentu paleti. Ansambļa Perpetuum Ritmico mūziķi ir Guntars Freibergs, Mikus Bāliņš, Elvijs Endelis un Ernests Mediņš.

Rudens kamermūzikas festivālu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

Biļetes «Biļešu paradīzes» kasēs.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu