Melnkalnē svētdien notiek vēlēšanas, kurās galvenais ir jautājums par valsts dalību NATO. Vienlaikus vēlēšanas, domājams, izvērtīsies referendumā par vai pret pašreizējo premjerministru Milo Djukanoviču, kurš pēdējo ceturtdaļgadsimtu dominējis Melnkalnes politikā, ik pa laikam sēžoties te premjera, te prezidenta krēslā.
Līdz ar amatu maiņu mainījusies arī viņa politiskā ideoloģija. Sākotnēji viņš bija komunists, pēc tam nacionālists, bet pirms desmit gadiem viņa vadībā Melnkalne pasludināja neatkarību. Tagad viņš kļuvis par vadošo politiķi, kas iestājas par valsts integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
«Politiskā arēna ir sašķelta tajos, kas atbalsta Djukanoviču un viņa valdības modeli, un tajos, ka vēlas redzēt viņa valdīšanas beigas,» norāda pret pašreizējo valdību kritiski noskaņotā laikraksta «Dan» žurnālists Marko Vesovičs.
«Tā ir izvēle, kas melnkalniešiem pastāvējusi jau desmitgadēm,» piebilst Vesovičs, kas «Djukanoviča modeli» definē kā «neoliberālu valsts īpašumu izpārdošanu un ciešas attiecības ar organizēto noziedzību».
Šādas apsūdzības Melnkalnē ir ierastas, taču tās neko daudz nav kaitējušas ilggadējam valsts vadītājam.
2003.gadā Itālijas varasiestāžu uzsāktā izmeklēšana par Djukanoviča šķietamo saikni ar cigarešu kontrabandu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados galu galā tika izbeigta.
Arī nepotisma skandāls, kas izcēlās pirms trim gadiem un kurā bija iesaistītas Djukanoviča vadīto sociālistu augsta ranga amatpersonas, viņam daudz ko nekaitēja.
Britu laikraksts «The Independent» Djukanoviču nosaucis par vienu no pasaules bagātākajiem politiķiem, lai gan tas, kā viņš ticis pie šādas bagātības, joprojām ir «mistērija».
Tomēr līdz šim Djukanovičš visās vēlēšanās guvis pārliecinošu uzvaru, neskatoties uz opozīcijas pūliņiem viņu gāzt.
Taču šoreiz iznākums varētu būt citāds, jo vēlētājiem, šķiet, vienreiz ir gana. «Ir visai iespējams, ka opozīcijas partijas iegūs pietiekami daudz balsu, lai izveidotu plašu valdošo vairākumu,» uzskata Vesovičs.
Taču kopumā vēlēšanās startē 34 partijas, kas vēlētājiem piedāvājušas 17 sarakstus, un tas rada risku, ka opozīcijas atbalstītāju balsis tiks tik ļoti sašķeltas, ka daudzas partijas nespēs pārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto trīs procentu barjeru.
Visvairāk balsu starp opozīcijas partijām varētu iegūt koalīcija Demokrātiskā fronte, kura izveidojusies, aprēķina laulības slēdzot vienai no prorietumnieciskajām partijām ar vienu no proserbiskajām partijām.
Aptaujas Demokrātiskajai frontei sola aptuveni 15% balsu, lai gan aptaujas Melnkalnē tradicionāli tiek uzskatītas par maz uzticamām.
Turklāt pašas koalīcijas iekšienē, tāpat kā visas valsts mērogā, norisinās sīva cīņa jautājumā par dalību NATO.
Arī šajā jautājumā aptauju dati ir pretrunīgi. Saskaņā ar vienas aptaujas rezultātiem Melnkalnes pievienošanos rietumvalstu militārajai aliansei atbalsta 46% vēlētāju, kamēr 39% pret to iebilst. Savukārt citas aptaujas liecina, ka pārsvarā ir NATO pretinieki.
NATO maijā piekrita Melnkalnes uzņemšanai aliansē, taču šo lēmumu vēl jāratificē dalībvalstu parlamentiem.
Tikmēr tuvināšanos ES bremzē Briseles pastāvīgā neapmierinātība ar Melnkalnes tiesu sistēmu un situāciju mediju brīvības jomā.
Djukanovičs savā kampaņā tieši dalībai NATO pievērsis galveno uzmanību, un viņa partijas priekšvēlēšanu plakāti uzņemšanu aliansē dēvē par «civilizācijas izrāvienu», kas ļaus Melkanei beidzot izkļūt no Serbijas un Krievijas ietekmes zonas.
