Kad Donalds Tramps pagājušā gadā 6.jūnijā savā debesskrāpī Trampa tornī paziņoja, ka kandidēs prezidenta amatam, viena balss īpaši izcēlās. Kāds vīrietis vairākkārt izkliedza Trampa vārdu, sakot, ka tieši viņš ir tas, kas Amerikai vajadzīgs. Neskatoties uz skandāliem un kritiku, viņš ir risinājums tiem miljoniem vēlētāju, kuriem apnikusi pašreizējā politiskā situācija, raksta «Independent».
Pat neskatoties uz apsūdzībām par seksuālu izmantošanu, nicinošajiem izteikumiem par sievietēm, atzīšanos, ka viņš izvairās no nodokļu maksāšanas, un daudzām citām niansēm, 8. novembrī paredzētajās vēlēšanās par Trampu joprojām ir gatavi balsot daudzi miljoni ASV iedzīvotāju. Trampu īpaši atbalsta ASV dienvidu štatos. Daudziem vēlētājiem patīk Trampa atbalsts tiesībām jebkuram pilsonim nēsāt ieroci, asā nostāja pret abortiem un stingrie izteicieni pret teroristu grupējumu «Islāma valsts».
8. novembra vēlēšanās tiks atdoti apmēram 120 miljoni balsu, un politikas eksperti apgalvo, ka 40 miljoni no tām tiks atdotas par Republikāņu partijas kandidātu un viņa politisko nostāju.
Ko viņš var piedāvāt vēlētājiem un kāpēc lielākajā daļā aptauju viņš no Klintones atpaliek tikai nedaudz? Var nosaukt piecus galvenos faktorus, kāpēc Trampam teorētiski vēl varētu izdoties tikt prezidenta amatā.
«Labuma gūšana» amerikāņiem laikā, kad ir redzama ekonomikas lejupslīde
Viņš ir daudz nopelnījis, daudz zaudējis, slēdzis nopietnus darījumus un uzcēlis lielus debesskrāpjus. Pretēji politikas nerakstītajiem likumiem savu kampaņu tās sākumā viņš finansēja pats. Un miljoniem amerikāņu atzīst un redz viņa panākumus biznesā, secinot, ka no Trampa biznesa ķēriena savu labumu varētu gūt arī viņi.
Politiskās zinātnes profesors Bērklija universitātē Šons Gailmards apgalvo: «Šie uzskati ir saistīti ar darba vietu samazināšanos un ienākumu pieaugumu, kā arī ar jautājumu par to, ko ekonomika dos tiem cilvēkiem, kuru vidusslāņa tēvi strādāja ražošanas jomā. Tomēr tas ir dīvaini, ka miljardieris, kas, lai nopelnītu, pārdotu pats savu māti, ir viņu izvēlētais kandidāts.»
Pārsteidzošā kārtā daudziem vēlētājiem šķērslis atbalstam nav arī Trampa atteikšanās publiskot savu nodokļu deklarāciju un viņa paziņojumi, ka viņš izmanto caurumus nodokļu likumā, lai tos apietu. «Amerikas iedzīvotāji panākumus saredz kā panākumus biznesā. Pat ja viņš viņus piekrāps, viņi viņu respektēs. Politiķiem ir miljons veidu, kā cilvēkus piekrāpt, vēl pirms saule uzlēkusi. Tad nu cilvēki domā, ka labāk šajā amatā ir vismaz kāds, kas par to izsakās godīgi un tieši,» saka Gailmards.
Piesaistīt tirdzniecības līgumus un vienoties par ASV izdevīgākiem līgumiem
Tramps jau vairākas reizes ir teicis, ka Bila Klintona noslēgtais Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums (NFTA) ir izgāšanās. Viņš arī ir ierosinājis uzlikt 45% importa nodokli precēm no Ķīnas un ir apsolījis atturēt Amerikas uzņēmumus no pārcelšanās uz citām valstīm.
Diāna Ovena, Džordžtaunas universitātes asociētā profesore komunikācijās, kultūrā un tehnoloģijās, apgalvo, ka Tramps pareizi pratis izvēlēties jautājumus, kas tieši skar viņa atbalstītājus. «Viņš politiskajos jautājumos nav noteikts, tomēr ir izvēlējies pareizo pieeju izmantot tirdzniecības jautājumus, neskatoties uz to, vai viņam ir taisnība vai nav. Viņš saka, ka Amerika pazaudē darbavietas citām valstīm. Daži cilvēki strādā divos un trijos darbos, bet joprojām nesaņem pietiekami, lai varētu izdzīvot. Tāpēc, kad viņš saka, ka citas valstis gūst labumu no mums, tas balsotājus uzrunā.»
Republikāņu vērtību uzsvēršana
Lai gan Tramps iepriekš bija demokrāts, viņam kampaņas laikā ir izdevies pielāgoties klasiskajai republikāņu nostājai saistībā ar nodokļiem, ieročiem, abortiem un imigrāciju.
«Viņa vēlētājiem zināmā mērā nepatīk pārmaiņas, gan ekonomiskas, gan demogrāfiskas, kā arī sociālo normu maiņa. Tie ir tādi cilvēki, kuriem netīk spiest taustiņu nr.1, lai, zvanot uz kādu iestādi vai organizāciju, runātu angļu valodā. Un viņiem netīk, ka geju laulības ir legālas nacionālā mērogā,» saka Virdžīnijas universitātes Politisko pētījumu centra pētnieks Džefrijs Skīlijs.
Pret imigrantu un bēgļu nostājas izmantošana
«Mums ir jāuzceļ tā siena,» Tramps bieži ir paziņojis par vajadzību uz ASV un Meksikas robežas būvēt sienu imigrantu plūsmas apturēšanai un iedrošina vēlētājus viņam atbildēt ar uzsaucieniem: «Celiet to sienu! Celiet to sienu!»
«Sienas celšana un pret imigrāciju vērsti uzskati arī piesaista vēlētājus. ASV jau vēsturiski ik pa laikam parādījusies pret imigrāciju vērsta retorika. Viļņveidīgi. 20. gadsimtā mēs vērsāmies pret imigrantiem no Āzijas, 19. gadsimtā pret ieceļotājiem no Īrijas. Tagadējā vēršanās pret musulmaņu imigrantiem ir vēl viens tāds piemērs,» saka Skīlijs.
Tramps savas kampaņas laikā ir solījis stingrāku robežkontroles ieviešanu un musulmaņu un Sīrijas bēgļu stingru pārbaudi, kā arī pārtraukt nelegālo imigrantu iekļūšanu valstī, lai gan konkrētus plānus šā solījuma izpildīšanai viņš nav atklājis.
Piedāvājot kaut ko neierastu
Tramps ir pazīstams kā biznesmenis un slavenība, viņš ir ticis uzaicināts televīzijas šovā «The Apprentice» un ir skaistumkonkursa «Miss Universe» īpašnieks. Viņš ir parādījies tādos televīzijas šovos kā «Sekss un lielpilsēta», kā arī sniedzis savu viedokli par dažādām tēmām, sākot ar slepkavībām Centrālparkā 1989. gadā līdz pat 11.septembra notikumiem. Ar to viņš kļuvis plaši pazīstams.
Republikāņu kandidāts atšķiras no tradicionālajiem uzskatiem par politiķiem. Kā uzskata eksperti, Trampa uzrunas sniedz cerību mazizglītotajiem balsotājiem un izraisa nostalģiju vecākajos balsotājos. «Jau viņa kampaņas sauklis «Padarīsim Ameriku atkal diženu» liek domāt, ka, lūk, Amerika kaut kad bija diža, bet nu vairs ne. Tas atspoguļo vēlētāju bažas par viņu nākotni un ekonomisko lomu šajā valstī,» komentē pētnieks Skīlijs.
Jau savas kandidatūras sākumā viņa «neierastā» pieeja palīdzēja viņam tikt tālāk. «Viņš izcēlās jau priekšvēlēšanu laikā, jo viņa potenciālo vēlētāju mērķauditorija nepārklājās. Teds Krūzs, Marko Rubio un citi, viņi visi dzinās pēc viena tipa vēlētājiem. Savukārt Tramps izcēlās ar saviem vaļsirdīgajiem paziņojumiem, kas bija pilnīgi atšķirīgi no viņa konkurentu teiktā. Viņš bija pievilcīgs tai vēlētāju grupai, kurus citi kandidāti nepārstāvēja,» uzskata Džordžtaunas Universitātes profesore Diāna Ovena.
