Domnīca «Certus» rosina Latvijā samazināt kopējo darbaspēka nodokļu slogu, ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus kopā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu griestiem.
Domnīca «Certus» rosina samazināt kopējo darbaspēka nodokļu slogu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šie priekšlikumi pausti domnīcas sagatavotajā Latvijas Konkurētspējas ziņojumā.
«Certus» aicina pārvērtēt Latvijas pieeju darbaspēka aplikšanā ar nodokļiem - nepieciešams darbaspēka nodoklis, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi, neradītu vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas un tiktu uzskatīts par sociāli taisnīgu.
Domnīca kā risinājumu piedāvā progresīvu IIN apvienojumā ar VSAOI un sociālās apdrošināšanas pabalstu griestiem. «Certus» piedāvā divus iespējamos reformas scenārijus - piesardzības un izrāviena scenāriju. Abi varianti piedāvā IIN pamatlikmes struktūru 20%, 25% un 30% apmērā. Tas būtiski samazinātu IIN likmi zemo algu saņēmējiem, lai palielinātu motivāciju iesaistīties darba tirgū, un tā rezultātā palielinātos nodokļu ieņēmumi no zemo algu saņēmējiem. Savukārt 30% likme būtu progresīvā ienākuma nodokļa augstākā robeža.
Pašlaik Latvijā IIN likme ir 23%. Savukārt sociālā nodokļa likme ir 34,09%. Bruto algām virs 4000 eiro netiek piemērota 34,09% sociālā nodokļa likme, bet tā vietā tiek iekasēts 34,09% solidaritātes nodoklis. Ar nodokļiem neapliekamies minimums ir 75 eiro mēnesī.
«Certus» piedāvātais piesardzības scenārijs rosina bruto algām no 75 līdz 500 eiro piemērot IIN likmi 20% apmērā, bruto algām no 500 līdz 2878 eiro - 25% IIN, bet bruto algām no 2878 eiro - 30% IIN likmi. Pārmaiņas tiek rosinātas arī sociālā nodokļa likmē, ko saskaņā ar priekšlikuma autoru ieceri 34,09% apmērā piemērotu tikai bruto algām no 75 līdz 2878 eiro, taču algām no 2878 eiro netiktu piemērots ne sociālais nodoklis, ne solidaritātes nodoklis, bet tikai IIN.
Savukārt izrāviena scenārijs paredz 20% IIN likmi piemērot bruto algām no 75 līdz 700 eiro, 25% IIN likmi - bruto algām no 700 līdz 1784 eiro, bet algām no 1784 eiro rosināts piemērot 30% IIN likmi. Šajā scenārijā sociālā nodokļa likme 34,09% apmērā tiktu piemērota bruto algām no 75 līdz 1784 eiro, savukārt lielākām algām ne sociālais nodoklis, ne arī solidaritātes nodoklis piemērots netiktu.
«Certus» ziņojuma autori pauž pārliecību, ka ierosinātie pasākumi ar laiku būtu pamats straujākai ekonomikas izaugsmei, investīciju piesaistei, turklāt samazinātos izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tas pozitīvi ietekmētu nodokļu ieņēmumus.
Piedāvātā reforma samazinātu darbaspēka nodokļu slogu, kas saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD metodoloģiju Latvijā ir augstāks nekā kaimiņvalstīs - Latvijā nodokļu slogs ir 42,55%, Lietuvā - 40,93%, bet Igaunijā - 39,03%. «Certus» rosinātā piesardzības scenārija gadījumā vidējo darbaspēka nodokļu slogu Latvijā varētu samazināt līdz 41,75%, savukārt izrāviena scenārijs varētu samazināt nodokļu slogu līdz 40,76%. Nozīmīgāka ietekme būtu uz nodokļu slogu tiem darbiniekiem, kuri strādā nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, IT inženierim ar bruto algu 4000 eiro izrāviena scenārija īstenošanas rezultātā nodokļu slogs būs 36,49%.
«Certus» atzīst, ka ierosinātās reformas ietekme dažādās nozarēs būtu atšķirīga. Kopumā darbaspēka nodokļa sloga samazināšana un tai sekojošais konkurētspējas pieaugums būtu būtiskāks nozarēs ar augstu pievienoto vērtību.
Domnīcas aprēķini rāda, ka piesardzības scenārija īstenošanas gadījumā 2015.gada IIN ieņēmumi būtu par 6,6% zemāki, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) ieņēmumi samazinātos par 3,5%. Izaugsmes scenārija gadījumā IIN ieņēmumi 2015.gadā būtu par 7,5% mazāki, bet VSAA ieņēmumi - par 6,8% zemāki. Tomēr ierosinātā reforma rada izmaiņas ekonomiskajos stimulos, kas varētu samazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, palielināt nodokļu sistēmas starptautisko konkurētspēju un tādējādi veicināt izaugsmi un piesaistīt investīcijas augstākā segmenta nozarēs. Tā rezultātā ilgtermiņā kopējie darbaspēka nodokļu ieņēmumi palielinātos, uzskata «Certus» ziņojuma autori.
Galvenais veids, kā kompensēt īstermiņa ieņēmumu deficītu pašvaldību budžetos, ir pārskatīt zemes kadastrālo vērtību un nekustamā īpašuma nodokļus. Valsts budžeta īstermiņa IIN ieņēmumu samazināšanos varētu segt, pārceļot nodokļu slogu uz patēriņa nodokļiem, rosina «Certus». Savukārt VSAA ieņēmumu samazināšanos varētu pārvaldīt, koriģējot sociālo pabalstu maksājumus tiem, kas pelna vairāk par noteikto augstāko slieksni.
Konkurētspējas ziņojuma daļu par darbaspēka nodokļiem sagatavojis domnīcas «Certus» valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis un pētnieks Sergejs Gubins.