Saprotot, ka nesavāks nepieciešamās balsis, biznesmenis un iepriekš medijos kā potenciālais Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidenta amata kandidāts minētais Viesturs Koziols ticies ar AS «Dinamo Rīga» vadību, kad arī izkristalizējies, ka uz federācijas prezidenta amatu varētu tikt virzīts Aigars Kalvītis.
Koziols: Latvijas izlasei jāspēlē par ceturtdaļfinālu un medaļām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Piektdien LHF kongresā par jauno organizācijas prezidentu daudziem par pārsteigumu kļuva Kalvītis, kuru virzīja Koziols. Līdz ar to bijušais Latvijas premjerministrs atbildīgajā postenī nomainījis ilggadējo LHF vadītāju Kirovu Lipmanu.
«Tā ir dāvana Latvijas hokeja sabiedrībai, par ko man ir liels prieks,» Kalvīša ievēlēšanu amatā žurnālistiem komentēja Koziols, kurš pats tika ievēlēts jaunajā LHF valdē.
«Es esmu pragmatisks cilvēks. Dzīvē lielāku ideālu un mērķu vārdā ir jāiet uz kompromisiem. Man absolūti nav nekādu problēmu strādāt kopā ar Kalvīša kungu. Tā bija uzvarošā kombinācija, ka viņš ir prezidents. Es negāju pēc amatiem, jo bija pilnīgi skaidrs, ka es nesavākšu balsis,» atklāja Koziols.
Viņš vēl nevarēja pateikt, kāda būs pienākumu sadale jaunajā valdē. «Vispirms mums jāsanāk kopā. Tas bija nepareizi, ka līdz šim visu nosaka viens cilvēks. Tas bija nonsenss. Darbs valdē ir komandas darbs, jāvienojas, kas ko darīs, kas kuru baļķi nesīs. Es viens pats neesmu cīnītājs vai lielais uzvarētājs, tas ir komandas darbs, un komanda uzvarēs,» uzskata LHF valdes pārstāvis.
Koziols neslēpa, ka ideja par Kalvīti kā LHF prezidentu nākusi no AS «Dinamo Rīga» padomes priekšsēdētāja Jura Savicka.
Koziols savulaik komandas pirmajā sezonā bija «Dinamo Rīga» prezidents, taču pēc tam amatu atstāja, tomēr viņam ar Savicki konflikta nav bijis.
«Pirmais, ko izmeta no «Dinamo», bija Kirovs Lipmans. Viņš bija akcionārs, taču sāka uzvesties negodīgi, un mēs no viņa šķīrāmies. Mani nevis izmeta, bet mums ar Savicki būtiski atšķīrās viedokļi par dažādiem jautājumiem, un mēs šķīrāmies. Man ar «Dinamo» un Savicki nekad nav bijis konfliktu. Es viņu ļoti cienu par to, ko viņš dara. Patīk vai nepatīk «Dinamo», bet Savickis Latvijas hokejam ir atnesis 100 miljonus eiro. Kurš vēl Latvijā ir izdarījis ko līdzīgu? Man nav konfliktu. Bet, kas ir svarīgi, ko teicu arī Savickim un par ko vienojāmies ar Kalvīti, nedrīkst Latvijas hokeja sistēmu veidot tikai uz «Dinamo» bāzes. Tam viņi piekrita,» norādīja Koziols.
Viņš arī slavēja «Volvo» sporta centra īpašniekus, kuri ir uzcēluši sporta kompleksu, kurā bāze būs Latvijas hokeja izlasēm.
«Visu cieņu «Volvo» sporta centra īpašniekiem, jo tā ir otra dāvana Latvijas hokejam. Izlasēm beidzot ir sava mājvieta, jo, ticiet man, čaļi te gribēs braukt, te dzīvosies un būs pārlaimīgi. Spēlētājiem ar motivāciju viss ir kārtībā. Man daudzi izlases spēlētāji ir teikuši, ka nebrauks uz izlasi, jo negrib vēl mēnesi pavadīt bardakā. Ar cilvēkiem ir jāstrādā un jārunā, sākot jau no rītdienas,» uzskata Koziols.
Tāpat jaunais LHF valdes loceklis uzskata, ka pamatos jāmaina izlases spēlētāju prēmēšanas sistēma.
«Par 13.vietu pasaules čempionātā vairs netiks maksātas prēmijas. Nekādā gadījumā. Protams, par to lems valde, bet es būšu tas, kas tam nepiekritīs. Man ir sava sistēma, ko gribu ierosināt, kādai jābūt motivācijai un cieņas izrādīšanai cilvēkiem, bet tās nebūs prēmijas par 13.vietu. Mans redzējums ir, ka jābūt cīņai par ceturtdaļfinālu un medaļām. Jābūt augstiem mērķiem, nevis mērķim aizvilkties uz darbu. Neizkrist no A grupas, kas tas par mērķi? Man ir augstas prasības un augstas ambīcijas. Ja mums būs tāda komanda, kāda bija olimpiskajā atlases turnīrā, ar labiem treneriem, pie veiksmes mēs varam izcīnīt bronzas medaļas,» bilda Koziols, atsakoties komentēt, vai Haralds Vasiļjevs varētu saglabāt izlases galvenā trenera amatu. «Tas nav mans uzdevums, tas ir komandas darbs, un mums jālemj visiem kopā.»
Tāpat viņš neatklāja, vai varētu notikt izmaiņas LHF ģenerālsekretāra un izlases ģenerālmenedžera amatos, kurus jau daudzus gadus apvieno Māris Baldonieks. «Plāns ir, bet vēl to neatklāšu.»
Koziols uzsvēra, ka Latvijas hokejam līdz šim nav bijis izstrādātas misijas un mērķu. «Kad mēs definēsim, kādai jābūt Latvijas hokeja misijai, un to novedīsim līdz katram spēlētājam, bērnam un viņu vecākiem, tā būs milzīga enerģija. Tagad jau neviens nezina, kāpēc iet uz hokeju. Šobrīd misijas nav, bet tā ir lieta, kura neprasa nevienu santīmu naudas. Jāsāk ar elementāru lietu, jābūt PR, mārketinga un komunikācijas stratēģijai. Jābūt stratēģijai, kā komunicējam ar vecākiem, bērniem, hokejistiem, treneriem, tiesnešiem un arī sponsoriem. Ir jāizstrādā stratēģija, tostarp arī par to, ko mēs varam piedāvāt sponsoriem. Šobrīd jau nav nekādu lielo sponsoru hokejam, un es zinu, kāpēc nav,» stāstīja Koziols.
Viņš arī atklāja, ka ir gatavs Latvijas hokeja dzīvē atgriezt tās slavenākos pārstāvjus Artūru Irbi un Sandi Ozoliņu.
«Irbi es jau esmu uzrunājis, un, tiklīdz viņš būs atpakaļ no Amerikas, mēs sēdīsimies pie sarunu galda un runāsim. Man viņam ir ļoti konkrēts piedāvājums, ko es gribētu lūgt darīt. Ar Sandi es neesmu runājis, bet es viņu labprāt redzētu komandā. Mūsu valsts ir tik maza, mūsu rezervistu soliņš ir tik īss, ka katrs cilvēks, kurš sajēdz, kurš grib un var darīt, ir svarīgs,» norādīja Koziols.
Jaunajai valdei vēl nāksies iepazīties ar federācijas finansiālo situāciju. «Man par to ir daudz jautājumu. Ko darīsim konkrēti, šobrīd nevaru pateikt, bet, ja viss būs kārtībā, es aiznesīšu puķes grāmatvedei,» solīja Koziols, kurš piektdien medijiem izplatīja paziņojumu, kurā norādīja uz neskaidrībām LHF rīcībā ar savām finansēm.
LETA jau ziņoja, ka LHF kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.
Tikmēr jaunajā LHF valdē ievēlēti Valentīns Bļugers, Koziols, Edgars Jansons, Armands Šteinbergs, Ralfs Bukarts un Māris Martinsons.
Lai arī Lipmana pilnvaru termiņš bija līdz 2018.gadam, LHF valde nedarbojās pilnā sastāvā, tāpēc viens no darba kongresa punktiem bija LHF izpildinstitūciju vēlēšanas, tostarp arī valdes priekšsēdētāja pārvēlēšana, kā rezultātā Lipmans savu amatu, kuru ieņēma kopš 1998.gada, zaudēja.