Kairišs ķeras klāt «Pēram Gintam»

FOTO: LETA, publicitātes

Latvijas Nacionālajā teātrī režisors Viesturs Kairišs iestudē Henrika Ibsena «Pēru Gintu». Liela nozīme šajā iestudējumā būs Edvarda Grīga mūzikai. Izrādes vizuālo veidolu veido Reinis un Krista Dzudzilo. Pirmizrāde 27.oktobrī.

Šodien cilvēku dzen uz priekšu daudz izaicinājumu, kas liek meklēt ko jaunu, nekad nebijušu un liek aizmirst kaut ko nelielu un necilu. Pašu galveno. Mājas. Cilvēkus, kuri tevi mīl un tev uzticas. Mīts par mūžīgo atgriešanos nav fikcija, bet emocionāla realitāte. Kādās mājās mēs atgriežamies? Vai mēs tās vēl atpazīstam? Un vai tās vēl atpazīst mūs? Varbūt kaut kur vēl skan vientuļa Solveigas balss, kas liek asinīm mūsu dzīslās kaut uz brīdi sastingt.

Lomās: Uldis Anže, Daiga Kažociņa, Agnese Cīrule, Madara Botmane, Egils Menbārdis, Ināra Slucka, Raimonds Celms, Juris Lisners, Lolita Cauka, Līga Liepiņa, Rasma Garne, Baiba Indriksone, Uldis Dumpis, Ģirts Jakovļevs, Uldis Norenbergs, Jānis Skanis, Ainārs Ančevskis, Kristians Kareļins, Anna Klēvere, Liene Sebre, kā arī Uldis Sniķeris, Lauma Vainavska, Ance Kukule, Terēze Zabarovska, Adelīna Balode, Emija Lūse, Elīza Podmošina, Sāra Barinbaum.

1867. gadā sacerētā dramatiskā poēma par sapņotāju un klaidoni Pēru Gintu ir ne tikai viens no pasaules slavenākajiem literāriem darbiem, bet Ibsena disputs pašam ar sevi pēc dramaturģiskās poēmas «Brands» uzrakstīšanas. Tieši tāpēc «Pēru Gintu» viņš raksta, nedomādams par iespējām to iestudēt uz teātra skatuves ne garuma, ne darbības vietu maiņas, ne tēlu sistēmas ziņā.

«Pērs Gints» parasti tiek minēts kopā ar norvēģu komponista Edvarda Grīga mūziku, kas tapusi lugas pirmiestudējumam Oslo 1876. gadā, kas notiek pēc tam, kad Ibsens mainījis savas domas par to, ka poēma nav iestudējama. Vēlāk mūzika izrādei reducēta divās simfoniskās svītās, un katra no šo svītu daļām ir izcila un plaši pazīstama muzikāla pērle, kas skanēs arī izrādē.

Uz augšu