Saistībā ar sarežģīto sezonu un konkurētspējas zaudēšanu salīdzinājumā ar Eiropas Savienības lauksaimniekiem biedrība «Zemnieku saeima» aicinās valdību papildus jau plānotajiem 1,5 miljoniem eiro piešķirt vēl 30 miljonus eiro 2017.gada pārejas posma valsts atbalsta maksājumiem, informēja biedrības priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Minētais atbalsts nepieciešams, lai sarežģītajā sezonā piensaimniecībā un graudkopībā noturētu zemnieku konkurētspēju un vismaz daļēji pietuvinātu atbalsta maksājumus Eiropas Savienības vidējam platību maksājumu līmenim, kas ir ap 266 eiro par vienu hektāru salīdzinājumā ar 144 eiro maksājumu Latvijā.
Pēc biedrības aplēsēm, šogad graudu kopapjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, būs par 20%-30% mazāks, nekā plānots, bet biržas cenas samazinājums graudiem, salīdzinot ar 2015.gadu, ir ap 20%.
Attiecīgi provizoriskie aprēķini liecinot, ka ieņēmumu samazinājums 2016.gadā graudkopības saimniecībās, salīdzinot ar 2015.gadu, būs vismaz par 20%, bet, salīdzinot ar 2014.gadu, - vismaz par 40%.
Kā norādīja Lazdiņš, šonedēļ biedrības un lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadība ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) pārrunāja priekšlikumus saistībā ar iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanai.
«Tikšanās laikā ministrs sniedza atbildes uz priekšlikumiem, daži ierosinātie atbalsta mehānismi tiks īstenoti jau drīzumā. Savukārt, lai risinātu jautājumus par nākamā gada budžetu, mums pašiem jādodas pie Ministru prezidenta [Māra Kučinska (ZZS)] un finanšu ministres [Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS)]. Šīs tikšanās plānojam jau tuvākajā laikā, lai pārliecinātu par atbalsta nepieciešamību lauksaimniekiem, ņemot vērā šī gada dramatisko situāciju augkopībā,» norādīja Lazdiņš.
Ņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, biedrība lēmusi vērsties Finanšu ministrijā ar lūgumu piešķirt papildu 30% lauksaimniekiem paredzētās dīzeļdegvielas apjomam 2016.-2017.gada sezonai. Tāpat zemnieki aicinās Latvijas Pašvaldību savienību un Saeimas Budžeta un finanšu komisiju nekustamā īpašuma nodokli lauksaimniecībā izmatojamai zemei 2017.gadā saglabāt līdzšinējā līmeni.
Arī kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Jansons atzina, ka Vidzemes zemniekiem situācija šogad ir dramatiska, jo ir lieli izdevumi par mitro graudu kaltēšanu. Turklāt arī šovasar ieviestā reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošana graudiem radījusi situāciju, ka uzkrātā nodokļa atgūšanas iespējas būs tikai nākamgad.
«Novāktā raža zemniekiem svārstās ap trim tonnām no hektāra, lai gan, plānojot ražu, ieguldījumi tika veikti, lai nodrošinātu ražu četru piecu tonnu līmenī. Ja vērtējam plašāk, patlaban vērojama politiķu un Valsts ieņēmu dienesta neieinteresētība vietējo ražotāju atbalstīšanā,» sacīja Jansons.
Graudu zemnieki kompensācijās prasa 30 miljonus. Pērn, kad bija rekordraža, nedzirdēju stāstus, ka kāds ar valsti peļņā dalītos.— Arnis Krauze (@arniskrauze) September 30, 2016
Kā ziņots, kopējais graudu iekūlums šajā sezonā ir mazāks par iepriekš prognozētajiem 2,629 miljoniem tonnu un būs ap 2,509 miljoniem tonnu, turklāt pārmērīgā mitruma dēļ daļa no pārtikas kviešiem būs derīga galvenokārt lopbarībai. Kopumā Latvijā graudaugi šogad aizņem 710 100 hektāru, kur ziemāju platības ir 375 100, bet vasarāju - 335 060 hektāru. Kopējā rapša platība ir 115 000 hektāru, tā kopraža tiek prognozēta 284 900 tonnu apjomā.
